\nP\u0101rlapojot Latvijas v\u0113stures lappuses. III st\u0101sts.<\/strong><\/p>\n
Strauj\u0101s p\u0101rmai\u0146as austrumu front\u0113, kam seko lielvalstu – V\u0101cijas, Austoung\u0101rijas, Osm\u0101\u0146u imp\u0113rijas, Bulg\u0101rijas karalistes no vienas puses un Padomju Krievijas no otras puses – nosl\u0113gtais Brestas miera l\u012bgums (1918. g. 3. marts) da\u013cai Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju rada p\u0101rliec\u012bbu par \u0137eizarisk\u0101s V\u0101cijas nesatricin\u0101mo sp\u0113ku un nepiek\u0101p\u012bgo \u0123eopolitisko ieinteres\u0113t\u012bbu Baltijas zemju turpm\u0101kaj\u0101 likten\u012b.\u00a0To jau 1917. g. j\u016blij\u0101 \u2013 septembr\u012b ir apliecin\u0101jis V\u0101cijas \u0137eizars Vilhelms II ar savu kl\u0101tesam\u012bbu okup\u0113taj\u0101s teritorij\u0101s, apmekl\u0113jot austrumu frontes virspav\u0113lnieka Bav\u0101rijas kro\u0146prin\u010da Leopolda \u0161t\u0101bu Jelgav\u0101, ciemojoties pie ietekm\u012bg\u0101s Kurzemes mui\u017enieku fon Rekes dzimtas Jaunpil\u012b, bet 5. \u2013 6. septembr\u012b uzturoties jau v\u0101cu ie\u0146emtaj\u0101 R\u012bg\u0101.<\/p>\n
V\u0113l\u0101k \u0161o laiku, savas dz\u012bves atmi\u0146u st\u0101st\u0101 z\u012bm\u012bgi apraksta v\u0101cbaltie\u0161u dzejniece un rakstniece, k\u0101dreiz\u0113j\u0101 tukumniece, \u0122ertr\u016bde fon den Brinkena: \u201cGadiem ilgais cer\u012bbu piepild\u012bjuma sapnis bija \u012bstenojies, v\u0113l vair\u0101k \u2013 gadu simtiem vecais dzimtu un paaud\u017eu sapnis. (..) Vislab\u0101kais noska\u0146ojums piepild\u012bja visus tos, kas no \u0161\u012b notikuma daudz sagaid\u012bja tagadnei un n\u0101kotnei<\/em>.\u201d (\u0122. fon den Brinkena. Nogrimus\u012b zeme. Piedz\u012bvojumi divos pasaules karos, bo\u013c\u0161eviku laik\u0101 un p\u0113ckara gados<\/em>. Tukuma muzejs, 2015., 31., 43. lpp.).<\/p>\n Jaunie V\u0101cijas pan\u0101kumi kar\u0101 un teritori\u0101l\u0101s izmai\u0146as Baltij\u0101, Baltkrievij\u0101 un Ukrain\u0101 rada labv\u0113l\u012bgus apst\u0101k\u013cus baltv\u0101cu politiskaj\u0101m aprind\u0101m. 1918. g. 8. mart\u0101 Jelgav\u0101 Kurzemes papla\u0161in\u0101tais landt\u0101gs pasludina Kurzemes- Zemgales hercogistes atjauno\u0161anu un pie\u0146em l\u0113mumu l\u016bgt hercoga kroni pie\u0146emt V\u0101cijas \u0137eizaram Vilhelmam II. Ned\u0113\u013cu v\u0113l\u0101k, 15. mart\u0101, Berl\u012bne jau \u201catz\u012bst atjaunoto Kurzemes hercogvalsti<\/em>\u201d, ta\u010du pagaid\u0101m \u0137eizars nepie\u0146em Kurzemes landt\u0101ga izteikto pied\u0101v\u0101jumu. (R\u012bgas Latvie\u0161u Av\u012bze.<\/em> Turpm\u0101k: RLA<\/em>. Nr. 64., 1918. g. 18. marts).<\/p>\n Savuk\u0101rt, jau 20. mart\u0101 R\u012bgas pils\u0113tas domes san\u0101ksm\u0113 izskata jaut\u0101jumu par turpm\u0101ko biju\u0161o Krievijas provin\u010du \u2013 Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas – apvieno\u0161anu vienot\u0101 Baltijas valst\u012b. Bet 22. mart\u0101 Vidzemes landt\u0101gs sasauc \u0101rk\u0101rtas s\u0113di, kuras uzdevums ir rast risin\u0101jumu Vidzemes tiesiskajam st\u0101voklim p\u0113c Bresta miera l\u012bguma. San\u0101ksmes noz\u012bmi akcept\u0113 V\u0101cijas \u0137eizara d\u0113la, Pr\u016bsijas prin\u010da, Adalberta kl\u0101tb\u016btne un piedal\u012b\u0161an\u0101s Doma bazn\u012bcas dievkalpojum\u0101. (RLA.