![\"\"](\"http:\/\/www.rdks.lv\/wp-content\/uploads\/2018\/02\/lv100_LV.jpg\")
<\/p>\n<\/p>\n
<\/p>\n
2018. gad\u0101, tuvojoties Latvijas simtgades svin\u012bb\u0101m, R\u012bgas Doma kora skolas saime, katra m\u0113ne\u0161a p\u0113d\u0113j\u0101 tre\u0161dien\u0101, tiekas kopsapulc\u0113s, lai uzzin\u0101tu jaunu inform\u0101ciju un atsvaidzin\u0101tu savas eso\u0161\u0101s zin\u0101\u0161anas par Latvijas tap\u0161anas laiku, noz\u012bm\u012bgiem notikumiem, spilgtiem person\u0101\u017eiem un v\u0113lreiz apliecin\u0101tu sev \u0161\u012bs zemes skaistumu.<\/p>\n
Kopsapulces vada un par aktualit\u0101t\u0113m st\u0101sta R\u012bgas Doma kora skolas vad\u012bt\u0101js Gints Ceplenieks. Par Latvijas tap\u0161anu, valsts sen\u0101ku un nesen\u0101ku v\u0113sturi kopsapulc\u0113s st\u0101sta v\u0113stures skolot\u0101ja Ilze J\u0101kobsone.<\/p>\n
P\u0101rlapojot Latvijas v\u0113stures lappuses. Apvienotais V un VI st\u0101sts.<\/strong><\/p>\n Cilv\u0113ku r\u016bp\u012bgi p\u0101rdom\u0101tais un ieguld\u012btais darbs nolikto m\u0113r\u0137u sasnieg\u0161anai ne vienm\u0113r \u012bstenojas, tam par iemeslu ir nevis pa\u0161u neuz\u0146\u0113m\u012bba, darbu iema\u0146u tr\u016bkums vai materi\u0101l\u0101 st\u0101vok\u013ca nestabilit\u0101te, bet \u0101r\u0113jo apst\u0101k\u013cu ietekme, k\u0101, piem\u0113ram, dabas untumain\u0101s izpausmes. 1918. gada pavasara un vasaras nelabv\u0113l\u012bgie laika apst\u0101k\u013ci pagarina jau t\u0101 katastrof\u0101l\u0101 situ\u0101cij\u0101 eso\u0161o Latvijas lauksaimniec\u012bbas atvese\u013co\u0161an\u0101s procesu. V\u0113l vair\u0101k, tie ietekm\u0113 da\u017e\u0101do politisko varu r\u012bc\u012bbu rudens un ziemas m\u0113ne\u0161os.<\/p>\n \u00a0\u201cIlgsto\u0161\u0101 sausuma d\u0113\u013c ziem\u0101ju s\u0113jumu ra\u017ea Latvij\u0101 var\u0113tu sarukt par 20% l\u012bdz 30%, savuk\u0101rt vasar\u0101jus tas ietekm\u0113jis daudz nopietn\u0101k \u2013 da\u017eviet tiek prognoz\u0113ts pat 80% l\u012bdz 90% liels ra\u017eas samazin\u0101jums. (..) Gaid\u0101mais lietus situ\u0101ciju b\u016btiski uzlabot nevar. Ja t\u0101s b\u016bs lietusg\u0101zes, tas b\u016btu nedaudz pozit\u012bv\u0101k, tas situ\u0101ciju stabiliz\u0113tu. Uz liel\u0101m ra\u017e\u0101m nevaram cer\u0113t, l\u012bdz 10 milimetriem nokri\u0161\u0146u to situ\u0101ciju neuzlabos<\/em>.\u201d \u0160\u0101da satrauco\u0161a, jau konkr\u0113tu faktu ietvero\u0161a inform\u0101cija izskan p\u0113c simts gadiem, t. i. 2018. gada 4. j\u016bnij\u0101 Latvijas Telev\u012bzijas raid\u012bjum\u0101 \u201cR\u012bta Panor\u0101ma\u201d, par to run\u0101 \u201cZemnieku saeimas\u201d priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js Juris Lazdi\u0146\u0161.<\/p>\n<\/blockquote>\n Sal\u012bdzinot 1918. gada maija un j\u016bnija laikrakstu zi\u0146ojumus par laika apst\u0101k\u013ciem un to ietekmi uz zemkop\u012bbu un lopkop\u012bbu kara saplos\u012btaj\u0101 Latvij\u0101, zi\u0146as ir v\u0113l satrauco\u0161\u0101kas, ja ne dramatiskas. Apr\u012b\u013ca karst\u0101 saule, maija salnas, kam t\u0101l\u0101k seko v\u0113sas un v\u0113jainas dienas, neatnes ilgi gaid\u012bto lietu. Daudzviet ies\u0113t\u0101 lab\u012bbas s\u0113kla t\u0101 ar\u012b palika neizd\u012bgusi.