Uncategorized

Rēzekniešu viesošanās RDKS

Šis piedzīvojums sākās agrā 2014. gada 24. februāra rītā, kad JIRMV audzēkņi sēdās autobusā, lai dotos uz Rīgu. Patiesībā, šis projekts un mūsu draudzība bija sākusies jau pagājušajā gadā, un mēs ceram, ka tā būs kļuvusi par tradīciju.

Pirmajā dienā kopīgi mēģinājām, apguvām ritma knifus, un vakarā sniedzām koncertu, kurā katrs prezentējām savu skolu. Otrajā dienā turpinājām mēģinājumus, klausījāmies Uģa Prauliņa stāstījumā par saviem darbiem, bet vakarā ieskandinājām Ave Sol koncertzāli, parādot divās dienās kopīgi paveikto. Tika izveidoti dažādi kameransambļu sastāvi un apvienotais koris. Šeit apkopojām abu skolu audzēkņu un pedagogu atsauksmes un viedokļus:

Lāsma Inkina, III kurss – Lai gan šīs divas dienas varētu drīzāk dēvēt par kopprojektu, nevis sadraudzību vārda tiešā nozīmē, man kā diriģentam tā bija nenovērtējama pieredze diriģēt tik labu kori. Turklāt Ave Sol koncertzālē!

Laura Štoma, III kurss, diriģēšanas programma – Man liekas, ka pagājušajā gadā šī sadarbība veidojās veiksmīgāk komunikācijas ziņā, šogad mums ar sadraudzēšanos gāja grūtāk. Tomēr prieks, ka joprojām ir labs kontakts ar pagājušajā gadā iepazītajiem cilvēkiem, prieks, ka satikām Eināru, Lauru un citus pagājušā gada sadraudzības galvenos vaininiekus. Bija interesanti uzstāties kopā ar instrumentālistiem, jo mums ikdienā nav tādas iespējas.

Zane Kurme, IV kurss, vijolniece – Jāteic, projekts izvērsās diezgan savdabīgi, bet pārsvaru gūst labās emocijas. Sanāca nedaudz iegrimt Rīgas Doma kora skolas atmosfērā, gūt priekšstatu par viņu mācību procesu. Pozitīvu lādiņu guvu pēc pirmās dienas koncerta, kas notika Kora zālē – pavisam nelielā, bet omulīgā. Mūsu guļamtelpās nepārtraukti skanēja klavieru mūzika. Kaut biežāk tā tik nenogurstoši būtu dzirdama mūsu skolā! (smejas) Tā kā esmu kameransambļu cienītāja, tad jāsaka, ka bija patīkami sadarboties jaunos sastāvos un izpildīt dažāda rakstura skaņdarbus. Neņemot vērā dažus komiskus atgadījumus koncerta laikā, esmu sajūsmināta par skanīgo Ave Sol zāli. Gribēju piebilst arī to, ka šo dienu laikā esam ne vien guvuši jaunas paziņas, bet kļuvām saliedētāki arī savā starpā. Smaids par to.

Elīza Baķe, I kurss, džeza programma – Vislielākais ieguvums man no šī pasākuma ir tās sajūtas, kas radās uz skatuves, mums izpildot dziesmu. Kopā muzicēšana ļoti iedvesmo. Rēzekniešiem nav džeza nodaļas, taču viņi spēlē ļoti labi. Viņu apņēmība un gribasspēks ir apbrīnojami. No viņiem to varam mācīties. Mums jānovērtē sniegtās iespējas un jāizmanto tās.

Līva Blūma, IV kurss, diriģēšanas programma – Priecājos, ka abas skolas varējām apvienot spēkus un kopīgi radīt mākslu, iestudējot priekšnesumus, darbojoties kopā. Manuprāt, vislielākais ieguvums ir tieši jauniegūtie kontakti, un es ceru, ka arī turpmāk šī sadarbība turpinās attīstīties jau iesāktajā virzienā. Varbūt pat nākotnē mūsu draudzībai pievienosies vēl kāda skola.

Mārcis Lipskis, II kurss, kontrabass – Prieks, ka sadraudzības oficiālā daļa bija labi noorganizēta un jaunieši attiecībā uz kori un kameransambļiem bija atsaucīgi. Paldies abu skolu vadībām par pretimnākšanu un izrādīto interesi.