<\/em> Nr. 68., 1918. g. 22. marts; Nr. 73., 1918. g. 28. marts). V\u0101cbaltie\u0161u nevienpr\u0101t\u012bba Baltijas likte\u0146a, t\u0101s teritori\u0101l\u0101 un tiesisk\u0101 st\u0101vok\u013ca izlem\u0161an\u0101 par\u0101d\u0101s ar\u012b turpm\u0101k: pavasar\u012b \u2013 vasar\u0101.<\/p>\n Okup\u0113t\u0101s R\u012bgas vien\u012bgais latvie\u0161u laikraksts \u201cR\u012bgas Latvie\u0161u Av\u012bze\u201d sniedz minim\u0101lu inform\u0101ciju par to sabiedr\u012bbas da\u013cu, kuras uzskati un r\u012bc\u012bba neatbilst v\u0101cu varas un viet\u0113j\u0101s politisk\u0101s elites noteikumiem un pras\u012bb\u0101m kara apst\u0101k\u013cos. K\u0101 vien\u012bgais liel\u0101kais m\u0113\u0123in\u0101jums pretoties okup\u0101cijas varai pirmaj\u0101 pavasara m\u0113nes\u012b, min\u0113ts 5. marta incidents, kura rezult\u0101t\u0101 apcietin\u0101ti 63 pils\u0113tas iedz\u012bvot\u0101ji. Av\u012bz\u0113 \u0161\u012b masveida apcietin\u0101\u0161ana raksturota k\u0101 \u201csacel\u0161an\u0101s pret atkl\u0101to k\u0101rt\u012bbu<\/em>\u201d, izplatot skrejlapas, kur\u0101s atrodami \u201cnekaun\u012bgi \u0137eng\u0101jumi<\/em>\u201d pret V\u0101cijas valsti un karasp\u0113ku. Apcietin\u0101tie preto\u0161an\u0101s dal\u012bbnieki nos\u016bt\u012bti uz koncentr\u0101cijas nometn\u0113m Kurzem\u0113. (RLA.<\/em> Nr. 54., 1918. g. 6. marts). Cenz\u0113t\u0101s av\u012bzes saturs, m\u016bsdienu las\u012bt\u0101jam ne\u013cauj patiesi izv\u0113rt\u0113t viet\u0113jo iedz\u012bvot\u0101ju preto\u0161anos apjomus, to izv\u0113l\u0113t\u0101s formas un reabilit\u0113t dal\u012bbnieku v\u0101rdus.<\/p>\n Ar\u012b zi\u0146as par nacion\u0101li noska\u0146ot\u0101m latvie\u0161u politisk\u0101m organiz\u0101cij\u0101m, to lielumu un ietekmi uz sabiedr\u012bbu laikrakst\u0101 ir niec\u012bgas, t\u0101s vair\u0101k l\u012bdzin\u0101s klusai sm\u012bk\u0146\u0101\u0161anai par \u201cjaukiem latvie\u0161u pulci\u0146iem\u201d. Rakstur\u012bgi, ka av\u012bz\u0113 sniegt\u0101 inform\u0101cija aprobe\u017eojas vien\u0101 teikum\u0101. Piem\u0113ram: Valk\u0101 past\u0101v \u201ck\u0101da latvie\u0161u nacion\u0101l\u0101<\/em> padome<\/em> [ las\u012bt: Latvie\u0161u Nacion\u0101l\u0101 Pagaidu padome], bet par vi\u0146as sast\u0101vu nav nek\u0101du dro\u0161u zi\u0146u<\/em>\u201d. (RLA.<\/em> Nr. 62., 1918. g. 15. marts).<\/p>\n T\u0101pat laikrakst\u0101 \u201cR\u012bgas Latvie\u0161u Av\u012bze\u201d nav atrodama pla\u0161\u0101ka inform\u0101cija par citviet izdotajiem latvie\u0161u preses izdevumiem. Valk\u0101, kas ir p\u0113d\u0113jo divu gadu laik\u0101 k\u013cuvusi par latvie\u0161u politisk\u0101s un rado\u0161\u0101s inteli\u0123ences galvaspils\u0113tu, izn\u0101k divi noz\u012bm\u012bgi periodiskie izdevumi: m\u0113ne\u0161raksts \u201cJaun\u0101 Latvija\u201d un atjaunotais dienas laikraksts \u201cL\u012bdums\u201d. M\u0113ne\u0161raksta \u201cJaun\u0101 Latvija\u201d redakcija (K\u0101rlis Skalbe, Art\u016brs Kroders) jau pirmaj\u0101 izdevum\u0101 las\u012bt\u0101jiem apsola, ka savu l\u012bdzdal\u012bbu laikraksta tap\u0161an\u0101 ir apstiprin\u0101ju\u0161i: gan