<\/p>\n Piem\u0113ram, divus m\u0113ne\u0161us p\u0113c sniega noku\u0161anas, Valmieras apk\u0101rtn\u0113 lietus v\u0113l nav lijis. Nelielais \u201cpirm\u0101 p\u0113rkona lietus<\/em>\u201d tikai rada Vidzemes \u013cau\u017eu vid\u016b m\u0101n\u012bgu cer\u012bbu par laika apst\u0101k\u013cu uzlabo\u0161anos un za\u013co t\u012brumu, k\u0101 ar\u012b gan\u012bbu atdzim\u0161anu. \u201cZeme palika atkal sausa k\u0101 pelni<\/em>\u201d, \u0161\u0101du \u012bsu un skaudru koment\u0101ru varam atrast 1918. gada 28. maija laikrakst\u0101 \u201cR\u012bgas Latvie\u0161u Av\u012bze\u201d (turpm\u0101k – RLA). Saus\u0101 laika d\u0113\u013c \u016bdens paz\u016bd ne tikai gr\u0101vjos, strautos, nelielaj\u0101s up\u012bt\u0113s, bet ar\u012b zemnieku saimniec\u012bbu \u016bdens ak\u0101s. Tas ar\u012b rada p\u0101rmai\u0146as zemnieku ikdienas darba gait\u0101s. \u016adens m\u0101jlopu dzirdin\u0101\u0161anai un pa\u0161u vajadz\u012bb\u0101m tiek vests no att\u0101l\u0101k\u0101m up\u0113m un ezeriem. (RLA<\/em>. Nr. 121., 1918. g. 28. maijs).<\/p>\n Ar\u012b lielo upju tec\u0113jums uz j\u016bru vairs nav tik strauj\u0161. Karst\u0101 saule veicina mazo upju un strautu iz\u017e\u016b\u0161anu,<\/strong> tas samazina \u016bdens l\u012bmeni Daugav\u0101, Lielup\u0113 un Gauj\u0101. Daugavas krastu \u201catk\u0101p\u0161an\u0101s<\/em>\u201d ietekm\u0113 ar\u012b R\u012bgas pils\u0113tas kan\u0101lu. Jau maija vid\u016b t\u0101 \u016bde\u0146i redzami vien \u201ckan\u0101la viduc\u012b<\/em>\u201d, bet ierast\u0101 krasta l\u012bnija p\u0101rv\u0113rtusies dub\u013cu un iedz\u012bvot\u0101ju samesto atkritumu j\u016bkl\u012b. (RLA<\/em>. Nr. 110., 1918. g. 15. maijs). Straujo \u016bdens l\u012bme\u0146a samazin\u0101\u0161anos Pils\u0113tas kan\u0101l\u0101 krasi izj\u016bt tie r\u012bdzinieki un kara b\u0113g\u013ci, kuru materi\u0101lie apst\u0101k\u013ci ne\u013cauj apmekl\u0113t vien\u012bg\u0101s, pavasar\u012b jaunatv\u0113rt\u0101s, pils\u0113tas du\u0161as Kr\u0101sot\u0101ju iel\u0101. Daudziem iedz\u012bvot\u0101jiem 20 kapeikas ieejas maksa ir p\u0101r\u0101k augsta summa, t\u0101d\u0113\u013c Pils\u0113tas kan\u0101ls un Daugava kalpo k\u0101 bezmaksas mazg\u0101\u0161an\u0101s vieta, bet pils\u0113tas du\u0161u apmekl\u0113t\u0101ju skaits dien\u0101 sasniedz vien 30 l\u012bdz 50 cilv\u0113ku. (Baltijas Zi\u0146as<\/em>. Nr. 48., 1918. g. 28. j\u016bnijs).<\/p>\n Jau pirms Pasaules kara viena no liel\u0101kaj\u0101m neatrisin\u0101taj\u0101m probl\u0113m\u0101m ir pils\u0113tas \u016bdensapg\u0101de. Tas \u012bpa\u0161i skar R\u012bgas priek\u0161pils\u0113tu – Maskavas, Jelgavas un P\u0113terburgas iedz\u012bvot\u0101jus, kuru soci\u0101lais un materi\u0101lais st\u0101voklis noteic daudz pietic\u012bg\u0101kus dz\u012bves apst\u0101k\u013cus nek\u0101 pils\u0113tas centra jaunb\u016bvju kvart\u0101los. L\u012bdz 1913. gadam R\u012bg\u0101 joproj\u0101m domin\u0113 koka vienst\u0101vu un divst\u0101vu \u012bres nami, kuru kopskaits veido apm. 74% no pils\u0113tas dz\u012bvojamo namu fonda. Rakstur\u012bgi, ka koka \u0113ku dz\u012bvok\u013cos netiek iepl\u0101notas ne mazg\u0101\u0161an\u0101s, ne labier\u012bc\u012bbas telpas, k\u0101 ar\u012b daudzviet m\u0101ju pagalmos v\u0113l joproj\u0101m tiek izb\u016bv\u0113ti \u016bdens pumpji un akas. T\u0101d\u0113\u013c pirms kara un kara period\u0101 da\u013ca r\u012bdzinieku no pavasara l\u012bdz agram rudenim izmanto pils\u0113tas teritorij\u0101 eso\u0161\u0101s \u016bdens tilpnes k\u0101 Juglas ezeru, M\u0101ras d\u012b\u0137i, Daugavu u. c. vietas, lai mazg\u0101tu dr\u0113bes, peldin\u0101tu m\u0101jlopus un pils\u0113tas transport\u0101 nodarbin\u0101tos zirgus, k\u0101 ar\u012b mazg\u0101tos pa\u0161i.