Jura Kulakova kantāte “Sarkanais vilciens”

Godinot komunistiskā genocīda upuru piemiņu,
Lielajā Ģildē skanēs Jura Kulakova kantāte “Sarkanais vilciens”

24. martā plkst. 18.00 Lielajā ģildē, Rīgā, notiks Jura Kulakova un Pētera Aigara dramatiskās kantātes „Sarkanais vilciens” atskaņojums. Ieeja koncertā ar bezmaksas ielūgumiem, kas no 13. marta plkst. 10.00 būs pieejami visās “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā www.bilesuparadize.lv.

Uzvedumā piedalīsies solisti Ieva Akuratere, Ivars Cinkuss un Nauris Puntulis, aktieris Jēkabs Reinis, rokgrupa “Pērkons”, kamerorķestris un kori – Rīgas Doma meiteņu koris TIARA, VEF Kultūras pils sieviešu koris “Dzintars”, Ogres novada Kultūras centra sieviešu koris “Rasa”. Uzveduma mākslinieciskā vadītāja – Aira Birziņa. Koncertuzvedums būs īpašs veltījums mūžībā aizgājušajam izcilajam komponistam, multiinstrumentālistam un grupas “Pērkons” dibinātājam Jurim Kulakovam. Viņš bija rokmūzikas leģenda, dziļa un neparasta personība, Trešās atmodas laika radošā gara simbols un vairāku paaudžu iedvesmotājs. “Kantātes “Sarkanais vilciens” atskaņojumu un tā organizēšanu vēl pavisam nesen apspriedām kopā ar Juri, bet tagad – tas būs īpašs notikums, kurā godināsim viņa piemiņu,” saka diriģente Aira Birziņa.

Šogad aprit 75 gadi kopš 1949. gada 25. marta, kad masveida deportācijas laikā padomju vara no Latvijas uz Sibīriju izveda vairāk nekā 42 tūkstošus iedzīvotāju, no kuriem daļa gāja bojā jau ceļā. Šī diena kļuvusi par vienu no drūmākajām lappusēm mūsu tautas vēsturē. Vienlaikus šajā dienā ir svarīgi apzināties, ka ikviena Latvijas iedzīvotāja pienākums ir cienīt un sargāt savu valsti, zemi, cilvēkus, kultūru un valodu.

Jura Kulakova un Pētera Aigara kantāte “Sarkanais vilciens” ir veltījums komunistiskā genocīda upuru piemiņai. Trimdas latviešu dzejnieka P. Aigara radītās poēmas “Sarkanais vilciens” priekšvārdā teikts – “dzeja veltīta latviešu tautas aizvestiem, mirušiem un cietušiem Padomju varas laikā”. Kantāte  ir spilgts, saturiski dziļš un muzikāli spēcīgs skaņdarbs, kas personīgi un emocionāli uzrunā gan klausītājus, gan atskaņotājmāksliniekus. Savulaik kantātes autors Juris Kulakovs atzina, ka “Sarkanais vilciens” ir viens no grūtākajiem un emocionāli sāpīgākajiem darbiem, kādu viņš radījis: “Kad rakstīju kantāti, kļuvu fizioloģiski slims no līdzpārdzīvojuma. Šķiet, ka pēc šīs kantātes nolēmu, ka vairāk nevēlos neko traģisku un dramatisku rakstīt. (..) Ir arī ļoti skaista epizode. Viens vecs mācītājs arī ir ielādēts lopu vagonā. Un viņa sacītais ir vārdi no Bībeles: “Dievs, piedod tiem, jo tie nezina, ko dara.””

Šobrīd, kad Krievijas Federācijas bruņotie spēki, uzbrūkot Ukraini un tās neatkarībai, īsteno agresīvu impērisku mērķu vadītu karu, Latvija kā Eiropas sastāvdaļa ir līdzatbildīga par cilvēcisko vērtību saglabāšanu un nenogurstošu atbalstu ukraiņu tautai. Vēstures izpratne caur mūzikas un dzejas valodu ir veids, kā sabiedrībai, jo īpaši jaunākajai paaudzei, palīdzēt apjaust skarbo pagātni un atgādināt par aktīvu attieksmi, reaģējot uz notikumiem pasaulē. Pāri visam – apzināties patiesās vērtības – dzīvību un brīvību.

“Šobrīd Eiropā notiek karš, kas nepavisam nav tālu no Latvijas, tāpēc man šķiet nozīmīgi vēstīt par mūsu tautas pieredzēto un pārciesto un uzrunāt cilvēkus ar mūziku, kas neatstāj vienaldzīgu. Arī mana vecmāmiņa Zelma Birziņa ar meitu Valdu 1949. gada 25. martā tika izvestas uz Amūru Tālajos Austrumos, un bija spiestas tur palikt līdz 1956. gadam,” par savas ģimenes pārdzīvoto stāsta diriģente Aira Birziņa. Viņa turpina: “Mūsu ģimene ir saglabājusi vecmāmiņas Zelmas atmiņas, kur viņa aprakstījusi “drūmā ceļojuma gaitas 1949. gadā” – “25. martā, 1949. gadā, pulkstens pusastoņos mums ar Valdu tika brīvība atņemta ar izsūtīšanu no Latvijas PSR. Vienas stundas laikā bija jābūt gatavām uz braukšanu. Iebraucot Meirānu Izpildu komitejā, satikām citus ceļabiedrus, kurus visu dienu pieveda klāt. Pēcpusdienā salādēja automašīnā un veda uz Lubānas staciju, kur salādēja slēgtos vagonos, zem apsardzības. Lubānā stāvēja gatavībā priekš mums jau 10 vagoni. Kad visi bijām savesti un vagonos salādēti, tad 26. martā pulkstens pustrijos rītā sāka kustēties uz Madonu. Tur tikām pievienoti tāda paša ceļa braucējiem. Tad braucām uz Vecgulbeni. Tur atkal pievienoja citus vagonus, kamēr beidzot ešalons iznāca 65 vagoni garš. No Gulbenes izbraucam 26. marta vakarā. Virziens uz Krievijas pusi.”

Koncertuzvedumu rīko Rīgas Doma meiteņu kora biedrība. Projekta īstenošanu atbalsta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, Valsts kultūrkapitāla fonds un SIA “Biļešu paradīze”.


Koncerta ieraksts pieejams šeit: https://viedtelevizija.lv/skaties/sarkanais-vilciens