rakstnieks J\u0101nis Akuraters, Antons Austri\u0146\u0161, Anna Brigadere un J\u0101nis Jaunsudrabi\u0146\u0161, gan latvie\u0161u mitolo\u0123ijas p\u0113tnieks un filologs K\u0101rlis Straubergs, gan jaunie m\u0101kslinieki Nikl\u0101vs Strunke, Voldem\u0101rs Tone un K\u0101rlis Ub\u0101ns, k\u0101 ar\u012b komponists Alfr\u0113ds Kalni\u0146\u0161 un sabiedriski politisk\u0101s domas veidot\u0101ji Mi\u0137elis Valters, Pauls D\u0101le, Eduards Virza u. c. \u0160o uzv\u0101rdu uzskait\u012bjums vistie\u0161\u0101k\u0101 veid\u0101 par\u0101da izdevuma kvalitat\u012bvo saturu, neaizmirstot, ka tas ir \u201cno kara cenz\u016bras at\u013cauts<\/em>\u201d.<\/p>\n Otrs periodiskais izdevums \u2013 \u201cL\u012bdums\u201d – sevi pozicion\u0113 k\u0101 tautas aizst\u0101vi un intere\u0161u paud\u0113ju par apvienotu un patst\u0101v\u012bgu Latviju. Laikraksta redakcija min, ka las\u012bt\u0101js taps inform\u0113ts par notikumiem visos Latvijas novados, neskatoties uz teritori\u0101li politiskaj\u0101m p\u0101rmai\u0146\u0101m. Viena no laikraksta m\u0113r\u0137auditorij\u0101m ir Kurzemes un Zemgales b\u0113g\u013ci, kuri pagaidu uztur\u0113\u0161an\u0101s vietas atradu\u0161i Vidzem\u0113 vai Pleskavas guber\u0146\u0101.<\/p>\n 1918. g. febru\u0101ra nogal\u0113 cauri R\u012bgai, t\u0101l\u0101k uz Jelgavu dodas b\u0113g\u013ci, kuri bija apmetu\u0161ies Valmieras, C\u0113su apri\u0146\u0137os. To skaits gan ir neliels, ta\u010du kurzemnieku un zemgalie\u0161u p\u0101rvieto\u0161an\u0101s pa pils\u0113tas iel\u0101m ir gana paman\u0101ma. Laikraksts \u201cR\u012bgas Latvie\u0161u Av\u012bze\u201d uzrun\u0101 okup\u0101cijas iest\u0101des, lai \u0101tr\u0101k pal\u012bdz nok\u0101rtot formalit\u0101tes un p\u0101rvieto\u0161an\u0101s at\u013cauju izsnieg\u0161anu b\u0113g\u013ciem – latvie\u0161u zemniekiem, jo strauji tuvojas pavasaris ar lauku darbiem. Kurzemes un Zemgales b\u0113g\u013ci, non\u0101kot Jelgav\u0101, tiek sadal\u012bti p\u0113c pieder\u012bbas pagastiem, uzr\u0101dot personu apliecino\u0161us dokumentus par patst\u0101v\u012bgo dz\u012bves vietu 1914.- 1915. g. Tikai p\u0113c tam v\u0101cu vara izsniedz at\u013cauju atgriezties dzimtaj\u0101s m\u0101j\u0101s. (RLA<\/em>. Nr. 51., 1918. g. 2. marts).<\/p>\n 1919. gada pavasara ainu aculieciniece ir rakstniece un sabiedrisk\u0101 darbiniece Anna Brigadere, kura pieredz\u0113to apraksta atmi\u0146u v\u0113st\u012bjum\u0101 \u201cDzelzs d\u016bre. 1917 \u2013 1918. gada piez\u012bmes<\/em>.\u201d (1921). \u201cKatru dienu dobj\u0161, l\u0113ni ripojo\u0161u ratu troksnis ilgi atbalsojas R\u012bg\u0101, aicin\u0101dams \u013caudis pie logiem vai uz iel\u0101m. Tur t\u0101s gar\u0101s b\u0113g\u013cu ratu rindas ar nabadz\u012bg\u0101m roc\u012bbas atliek\u0101m! \u010c\u012bksto\u0161i rati, v\u0101ji, nodz\u012bti zirdzi\u0146i! (..) Divas govis ja k\u0101dam vai zirgs \u2013 t\u0101 jau bag\u0101t\u012bba. B\u0113g\u013cus sapulc\u0113 etapa punktos un vada tad milit\u0101r\u0101 apsardz\u012bb\u0101 cauri R\u012bgai. Satikties ar vi\u0146iem stingri noliegts.