<\/p>\n 19. gs. beig\u0101s R\u012bgas uz\u0146\u0113m\u0113ji \u2013 Rozenbahu dzimta – izb\u016bv\u0113 Daugavas vid\u016b, blakus Pontontiltam, peld\u0113tavu jeb peldu iest\u0101di, kuras apmekl\u0113\u0161anas galvenais iemesls ir pils\u0113tas iedz\u012bvot\u0101ju personisk\u0101 higi\u0113na un mazg\u0101\u0161an\u0101s, nevis peld\u0113tprasmes apg\u016b\u0161ana. 1915. gada j\u016blij\u0101 milit\u0101ru apsv\u0113rumu d\u0113\u013c priv\u0101t\u0101 peldu iest\u0101de tiek demont\u0113ta un p\u0101rvesta uz Andrejsalas ostas apk\u0101rtni, l\u012bdz ar to pils\u0113tas iedz\u012bvot\u0101ji zaud\u0113 vien\u012bgo organiz\u0113to t\u0101da veida iest\u0101di vis\u0101 R\u012bg\u0101.<\/p>\n 1918. g. j\u016bnija beig\u0101s v\u0113so un v\u0113jaino laiku nomaina karst\u0101 vasaras saule, kas no jauna preses izdevumos uzjund\u012b jaut\u0101jumu par pils\u0113tas iedz\u012bvot\u0101ju iesp\u0113ju bez maksas mazg\u0101ties. K\u0101 viens no pied\u0101v\u0101jumiem izskan atjaunot atp\u016btas un mazg\u0101\u0161an\u0101s vietu Za\u0137usal\u0101, k\u0101 \u201cvecos laikos<\/em>\u201d, kas l\u012bdz karam ir labi zin\u0101ma un iecien\u012bta vieta Maskavas for\u0161tates str\u0101dniekiem un vi\u0146u \u0123imen\u0113m. P\u0101rcel\u0161anos uz salu nodro\u0161in\u0101tu \u012bpa\u0161i organiz\u0113tas laivas par samaksu, kuru piest\u0101tne Daugavas labaj\u0101 krast\u0101 atrastos l\u012bdz\u0101s sp\u012b\u0137eriem. (RLA.<\/em> Nr. 152., 1918. g. 4. j\u016blijs).<\/p>\n L\u012bdz\u012bgi k\u0101 m\u016bsdien\u0101s, ar\u012b 1918. gada vasaras s\u0101kum\u0101 laikrakstu sleju autori mekl\u0113 un uzr\u0101da neierasto laikapst\u0101k\u013cu sakrit\u012bbu pag\u0101tn\u0113, galvenok\u0101rt akcent\u0113jot t\u0101 ietekmi uz lauksaimniec\u012bbu. \u201cPatst\u0101v\u012bgais lielais sausums atg\u0101dina vec\u0101kiem zemkopjiem 1868. g., t\u0101 saukto \u201csauso gadu jeb karsto vasaru\u201d. Toreiz visu cauru vasaru Baltij\u0101 vald\u012bja t\u0101ds karstums un sausums, ka lab\u012bba uz t\u012brumiem piln\u012bgi izdega un no nemito\u0161\u0101m [nerimsto\u0161\u0101m] me\u017ea deg\u0161an\u0101m gaiss dienu un nakti bija vienos d\u016bmos iet\u012bts<\/em>.\u201d (RLA<\/em>. Nr. 121., 1918. g. 28. maijs).<\/p>\n V\u0101cu okup\u0101cijas varas viens no galvenajiem uzdevumiem, kas ar\u012b pras\u012bja p\u0113c iesp\u0113jas \u0101tr\u0101ku risin\u0101jumu, ir regul\u0101ras satiksmes – dzelzce\u013ca un upju ku\u0123\u012b\u0161u l\u012bniju – atjauno\u0161ana starp R\u012bgu un cit\u0101m apdz\u012bvot\u0101m viet\u0101m Kurzem\u0113 un Vidzem\u0113. Lai to paveiktu, ir nepiecie\u0161ami cilv\u0113ku resursi, kurus liel\u0101 m\u0113r\u0101 at\u0146\u0113mis kar\u0161 un b\u0113g\u013cu gaitas. Laikrakstu slej\u0101s vair\u0101kk\u0101rt\u012bgi tiek piemin\u0113ts, ka daudzviet dzelzce\u013ca atjauno\u0161anas darbus galvenok\u0101rt veic sievietes. To ar\u012b apliecina darba sludin\u0101jumi un jaun\u0101ko \u201cViet\u0113jo zi\u0146u<\/em>\u201d slejas av\u012bz\u0113s. Piem\u0113ram, 26. j\u016bnija laikrakst\u0101 \u201cBaltijas Zi\u0146as\u201d (Nr. 45) las\u0101ma inform\u0101cija, ka \u201clielu daudzumu sievie\u0161u nodarbina pie R\u012bgas \u2013 Krustpils dzelzce\u013ca p\u0101rb\u016bves darbiem. Darbs nav gr\u016bts, un alga sam\u0113r\u0101 ar darbu apmierino\u0161a. Dzelzce\u013ca p\u0101rb\u016bves darbus turpin\u0101ja ar\u012b pa sv\u0113tku dien\u0101m [dom\u0101ti \u2013 L\u012bgo sv\u0113tki].