Gints Ceplenieks – Jau otro gadu mums ir iespēja dalīties pieredzē ar mūziķiem no Rēzeknes, kas, manuprāt, ir ļoti vērtīgi. Šīs kopā pavadītās dienas sniedza daudz ieguvumu gan emocionāli, gan praktiski. Esmu pārliecināts, ka šobrīd iegūtā pieredze un jauniegūtie kontakti būs ļoti noderīgi arī vēlāk, kad daudzi, iespējams, uzsāks mācības Mūzikas akadēmijā vai jau diriģēs korus, orķestrus, tajos darbosies. Tomēr, manuprāt, lielākais ieguvums ir tas, ka vairākiem jauniešiem bija iespēja pirmo reizi piedalīties kādā koncertā. Uzskatu, ka tas paplašina redzesloku un ļauj uz lietām paskatīties savādāk, tādējādi ļoti ietekmējot turpmāko profesionālo attīstību.

Šogad īpaši bija arī tas, ka šajās dienās jaunajiem diriģentiem, kas piedalās konkursā, tika dota iespēja strādāt ar kori, dziesmas izlozējot tikai neilgi pirms mēģinājuma. Tā kā arī konkursā dziesmas tiks izlozētas pēdējā brīdī, jauniešiem bija lieliska iespēja praktizēties konkursam līdzīgos apstākļos. Kaut arī mēģinājumā diriģentam ir iespēja apstāties, izlabot kādu vietu, kur koris kļūdījies, koncertā ir jāsajūt mūzika, jādomā tālāk, tur nav iespējas pārtraukt dziesmu. Domāju, ka jaunie diriģenti ļoti labi tika galā. Tāpat īpašs bija arī pats koncerts Ave Sol koncertzālē. Priecājos par pozitīvajiem vakara vadītājiem un ansambļiem, no kuriem dažos pat bija salīdzinoši liels sastāvs, par kori, kurš, lai gan dažbrīd notīm uzticējās vairāk nekā diriģentam, par spīti lielajai dienas slodzei ļāva izbaudīt skaisto mūziku; priecājos par ikvienu, kurš piedalījās.

Jau tagad mums vajadzētu sākt domāt par nākamajiem gadiem, par komponistiem, kurus vēlamies iepazīt, par dziesmām, kuras vēlamies dziedāt, jo šī ir draudzība, kuru nevajadzētu pārtraukt, no tās mēs daudz iegūstam gan šim brīdim, gan turpmākajai dzīvei.

Anda Lipska – Divu skolu sadarbība un draudzība – ļoti iedvesmojoši. Jaunieši uz skatuves kā kolēģi un draugi, nevis konkurenti. Lai kāda arī izvērstos šī projekta nākotne, padarītais un izjustais jau ir mūsu. To mums neviens vairs neatņems. Liels paldies Doma kora skolai par lielo ieguldīto darbu šī gada projekta organizēšanā. Tas nepavisam nav vienkārši! Īpašs sveiciens un laba vēlējumi manam amata brālim Gintam! Es ceru, ka RDKS jaunieši novērtē, cik ļoti viņiem ir paveicies. Ar pavasarīgiem sveicieniem un cerību uz turpmāko sadarbību – Anda Lipska.

Vilhelms Vācietis, IV kurss, diriģēšanas programma – Mans lielākais ieguvums no šī projekta bija iespēja gatavoties E. Melngaiļa diriģentu konkursam Liepājā, kas notiks pēc divām nedēļām, iespēja strādāt ar lielāku un daļēji pazīstamu kori un uzstāšanās koncertā. Sākumā likās, ka būs grūtāk – koris pēkšņi ir divreiz lielāks, no puses tu zini ko gaidīt, no puses tu nezini, ko gaidīt, taču mājasdarbu abi kori bija izpildījuši un dziesmas iemācījušies, strādāt bija viegli un patīkami. Šis bija labs treniņš – uztraukums līdzīgs, kā gaidāms konkursā. Lielākais ieguvums bija pārliecināšanās par koristu atsaucību. Es varbūt nezināju, kā šos cilvēkus sauc, bet viņi ir tik atsaucīgi – tie nebija parastie mēģinājumi, kuros viens ir noguris, vienam pilnīgi vienalga, kas notiek, bet te visi ir ļoti mobilizēti un visi ir par tevi, zinot, ka tev šī gatavošanās konkursam ir ļoti svarīga.