<\/em>\u201d<\/p>\n B\u0113g\u013cu atgrie\u0161anos dzimtaj\u0101s s\u0113t\u0101s veicina vair\u0101ki apst\u0101k\u013ci. 1918. g. 23. febru\u0101r\u012b atkl\u0101j koka tiltu p\u0101r Daugavu, kas \u013cauj kurzemniekiem un zemgalie\u0161iem kop\u0101 savu \u201cbag\u0101t\u012bbu\u201d- ratiem, paj\u016bgiem, ragav\u0101m un nedaudzajiem m\u0101jlopiem non\u0101kt Daugavas kreisaj\u0101 krast\u0101. Ar\u012b 3. mart\u0101 nosl\u0113gtais Brestas miera l\u012bgums rada priek\u0161statu par turpm\u0101ko V\u0101cijas teritori\u0101lo virsuzraudz\u012bbu, un, visbeidzot \u2013 ilgas p\u0113c T\u0113vzemes un m\u0101j\u0101m\u2026<\/p>\n \u00a0Viens no liel\u0101kajiem un steidzam\u0101kajiem b\u016bvdarbiem v\u0101cu okup\u0113taj\u0101 R\u012bg\u0101 ir satiksmes atjauno\u0161ana p\u0101r Daugavu. 1917. g. septembr\u012b Krievijas karasp\u0113ks atk\u0101pjoties nodedzina koka tiltu un da\u013c\u0113ji uzspridzina gan Dzelzs tiltu (1873), gan jauno Dzelzce\u013ca tiltu (1914). 1917. g. septembra beig\u0101s ir uzb\u016bv\u0113ts pagaidu koka tilts, bet jau 1918. g. 23. febru\u0101r\u012b svin\u012bgi atkl\u0101ts jaunais – 550 m garais un 6 m platais koka tilts p\u0101r Daugavu, tam tiek dots V\u0101cijas pils\u0113tas L\u012bbekas nosaukums. Tilta arhitektoniski vizu\u0101l\u0101 kvalit\u0101te nodro\u0161ina celtnes popularit\u0101ti v\u0113l 20. gadu s\u0101kum\u0101. (Dzimtenes Zi\u0146as.<\/em> Nr. 27., 1918. g. 5. marts; Nr. 36., 1918. g. 26. marts).<\/p>\n L\u012bbekas tilts r\u012bdziniekiem kalpo l\u012bdz 1924. g. 5. apr\u012blim, kad lielie Daugavas ledus kr\u0101vumi p\u0101rrauj tiltu, bet upes straume aiznes t\u0101 koka atl\u016bzas l\u012bdz pat j\u016brai, pie Carnikavas krastiem. \u0160o vareno dabas sp\u0113ku ir iem\u016b\u017ein\u0101ju\u0161i izcilie latvie\u0161u fotogr\u0101fi J\u0101nis Lerhs un J\u0101nis Rieksts. (Ned\u0113\u013ca. <\/em>Nr. 15., 1924. g. 11. apr\u012blis).<\/p>\n Daudz sare\u017e\u0123\u012bt\u0101k v\u0101cu dzelzce\u013ca karasp\u0113ka da\u013c\u0101m, b\u016bvin\u017eenieriem, celtniekiem un viet\u0113jiem str\u0101dniekiem ziemas apst\u0101k\u013cos n\u0101kas atjaunot uzspridzin\u0101t\u0101s Dzelzce\u013ca tilta konstrukcijas. Pirmie, kas darbu uzs\u0101k, ir \u016bdensl\u012bd\u0113ji, kuru uzdevums ir konstat\u0113t tilta dzelzs loku izcel\u0161anas iesp\u0113jas un boj\u0101jumus. 750 m gar\u0101 un devi\u0146u dzelzs loku konstrukciju saturo\u0161\u0101 Dzelzce\u013ca tilta atkl\u0101\u0161ana notiek 1918. g. 16. mart\u0101. Laikraksta \u201cR\u012bgas Latvie\u0161u Av\u012bze\u201d \u017eurn\u0101lists aprakstot min\u0113to notikumu, nosl\u0113gum\u0101 izsaka v\u0113l\u0113jumu: \u201c lai tas [Dzelzce\u013ca tilts] nepiedz\u012bvotu vairs otru pasaules karu!<\/em>\u201d\u2026. (RLA.<\/em> Nr. 65., 1918. g. 19. marts).<\/p>\n Jaunuzb\u016bv\u0113tais L\u012bbekas tilts, Daugavas atbr\u012bvo\u0161an\u0101s no smag\u0101s un reiz\u0113 nedro\u0161\u0101s ledus nastas un upes tvaikon\u012b\u0161u satiksmes atjauno\u0161ana nodro\u0161ina P\u0101rdaugavas \u2013 \u0100genskalna, I\u013c\u0123uciema, Tor\u0146kalna – iedz\u012bvot\u0101jiem veikt ikdienas gaitas, vi\u0146i beidzot var nok\u013c\u016bt Daugavas labaj\u0101 krast\u0101, p\u0101rtikas pre\u010du tirgus apk\u0101rtn\u0113.