\u201d <\/em><\/p>\n V\u0101rdu salikums \u201cdarbs nav gr\u016bts<\/em>\u201d noteikti m\u016bsdienu cilv\u0113kam liek aizdom\u0101ties. \u0160o v\u0101rdu semantisk\u0101 noz\u012bme, t\u0101 izpratne neap\u0161aub\u0101mi ir main\u012bjusies p\u0113d\u0113jo simts gadu laik\u0101, k\u0101 tas l\u012bdz\u012bgi ir noticis ar v\u0101rdu virkn\u0113jumiem \u201cizdz\u012bvo\u0161anas minimums<\/em>\u201d, \u201cmateri\u0101l\u0101 labkl\u0101j\u012bba<\/em>\u201d, \u201ctur\u012bga saimniec\u012bba<\/em>\u201d, \u201csp\u0113cino\u0161s un vesel\u012bgs \u0113diens<\/em>\u201d, \u201cmoderni iek\u0101rtots dz\u012bvoklis<\/em>\u201d u. t. t. M\u016bsdienu darba gr\u016btuma pak\u0101pes izpratni veido vair\u0101ki krit\u0113riji: darba dienas ilgums, fizisk\u0101 piep\u016ble darba paveik\u0161an\u0101, darba apst\u0101k\u013ci un dro\u0161\u012bba, ko ar\u012b p\u0101rrauga un kontrol\u0113 Darba likumdo\u0161ana. 1918. gad\u0101 Latvijas cilv\u0113ku v\u0113rt\u012bbas, tai skait\u0101 attieksme pret darbu, sa\u0146emto atalgojumu, atbild\u012bba par l\u012bdzcilv\u0113kiem un darba kult\u016bru, ir cit\u0101das. Ne vienm\u0113r \u0161\u012bs iez\u012bmes noteica ieilgu\u0161ais kar\u0161, bet gan \u0123imenes vid\u0113 ieaudzin\u0101t\u0101 atbild\u012bbas, pien\u0101kuma apzi\u0146a, k\u0101 ar\u012b trad\u012bcijas.<\/p>\n Kurzemes un Zemgales b\u0113g\u013cu atgrie\u0161anos dzimten\u0113 veicina ne tikai pavasar\u012b atkl\u0101tais L\u012bbekas tilts p\u0101r Daugavu, bet ar\u012b neliels skaits upes tvaiko\u0146u, ku\u0123\u012b\u0161u, satiksme starp R\u012bgu, R\u012bgas j\u016brmalu, Sloku un Jelgavu. Tas nodro\u0161ina izv\u0101rgu\u0161ajiem \u013caud\u012bm un lopiem nedaudz ietaup\u012bt sp\u0113kus un \u0101tr\u0101k non\u0101kt galapunkt\u0101 \u2013 dzimtaj\u0101s m\u0101j\u0101s. Piem\u0113ram, 1. maij\u0101 jaunatv\u0113rtaj\u0101 laikrakst\u0101 \u201cBaltijas Zi\u0146as\u201d (Nr. 1) las\u012bt\u0101js ieg\u016bst inform\u0101ciju par ku\u0123\u012b\u0161u satiksmi, kas inform\u0113 par \u201cce\u013cojumu\u201d un piest\u0101t\u0146u viet\u0101m starp R\u012bgu un Jelgavu. Mar\u0161ruta kop\u0113jais brauciena ilgums ir se\u0161as stundas 30 min\u016btes, t. i. no plkst. 9.00 l\u012bdz 15. 30, gan j\u0101piemin, brauc\u0113jam n\u0101kas p\u0101rnak\u0161\u0146ot galam\u0113r\u0137\u012b, lai n\u0101kamaj\u0101 dien\u0101 non\u0101ktu atpaka\u013c R\u012bg\u0101. Av\u012bz\u0113 ar\u012b rakst\u012bs, ka brauc\u0113ju skaits ir \u012bpa\u0161i liels sv\u0113tdien\u0101s un sv\u0113tku dien\u0101s, k\u0101 tas ir L\u012bgo sv\u0113tkos (L\u012bgo vakars \u2013 1918. g. 23. j\u016bnijs, sv\u0113tdiena).<\/p>\n L\u012bdz ar b\u0113g\u013cu atgrie\u0161anos, l\u0113n\u0101m atjaunojas Latvijas pils\u0113tas un lauki, tai skait\u0101 ar\u012b Jelgava. Zemgales galvaspils\u0113ta, kura l\u012bdz Pasaules karam ir plauksto\u0161s kult\u016bras, izgl\u012bt\u012bbas, tirdzniec\u012bbas un agr\u0101r\u0101s nozares centrs, milit\u0101r\u0101s darb\u012bbas rezult\u0101t\u0101 piln\u012bb\u0101 zaud\u0113 savu noz\u012bmi. T\u016bksto\u0161iem jelgavnieku ir pametu\u0161i dzimto pils\u0113tu. V\u0113l 1914. gad\u0101 iedz\u012bvot\u0101ju skaits sasniedz 45 700, bet 1918. g. s\u0101kum\u0101 vien apm. 8000. B\u0113g\u013cu atgrie\u0161an\u0101s rada iedz\u012bvot\u0101ju skaitu pieaugumu Jelgav\u0101 l\u012bdz 17\u00a0000, kas nesasniedz pat pusi no pirmskara pils\u0113tnieku skaita. Valk\u0101 izdotais laikraksts \u201cL\u012bdums\u201d reiz\u0113 ar skumj\u0101m konstat\u0113, ka Jelgav\u0101 ierodas \u201cda\u017ei inteli\u0123ences p\u0101rst\u0101vji: \u0101rsti, advok\u0101ti, skolot\u0101ji<\/em>\u201d, bet, apskat\u012bju\u0161i pils\u0113tu, to pamet. Pils\u0113t\u0101 nedarbojas neviena skola, t\u0101pat \u201clatvie\u0161u gar\u012bg\u0101 dz\u012bve ir piln\u012bb\u0101 sastingusi<\/em>.