Man patika meistarklase pie Uģa Prauliņa, vajadzēja pilnīgi citādi pārslēgt savu domāšanu, lai uztvertu stāstījumu. Man bija ļoti interesanti, jo es pats ar zēnu kori esmu daudz izpildījis Missa Rigensis un nezināju par tās vēsturi un pirmsākumiem, noteikti, tagad izpildot, man būtu citas asociācijas.

Kalvis Sležis, IV kurss, džeza programma – Tas ir lieliski, ka tiek veidota šāda sadraudzība ar Rēzekni. Gan mums, gan viņiem ir iespēja dalīties pieredzē, braukt ciemos un redzēt, kā šķietami ikdienišķas lietas tiek darītas citur. Tomēr žēl, ka šajā gadā kopā būšana bija tikai divas dienas, kurās nepietika laika vēl kādiem kopīgiem pasākumiem un mēģinājumiem, lai koncertu izveidotu kvalitatīvāku, bet gala rezultāts bija salīdzinoši labs. No koncerta gan īstu baudījumu neguvu, jo esmu pieradis spēlēt sarežģītākas dziesmas, kur jātaisa kāds īpašs aranžējums, taču šajā gadījumā arī atgriezties pie pamatiem bija kaut kādā ziņā vērtīgi. Ļoti patika kora dziedājums. Domāju, ka citos gados arī skolotājiem vairāk vajadzētu iesaistīties, tādējādi iegūstot pieredzi, ar kuru dalīties arī mācību procesā.

Jānis Erenštreits – Mani ļoti priecē, ka ir nodibinātas šādas draudzības saites, kuras tiek stiprinātas jau otro gadu. Šī sadraudzība ir brīnumjauka ar to, ka jaunie mākslinieki ļoti daudz laika veltīja mūzikai, kopā muzicēšanai. Mūsu akadēmiskajai skolai, manuprāt, tas ir jauns virziens. Otrdienas vakara koncertā bija jūtams neliels mākslinieku nogurums, tomēr bija jauki, ka skolēni spēlēja jauktos sastāvos. Tas dod iespēju pierast pie citādākiem diriģentu žestiem, citādāku spēlēšanas prasmi, kas līdz šim varbūt ir bijusi sveša. Es novēlu, lai šī sadraudzība netiktu pārtraukta, bet nākotnē visi kopkoncerti būtu vēl spilgtāki un profesionālāki.

Kristīne Freiberga – Jau otro gadu iesaistoties šādas sadarbības organizēšanā, gūstu daudz vērtīgu atziņu savam darbam. Šogad organizatoriski bijām daudz savāktāki, jo jau zinājām, kas jādara, ar ko jārēķinās un kā labāk nedarīt. Viesu uzņemšana, protams, ir daudz sarežģītāka kā aizbraukšana ciemos uz visu gatavu – par to pārliecinājos ne tikai pati, bet arī audzēkņi, kas man ļoti, ļoti daudz palīdzēja. Tomēr, šķiet, ka ar tehnisko pusi tikām galā ļoti labi. Jautājums, protams, par emocionālo pacēlumu pēc tam – pagājušais gads šādā ziņā uzstādīja ļoti augstu latiņu un, atbraucot mājās, eiforija bija jūtama vēl kādu laiku. Šogad samērā ātri esam atgriezušies ikdienas ritmā, lai arī patīkami brīži un atmiņas, kurās pakavēties, paliks ikvienam no mums. Es visvairāk novērtēju jauniešu savstarpēji atbalstošās ovācijas abos koncertos, Kora zāles koncerta mājīgo atmosfēru, Ave Sol koncerta komiskos brīžus un spēju pasmieties par sevi, risinot aizmirstu nošu, aizmirstu kurpju vai citas tehniskas ķibeles. Vislielākais prieks par jauniešu prasmi aši un operatīvi reaģēt neparedzētās situācijās – vairākiem skaņdarbiem mainījās solisti vai arī kameransambļu dalībnieki tika pieaicināti pēdējā brīdī, bet gala rezultāts tik un tā bija veiksmīgs (šeit īpaši priecājos par Elīzu un Janu). Šādas improvizācijas prasmes un spēja pateikt – labi, es to izdarīšu, es to varu! – viņiem noderēs gan tīri cilvēciski, gan profesionālajā dzīvē.

                                                Atsauksmes apkopoja Agnese Abramāne un Krista Lubiņa