<\/p>\n K\u0101 inform\u0113 un br\u012bdina prese, Daugavas krastmalas tirgus un veikalu apmekl\u0113t\u0101ju skaits strauji pieaug marta nogal\u0113, Lieldienu laik\u0101. Pieaug ar\u012b negod\u012bgo p\u0101rdev\u0113ju skaits, kas cen\u0161as p\u0101rdot vecus, notur\u0113tus p\u0101rtikas produktus, \u012bpa\u0161i olas, k\u0101 ar\u012b ne\u013cauj preci r\u016bp\u012bgi apskat\u012bt (las\u012bt: pa\u0146emt rok\u0101s<\/em>). Piepras\u012btais Lieldienu simbols \u201cnebija ilg\u0101ku laiku nemaz dab\u016bjamas<\/em>\u201d un maks\u0101 l\u012bdz 0.50 kapeik\u0101m gabal\u0101. (RLA.<\/em> Nr. 73., 1918. g. 28. marts). Iesp\u0113jams, ka \u017eurn\u0101lista nov\u0113rojumus paman\u012bja ar\u012b okup\u0101cijas p\u0101rvald\u0113, saskatot jaunas rekviz\u0113\u0161anas un nodok\u013cu iev\u0101k\u0161anas iesp\u0113jas. S\u0101kot ar 1. apr\u012bli sp\u0113k\u0101 st\u0101jas jauns pazi\u0146ojums vistu \u012bpa\u0161niekiem R\u012bgas guber\u0146as pils\u0113t\u0101s un lauku iecirk\u0146os par konkr\u0113tu skaitu olu nodo\u0161anu ik ned\u0113\u013cu. Samaksa par vienu olu \u2013 0.40 feni\u0146i. Pazi\u0146ojuma neizpild\u012b\u0161anas gad\u012bjum\u0101 draud sods l\u012bdz 6000 mark\u0101m vai se\u0161u m\u0113ne\u0161u cietums, vai \u201cabus sodus savienojot<\/em>\u201d un, visbeidzot, saimnieka vistu konfisk\u0101cija. (RLA.<\/em> Nr. 75., 1918. g. 2. apr\u012blis). L\u012bdz\u012bgi noteikumi jau past\u0101v\u0113ja R\u012bgas guber\u0146\u0101 par piena oblig\u0101to nodo\u0161anu.<\/p>\n Pavasarim atn\u0101kot, bads ir p\u0101r\u0146\u0113mis visu Latvijas teritoriju, bet \u012bpa\u0161i R\u012bgu. Okup\u0101cijas vara nevar ner\u0113\u0137in\u0101ties ar r\u012bdzinieku izmisumu un katastrof\u0101lo p\u0101rtikas tr\u016bkumu, kas ar\u012b veicina noziedz\u012bbas izplat\u012b\u0161anos: tirdzniec\u012bbu ar p\u0101rtikas surog\u0101tiem vai veciem produktiem, laup\u012b\u0161anu un spekul\u0101cij\u0101m. Laikraksts \u201cR\u012bgas Latvie\u0161u Av\u012bze\u201d katr\u0101 numur\u0101 public\u0113 inform\u0101ciju par p\u0101rtikas, maizes, zupas un kartupe\u013cu karti\u0146u izdal\u012b\u0161anas viet\u0101m pils\u0113t\u0101; zupas virtuv\u0113m jeb \u201c\u0137\u0113\u0137iem<\/em>\u201d, k\u0101 ar\u012b par veikalu \u012bpa\u0161niekiem, kuri ir vai nav ties\u012bgi p\u0101rdot p\u0101rtikas produktus. L\u012bdz\u0101s av\u012bzes informat\u012bvaj\u0101m slej\u0101m un okup\u0101cijas varas pazi\u0146ojumiem, laikrakst\u0101 public\u0113tas sada\u013cas, kuru anon\u012bmais rakstu autors cen\u0161as las\u012bt\u0101jiem sniegt skaidrojumu par bada situ\u0101cijas ra\u0161an\u0101s iemesliem un R\u012bgas pils\u0113tas P\u0101rtikas valdes <\/em>veiktajiem pas\u0101kumiem st\u0101vok\u013ca uzlabo\u0161an\u0101. Autora st\u0101st\u012bjums un paskaidrojumi vair\u0101k l\u012bdzin\u0101s tra\u0123isk\u0101s situ\u0101cijas attaisno\u0161anai un sabiedr\u012bbas nomierin\u0101\u0161anas politikai, kuru ir akcept\u0113jusi okup\u0101cijas varas preses cenz\u016bra.<\/p>\n 1917. gada nogal\u0113 par vien\u012bgo pils\u0113tas p\u0101rtikas karti\u0146u izdales vietu kalpo Liel\u0101 \u0123ilde, kur P\u0101rtikas valdes<\/em> darbinieki dienas laik\u0101 sp\u0113j apkalpot \u201ctikai\u201d 3000 iedz\u012bvot\u0101ju. Situ\u0101cija izmain\u0101s 1918. gada febru\u0101r\u012b \u2013 mart\u0101, kad p\u0101rtikas un maizes karti\u0146as s\u0101k izsniegt v\u0113l se\u0161\u0101s R\u012bgas viet\u0101s: Alberta iel\u0101 – 13, Aleksandra – 69 (tagad Br\u012bv\u012bbas bulv\u0101ris), T\u0113rbatas – 60, Str\u016bgu – 4, Ra\u0146\u0137u damb\u012b – 1 un \u0100genskaln\u0101, Balo\u017eu iel\u0101 15 (tagad Balo\u017eu iela 9). (RLA.