\u201d (L\u012bdums.<\/em> Nr. 88., 1918. g. 18. j\u016bnijs).<\/p>\n Darbavietu un naudas tr\u016bkums rada sabiedr\u012bbu, kas ik dienu dz\u012bvo bad\u0101 un tr\u016bkum\u0101, t\u0101 var raksturot Latviju 1918. gada vasaras s\u0101kum\u0101. \u0160\u012b laika aculieciniece Anna Brigadere 1921. gad\u0101 atmi\u0146u st\u0101st\u0101 \u201cDzelzs d\u016bre<\/em>\u201d raksta: \u00abVasarsv\u0113tki! [1918. g. 19., 20. maijs]<\/em><\/p>\n Namam\u0101tes skraida uztrauktas, tuk\u0161iem kurvjiem. Vai dab\u016bs kaut ko nopirkt sv\u0113tku galdam? Uz tirgiem t\u0101da p\u0101rpiln\u012bba, ka ilgi nav redz\u0113ta. Bet tikai acu bauda. Pu\u0137es un meijas, meijas un pu\u0137es! Visa Daugavas piekraste, visi tirgus galdi l\u012bkst no t\u0101m, ielas, dzi\u013ci pils\u0113t\u0101, gar ab\u0101m pus\u0113m ziedu v\u0101l\u0101 ierot\u0101tas. Un \u013caudis p\u0113rk kl\u0113pjiem za\u013cumu un ziedu, liek pilnus tuk\u0161os grozus, sl\u0113pj tajos nomoc\u012bt\u0101s sejas un ies\u016bc reibino\u0161\u0101s ziedo\u0146a smar\u017eas k\u0101 jaunu dz\u012bv\u012bbas eliks\u012bru. T\u0101 m\u016bsu tauta, r\u016bgt\u0101 bad\u0101 v\u0113l ziedu m\u012bl\u0113t\u0101ja, tum\u0161\u0101k\u0101 nakt\u012b v\u0113l zvaig\u017e\u0146u cer\u0113t\u0101ja<\/em>.\u00bb<\/p>\n Vien\u012bgais ce\u013c\u0161, k\u0101 izk\u013c\u016bt no bezcer\u012bbas, ir atrast darbu. Preses sludin\u0101jumos vairums ir darba pied\u0101v\u0101jumi ar pagaidu vai sezon\u0101lu raksturu. Ziem\u0101 sniega t\u012br\u012bt\u0101ji un kaus\u0113t\u0101ji, malkas cirt\u0113ji, kr\u0101sns m\u016brnieki un ledus z\u0101\u0123eri (str\u0101dnieki, kuri izz\u0101\u0123\u0113 ledus blokus Daugav\u0101 no decembra l\u012bdz janv\u0101rim. T\u0101l\u0101k tos nog\u0101d\u0101 ledus pagrabos. Ledu izmanto p\u0101rtikas uzglab\u0101\u0161anai, \u0113dienu, dz\u0113rienu atdzes\u0113\u0161anai un atsevi\u0161\u0137u slim\u012bbu \u0101rst\u0113\u0161anai). (Baltijas Zemkopis.<\/em> Nr. 2., 16. janv\u0101ris; 1876. g. Nr. 49., 1876. g. 10. decembris). Pavasar\u012b un vasar\u0101 piepras\u012btas ir darba rokas dzelzce\u013ca b\u016bvdarbos un malkas sag\u0101d\u0113 pils\u0113tai. Pieaug ar\u012b nekvalific\u0113tu bezdarbnieku savstarp\u0113j\u0101 konkurence par darbaviet\u0101m. Pretendentu ir daudz – gan paliku\u0161ie iedz\u012bvot\u0101ji, gan b\u0113g\u013ci, gan demobiliz\u0113ju\u0161ies karav\u012bri vai tie, kuri br\u012bvpr\u0101t\u012bgi atst\u0101ju\u0161i savas armijas da\u013cas Krievij\u0101.<\/p>\n Ziem\u0101 tik \u013coti nepiecie\u0161am\u0101 malka tiek ieg\u016bta, nojaucot paliku\u0161\u0101s Krievijas armijas tran\u0161ejas, t\u0101dej\u0101di pasarg\u0101jot R\u012bgas apk\u0101rtnes me\u017eus no izcir\u0161anas. Neseno c\u012b\u0146u liec\u012bbas – dzelo\u0146stieples un telefona vadi, \u201ckuri stiep\u0101s pa parkiem, k\u0101p\u0101m, apst\u0101d\u012bjumiem<\/em>\u201d – tiek nolas\u012bti vienlaic\u012bgi ar koka tran\u0161eju nojauk\u0161anu ar\u012b R\u012bgas j\u016brmal\u0101, iz\u0146emot \u0136emeros un Slok\u0101. Ja malkas sag\u0101des darbos vairums ir v\u012brie\u0161i un pusaud\u017ei, tad, k\u0101 atz\u012bst okup\u0101cijas varas kara dzelzce\u013ca direkcija, liel\u0101kais vair\u0101kums str\u0101dnieku dzelzce\u013ca satiksmes atjauno\u0161an\u0101 un jaunb\u016bves darbos ir sievietes. (Dzimtenes Zi\u0146as.