<\/em> Nr. 52., 1918. g. 4. marts; Nr. 65., 1918. g. 19. marts). Strauji pieaug ar\u012b veikalu un nelielo noliktavu skaits, kur pret maizes, kartupe\u013cu, ziepju un p\u0101rtikas karti\u0146\u0101m ir iesp\u0113ja nopirkt konkr\u0113to produktu. 1918. g. s\u0101kum\u0101 P\u0101rtikas valde <\/em>apg\u0101d\u0101 un kontrol\u0113 apm. 40 tirdzniec\u012bbas vietas, bet jau pavasar\u012b – apm. 240.<\/p>\n Katram R\u012bg\u0101 vai citviet dz\u012bvojo\u0161am cilv\u0113kam tiek noteikta dienas, ned\u0113\u013cas vai m\u0113ne\u0161a p\u0101rtikas norma. Piem\u0113ram: 12. marta P\u0101rtikas valdes<\/em> organiz\u0113taj\u0101 sapulc\u0113 pie\u0146em zin\u0101\u0161anai, ka turpm\u0101ko m\u0113ne\u0161u p\u0101rtikas kopapjoma apr\u0113\u0137in\u0101\u0161anai tiek \u0146emts v\u0113r\u0101 t\u0101 br\u012b\u017ea pamatiedz\u012bvot\u0101ju un b\u0113g\u013cu kopskaits R\u012bgas guber\u0146\u0101, t. i. 250\u00a0000. Pl\u0101notais paredz, ka ik ned\u0113\u013cu iedz\u012bvot\u0101jam j\u0101sa\u0146em 1800 g maizes ( apm. 250 g dien\u0101), ik pa p\u0101rned\u0113\u013c\u0101m 150 g ga\u013cas, \u201cilgsto\u0161\u0101 laika<\/em>\u201d period\u0101 \u2013 2000 g kartupe\u013cu, bet zivju ieg\u0101de iesp\u0113jama p\u0113c pieveduma daudzuma atkl\u0101taj\u0101s tirdzniec\u012bbas viet\u0101s. (RLA.<\/em> Nr. 63., 1918. g. 16. marts). Baltmaize, piens un sviests R\u012bg\u0101 tiek p\u0101rdots \u012bpa\u0161i stingr\u0101 uzraudz\u012bb\u0101, pret\u012b pieprasot \u0101rsta izsniegtu apliecin\u0101jumu par produkta izmanto\u0161anu z\u012bdai\u0146a \u0113din\u0101\u0161anai vai \u013coti slima cilv\u0113ka \u0101rst\u0113\u0161anai. Lai nepie\u013cautu v\u0113rt\u012bgo produktu iz\u0161\u0137\u0113rd\u0113\u0161anu, 15. mart\u0101 st\u0101j\u0101s sp\u0113k\u0101 t.s. \u201ck\u016bku cep\u0161anas aizliegums<\/em>\u201d, kas nosaka nepie\u013caut R\u012bgas guber\u0146\u0101 vai citviet izgatavoto konditorijas izstr\u0101d\u0101jumu p\u0101rdo\u0161anu tirdzniec\u012bbas viet\u0101s, kafejn\u012bc\u0101s un restor\u0101nos. Par likuma p\u0101rk\u0101p\u0161anu draud naudas vai pat cietuma sods.<\/p>\n C\u016bkga\u013cas un liellopa ga\u013cas tr\u016bkums veicina zirga un kume\u013ca ga\u013cas straujo pat\u0113ri\u0146a pieaugumu, kaut ar\u012b pres\u0113 tiek l\u016bgts padom\u0101t par gaid\u0101mo miera periodu, kad \u0161is m\u0101jdz\u012bvnieks b\u016bs nepiecie\u0161ams cit\u0101m vajadz\u012bb\u0101m. Laikrakstu sludin\u0101jumos par\u0101d\u0101s \u012bpa\u0161s apz\u012bm\u0113jums: \u201cga\u013cas zirgi<\/em>\u201d, kurus pie\u0146em kautuves vai ga\u013cas tirdzniec\u012bbas vietas. Viena no \u0161\u0101d\u0101m viet\u0101m atrad\u0101s \u0100genskaln\u0101, Lielaj\u0101 L\u0113\u0123eru iel\u0101 \u2013 18 (tagad Liel\u0101 Nomet\u0146u iela). (RLA.<\/em> Nr. 43., 1918. g. 21. febru\u0101ris).<\/p>\n \u201cR\u012bgas Latvie\u0161u Av\u012bz\u0113\u201d raksta ar\u012b par katastrof\u0101lo kartupe\u013cu tr\u016bkumu, k\u0101 iemeslu nor\u0101dot nolaid\u012bgo r\u012bc\u012bbu 1917. g. ruden\u012b, kad R\u012bg\u0101 tiek ievesti kartupe\u013ci un nep\u0101rlas\u012bti novietoti noliktav\u0101s. Rezult\u0101t\u0101, ziemas vid\u016b tiek konstat\u0113ts, ka 30\u00a0000 centneri kartupe\u013cu ir neder\u012bgi cilv\u0113ka uzturam\u2026. R\u012bgas pils\u0113tas P\u0101rtikas valde<\/em> steidz\u012bgi ier\u012bko divas \u201csak\u0146augu \u017e\u0101v\u0113tavas<\/em>\u201d biju\u0161o alus dar\u012btavu – \u201cLivonija\u201d un \u201cGustavs Kuntcendorfs\u201d<\/em> telp\u0101s, kas \u013cauj iedz\u012bvot\u0101jiem ieg\u0101d\u0101ties lielo v\u0113rt\u012bbu \u2013 kartupeli \u2013 lai var\u0113tu izdz\u012bvot l\u012bdz n\u0101kamajai ra\u017eai. Bet zaud\u0113tie centneri liek par sevi man\u012bt gan ziem\u0101, gan pavasar\u012b. (RLA.<\/em> Nr. 75., 1918. g. 2. apr\u012blis).<\/p>\n Mainoties gadalaikiem, vasarai nomainot pavasari, ar\u012b p\u0101rtikas apg\u0101d\u0113 notiek izmai\u0146as, ta\u010du t\u0101s ir nelielas. Saisto\u0161u inform\u0101ciju sniedz sludin\u0101jumi, kuros l\u012bdztekus darba pied\u0101v\u0101jumam un atalgojumam tiek uzr\u0101d\u012btas citas darba dev\u0113ja sniegt\u0101s priek\u0161roc\u012bbas. Piem\u0113ram, Valkas apri\u0146\u0137a p\u0101rvaldes darba sludin\u0101jum\u0101, kas tiek public\u0113ts vasaras vid\u016b, nekvalific\u0113t\u0101 darba str\u0101dniekam noteikts atalgojums 2 \u2013 4 markas dien\u0101, m\u0101jvietas ier\u0101d\u012b\u0161ana un bezmaksas uzturs – 250 g maizes, 300 g kartupe\u013cu vai citu d\u0101rze\u0146u, 25 g s\u0101ls un 150 g ga\u013cas ned\u0113\u013c\u0101. Par atsevi\u0161\u0137u samaksu ir iesp\u0113ja ieg\u0101d\u0101ties 50 g sviestu vai 100 g biezpiena. (L\u012bdums.<\/em> Nr. 105., 1918. g. 9. j\u016blijs).<\/p>\n Lai mazin\u0101tu l\u012bdzcilv\u0113ku cie\u0161anas un ieg\u016btu nepiecie\u0161amos l\u012bdzek\u013cus p\u0101rtikas ieg\u0101dei, latvie\u0161u inteli\u0123ence r\u012bko da\u017e\u0101da rakstura labdar\u012bbas pas\u0101kumus gan Latvie\u0161u Izgl\u012bt\u012bbas biedr\u012bbas telp\u0101s T\u0113rbatas iel\u0101, gan R\u012bgas Latvie\u0161u biedr\u012bb\u0101. Viena no akt\u012bv\u0101kaj\u0101m sabiedriskaj\u0101m darbiniec\u0113m ir Anna Brigadere, kura uz\u0146emas pl\u0101not un koordin\u0113t gan aktieru un dzied\u0101t\u0101ju, gan rakstnieku un dzejnieku piedal\u012b\u0161anos labdar\u012bbas pas\u0101kumos. Piem\u0113ram, 17. mart\u0101 Lieldienu sv\u0113tku gaid\u0101s ir noorganiz\u0113ts labdar\u012bbas pas\u0101kums, kur\u0101 demonstr\u0113 Rembranta, Leonardo da Vin\u010di, Tici\u0101na u. c. renesanses meistaru sakr\u0101la rakstura darbus, izmantojot t\u0101 br\u012b\u017ea jaun\u0101ko foto tehnolo\u0123iju sasniegumu – diapozit\u012bvu jeb \u201cgaismas gleznu<\/em>\u201d (diapozit\u012bvu nosaukums 20. gs. s\u0101kum\u0101.). Vizu\u0101los demonstr\u0113jumus pavada A. Brigaderes, J. Poruka un A. Saulie\u0161a koment\u0101ri un dzeja. (RLA.,<\/em> Nr. 63., 1918. g. 16. marts).