<\/em> Nr. 53., 1918. g. 4. j\u016blijs).<\/p>\n 1918. gada s\u0101kum\u0101 latvie\u0161u pres\u0113 tiek aktualiz\u0113ts jaut\u0101jums par pils\u0113tnieku darba iesp\u0113j\u0101m laukos, ta\u010du, kad pien\u0101k pavasaris, \u0161\u012b iecere izpaliek. Zemnieku katastrof\u0101lais materi\u0101lais st\u0101voklis ne\u013cauj pie\u0146emt darb\u0101 un izmaks\u0101t pras\u012bt\u0101s augst\u0101s algas pils\u0113tniekiem. Visaptvero\u0161ais bezdarbs ir galvenais iemesls, k\u0101d\u0113\u013c R\u012bgas un t\u0101s apk\u0101rtnes iedz\u012bvot\u0101ji mekl\u0113 darba iesp\u0113jas Padomju Krievij\u0101. Izce\u013cot\u0101ju skats ir tik liels, ka laikraksta \u017eurn\u0101listi piem\u0113ro \u0161ai kust\u012bbai apz\u012bm\u0113jumu \u201cstraume<\/em>\u201d, gan piebilstot, ka jaunaj\u0101 valst\u012b neskaidrs ir palicis zemes \u012bpa\u0161uma jaut\u0101jums. T\u0101pat nedr\u012bkst jaukt pirmskara Krievijas ekonomisko situ\u0101ciju un piepras\u012bjumu p\u0113c kvalific\u0113ta darbasp\u0113ka ar 1918. gada strauji augo\u0161o bezdarbu un saimniecisko lejupsl\u012bdi. Raksta autori liek p\u0101rdom\u0101t ar\u012b darba mekl\u0113\u0161anas iesp\u0113jas Ukrain\u0101, \u201ckur vair\u0101k produktu, bet ukrai\u0146u valodas nezin\u0101\u0161ana var rad\u012bt v\u0113l liel\u0101kas probl\u0113mas<\/em>.\u201d (RLA.<\/em> Nr. 83., 1918. g. 11. apr\u012blis; Nr. 93., 1918. g. 23. apr\u012blis; L\u012bdums.<\/em> Nr. 89., 1918. g. 19. j\u016bnijs).<\/p>\n L\u012bdz\u0101s p\u0101rtikas produktu tr\u016bkumam \u00a01917.\/ 1918. gad\u0101 rodas neiztr\u016bksto\u0161a pras\u012bba p\u0113c audumiem un gatav\u0101 ap\u0123\u0113rba. Ta\u010du pied\u0101v\u0101juma izmaksas ir p\u0101r\u0101k augstas, piem\u0113ram, \u012bsie z\u0101baki \u2013 150 rb\u013c., sievie\u0161u apavi l\u012bdz 100 rb\u013c., b\u0113rnu ze\u0137es l\u012bdz 7 rb\u013c., lab\u0101kas kvalit\u0101tes b\u0113rnu kurpes l\u012bdz 20 rb\u013c. \u0160\u0101dus pirkumus nevar at\u013cauties ne kvalific\u0113ts amatnieks, kura dienas pe\u013c\u0146a sasniedz tikai 4 rb\u013c., str\u0101dnieks ar dienas algu \u2013 3 rb\u013c. vai kantora darbinieks ar 125 rb\u013c. m\u0113nes\u012b. T\u0101d\u0113\u013c R\u012bg\u0101 un cit\u0101s Latvijas pils\u0113t\u0101s nevienu vairs neizbr\u012bna b\u0113rni un pieaugu\u0161ie bas\u0101m k\u0101j\u0101m\u2026 (RLA.<\/em> Nr. 147., 1918. g. 28. j\u016bnijs; Nr. 53., 1918. g. 4. j\u016blijs).<\/p>\n Ar\u012b tirgotavu, kur\u0101s ir nop\u0113rkams lietots ap\u0123\u0113rbs, skaits R\u012bg\u0101 samazin\u0101s. Kara s\u0101kuma period\u0101 \u0161\u012bm tirgotav\u0101m ir daudz klientu un preces ir \u013coti piepras\u012btas. Situ\u0101cija main\u0101s, kad lietoto ap\u0123\u0113rbu skaits strauji izs\u012bkst, bet cenas, glu\u017ei pret\u0113ji, pieaug. Kara laika cilv\u0113ks cen\u0161as ietaup\u012bt it vis\u0101, ap\u0123\u0113rbs nebija iz\u0146\u0113mums. Tas tika valk\u0101ts un novalk\u0101ts, l\u012bdz ap\u0123\u0113rbu virs nevar\u0113ja p\u0101rdot tirgotavai. Audumu un gatavo ap\u0123\u0113rbu tr\u016bkums kr\u012bzes situ\u0101cij\u0101 rada jaunu piepras\u012bjumu p\u0113c lietoto ap\u0123\u0113rba p\u0101r\u0161\u016b\u0161anas darbn\u012bc\u0101m un uz\u0146\u0113m\u012bg\u0101m, zino\u0161\u0101m \u0161uv\u0113j\u0101m. (RLA<\/em>. Nr. 80., 1918. g. 8. apr\u012blis).