<\/p>\n \u00a0Saprotama ar\u012b pa\u0161u sabiedrisko darbinieku v\u0113lme ieg\u016bt iztikas l\u012bdzek\u013cus. T\u0101 biju\u0161ais jaunstr\u0101vnieks, soci\u0101ldemokr\u0101ts un Latvijas autonomijas idejas (1903) autors Mi\u0137elis Valters ar lieliem pan\u0101kumiem uzst\u0101jas par sen\u0101s \u0112\u0123iptes un Grie\u0137ijas m\u0101kslas jaut\u0101jumiem, st\u0101st\u012bjumu vizualiz\u0113jot ar \u201cgaismas glezn\u0101m<\/em>\u201d.<\/p>\n Anna Brigadere sav\u0101 atmi\u0146u darb\u0101 \u201cDzelzs d\u016bre. 1917 \u2013 1918. gada piez\u012bmes<\/em>\u201d ar nelielu sarkasma devu raksturo t\u0101 laika R\u012bgu:<\/p>\n \u00a0<\/em>\u201cPavasaris! <\/em><\/p>\n Kusto\u0146u izmed\u012b\u0161ana ruden\u012b, neiz\u0146emot pat ka\u0137us, devusi interesantus rezult\u0101tus! <\/em><\/p>\n Ap Bastejkalnu, k\u0101 ar\u012b citur R\u012bgas d\u0101rzos pogo lakst\u012bgalas! <\/em><\/p>\n Tas tagad ska\u013c\u0101kais notikums!\u201d<\/em><\/p>\n Materi\u0101lu sagatavoja – skolot\u0101jas Ilze J\u0101kobsone, Sarm\u012bte And\u017e\u0101ne un Zanda Gertnere \u2013 Klicenko.<\/p>\n <\/p>","protected":false},"excerpt":{"rendered":" Marta kopsapulce P\u0101rlapojot Latvijas v\u0113stures lappuses. III st\u0101sts. Strauj\u0101s p\u0101rmai\u0146as austrumu front\u0113, kam seko lielvalstu – V\u0101cijas, Austoung\u0101rijas, Osm\u0101\u0146u imp\u0113rijas, Bulg\u0101rijas karalistes no vienas puses un Padomju Krievijas no otras puses – nosl\u0113gtais Brestas miera l\u012bgums (1918. g. 3. marts) da\u013cai Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju rada p\u0101rliec\u012bbu par \u0137eizarisk\u0101s V\u0101cijas nesatricin\u0101mo sp\u0113ku un nepiek\u0101p\u012bgo \u0123eopolitisko ieinteres\u0113t\u012bbu Baltijas…<\/p>\n","protected":false},"author":6,"featured_media":7539,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"cybocfi_hide_featured_image":"","footnotes":""},"categories":[],"tags":[],"class_list":["post-7538","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry"],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.rdks.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/7538","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.rdks.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.rdks.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.rdks.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/6"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.rdks.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=7538"}],"version-history":[{"count":1,"href":"https:\/\/www.rdks.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/7538\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":7540,"href":"https:\/\/www.rdks.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/7538\/revisions\/7540"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.rdks.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/7539"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.rdks.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=7538"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.rdks.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=7538"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.rdks.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=7538"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}![\"\"](\"http:\/\/www.rdks.lv\/wp-content\/uploads\/2018\/04\/K\u0101rlis-Skalbe.jpg\")