<\/p>\n 4. j\u016blija laikraksta \u201cBaltijas Zi\u0146as\u201d (Nr. 53) slej\u0101s las\u0101ms skaudrs atzinums: \u201c\u2026visiem gribas \u0113st, – visiem j\u0101str\u0101d\u0101<\/em>\u201d, kas piln\u012bb\u0101 attiecin\u0101ms gan uz j\u016brmalnieku darba \u010daklumu un izveic\u012bbu, gan attap\u012bbu, k\u0101 papildin\u0101t savus iekr\u0101jumus. Ta\u010du nesen\u0101 kara darb\u012bbas zona, R\u012bgas j\u016brmala, ir k\u013cuvusi par nosl\u0113gtu vidi.<\/p>\n \u201cKlusums un vientul\u012bba valda tagad vis\u0101 j\u016brmal\u0101, pat ar\u012b apdz\u012bvot\u0101s viet\u0101s. Reti kur dzirdamas klavieru ska\u0146as, dziesmas vai smiekli, k\u0101 tas agr\u0101k bija \u0161e uz ikkatra so\u013ca. Uz j\u016brmalu vedo\u0161\u0101s ieli\u0146as viet\u0101m pavisam aizputin\u0101tas ar smilt\u012bm<\/em>.\u201d (RLA.<\/em> Nr. 53., 1918. g. 4. j\u016blijs). V\u0113l 1918. g. pavasar\u012b j\u016brmalnieki akt\u012bvi gatavojas vasarnieku, \u00a0j\u016brmalas viesu, uz\u0146em\u0161anai un ir p\u0101rliecin\u0101ti par k\u016brorta atdzim\u0161anu, bet vair\u0101ki apst\u0101k\u013ci trauc\u0113 idejai \u012bstenoties. J\u016brmala – nesen\u0101s pag\u0101tnes kara darb\u012bbas lieciniece – nesaista atp\u016btnieku uzman\u012bbu ne ar \u0113ku kr\u0101smat\u0101m, ne lielgabalu l\u0101di\u0146u iz\u0101rd\u012btiem ce\u013ciem un j\u016brmalas k\u0101p\u0101m. Ar\u012b \u016bdens vi\u013c\u0146i sistem\u0101tiski izskalo j\u016bras m\u012bnas, kas k\u013c\u016bst par zi\u0146k\u0101res objektu daudziem j\u016brmalas b\u0113rniem un ar\u012b par iemeslu vi\u0146u tra\u0123iskai boj\u0101ejai.<\/p>\n Bie\u017eie nelaimes gad\u012bjumi liek r\u012bkoties ar\u012b v\u0101cu varai, kas ar laikrakstu starpniec\u012bbu cen\u0161as uzrun\u0101t sabiedr\u012bbu un nev\u0113rst tra\u0123\u0113diju turpin\u0101jumu. \u201cBr\u012bdin\u0101jums no piepludin\u0101t\u0101m (no j\u016bras izskalot\u0101m) m\u012bn\u0101m. (..) P\u0113d\u0113j\u0101 laik\u0101 atk\u0101rtojas \u0161au\u0161al\u012bg\u0101 vairum\u0101 gad\u012bjumi, ka b\u0113rni dab\u016b galu no piepludin\u0101t\u0101m, tas ir no j\u016bras izskalot\u0101m krievu un ang\u013cu m\u012bn\u0101m. P\u0113d\u0113j\u0101s dien\u0101s caurm\u0113r\u0101 5 b\u0113rni ikkatru dienu dab\u016bju\u0161i galu aiz to, ka vi\u0146i ar akme\u0146u svie\u0161anu m\u012bnas pievedu\u0161i pie spr\u0101g\u0161anas<\/em>.\u201d (Dzimtenes Zi\u0146as.<\/em> Nr. 78., 1918. g. 4. j\u016blijs). L\u012bdz\u0101s kara atst\u0101taj\u0101m liec\u012bb\u0101m, visaptvero\u0161ai nabadz\u012bbai, satiksmes transporta tr\u016bkumam, j\u016brmala ir zaud\u0113jusi to spozmi un milz\u012bgo vasarnieku piepl\u016bdumu, kas atnesa viet\u0113jiem iedz\u012bvot\u0101jiem p\u0101rtik\u0161anu, atsevi\u0161\u0137os gad\u012bjumos pat tur\u012bbu.<\/p>\n 1918. gada pavasar\u012b j\u016brmalnieku vid\u016b atdzimst ideja atjaunot, nedaudz nov\u0101rt\u0101 atst\u0101to ien\u0101kumu avotu \u2013 zeme\u0146u audz\u0113\u0161anu. Jaun\u0101 politisk\u0101 situ\u0101cija vairs ne\u013cauj atjaunot to zeme\u0146u noieta tirgu, kas bija pirms kara. Tikai j\u016brmalnieku atmi\u0146as glab\u0101ja nost\u0101stus par \u012bpa\u0161iem, starp j\u016brmalas k\u0101p\u0101m iekoptiem zeme\u0146u laukiem, kuru dot\u0101 ra\u017ea iepriecin\u0101ja gan vasarniekus, gan r\u012bdziniekus. Ta\u010du \u012bpa\u0161ie st\u0101sti vij\u0101s ap dzelzce\u013ca vagonu, kas agr\u0101 r\u012bta ausm\u0101 tiek piepild\u012bts ar j\u016brmalas zeme\u0146u kast\u0113m un t\u0101l\u0101k nog\u0101d\u0101ts P\u0113terburgas iedz\u012bvot\u0101jiem. \u0160\u0137iet, ka daudzus j\u016brmalniekus aizr\u0101va ideja par zeme\u0146u audz\u0113\u0161anas trad\u012bciju atjauno\u0161anu, ar\u012b laikraksti pievienojas \u0161ai idejai un sistem\u0101tiski sniedz inform\u0101ciju par pan\u0101kumiem un jaun\u0101ko speci\u0101lo literat\u016bru zeme\u0146u audz\u0113t\u0101jiem. Pat okup\u0101cijas varas p\u0101rst\u0101v\u0113tajai R\u012bgas pils\u0113tas P\u0101rtikas valdei <\/em>j\u016brmalnieku cent\u012bba un \u010daklums nepag\u0101ja secen, t\u0101 ar\u012b pal\u012bdz organiz\u0113t ik r\u012btu speci\u0101lu tvaikoni vai liellaivu ra\u017eas transport\u0113\u0161anai uz R\u012bgu un kontrol\u0113, lai prece nenon\u0101ktu p\u0101rpirc\u0113ju, spekulantu, rok\u0101s.<\/p>\n 18. j\u016blij\u0101 laikraksts \u201cL\u012bdums\u201d (Nr. 113) inform\u0113 savus las\u012bt\u0101jus: \u201cZeme\u0146u ogu nodo\u0161ana Asaros un Karlsb\u0101d\u0113 (tagad \u2013 Mellu\u017ei) notiek dz\u012bvi, bez k\u0101diem sare\u017e\u0123\u012bjumiem. Nopirkt\u0101s ogas saber biju\u0161\u0101 kro\u0146a degv\u012bna izvad\u0101\u0161anas kast\u0113s un liel\u0101s muc\u0101s un tad s\u016bta uz tvaiko\u0146a piest\u0101tni, kur sakrauj t\u0101s liellaiv\u0101s s\u016bt\u012b\u0161anai uz R\u012bgu. Jau t\u016bksto\u0161iem pudu [1 puds \u2013 16,38 kg] zeme\u0146ogu aizg\u0101d\u0101ts no j\u016brmalas [R\u012bgas] pils\u0113tas P\u0101rtikas valdes vajadz\u012bb\u0101m<\/em>\u201d. Bet laikraksts \u201cBaltijas Zi\u0146as\u201d (Nr. 61., 13. j\u016blijs) sniedz m\u016bsdienu las\u012bt\u0101jam papildus inform\u0101ciju par ogu tirdzniec\u012bbu:<\/p>\n \u201cP\u0101rtikas valde uzp\u0113rk zemenes un p\u0101rdod vi\u0146as pat\u0113r\u0113t\u0101jam, pievedot Daugavmal\u0101, par iepirkuma cen\u0101m. Katram pirc\u0113jam nedod vair\u0101k par 5 kast\u0113m; katr\u0101 kast\u0113 ir 50 \u2013 60 m\u0101rci\u0146as [1 m\u0101rci\u0146a \u2013 0,453 kg]. Atliku\u0161\u0101s ogas izlieto maizes uzsm\u0113ra pagatavo\u0161anai. T\u0101 ka [ zeme\u0146u] izve\u0161ana no j\u016brmalas uz Kurzemi aizliegta, tad visas ogas pien\u0101k R\u012bg\u0101. Ar \u0161\u0101du r\u012bc\u012bbu P\u0101rtikas valde cer pan\u0101kt cenu kri\u0161anu<\/em>.\u201d<\/p>\n<\/blockquote>\n Zeme\u0146u audz\u0113\u0161anai un j\u016bras zivju \u0137er\u0161anai ir sezon\u0101ls raksturs, kur\u0101 ir nodarbin\u0101ta visa \u0123imene. Ta\u010du b\u0113rniem, it \u012bpa\u0161i no tr\u016bc\u012bgo \u013cau\u017eu vidus, ir ar\u012b cits pien\u0101kums. Cauru gadu j\u016bras vi\u013c\u0146i ne tikai izskalo kara m\u012bnas, bet ar\u012b ku\u0123u vraku d\u0113\u013cu gabalus un akme\u0146ogles, kas \u016bden\u012b ir iekritu\u0161as no tvaiko\u0146iem. J\u016brmalnieku b\u0113rni ar grozi\u0146iem un maisi\u0146iem apstaig\u0101 pludmales krastus, lai uzlas\u012btu ikkatru gabalu \u201cd\u0101rg\u0101\u201d kurin\u0101m\u0101 un nejau\u0161i paman\u012btos dzintara gabali\u0146us. \u0160\u012b nodarbe daudziem b\u0113rniem k\u013c\u016bst par ikdienas r\u016bpalu, jo pirc\u0113ju j\u016brmal\u0101 netr\u016bkst. J\u0101piemin, ka \u0161\u0101da veida piepeln\u012b\u0161an\u0101s ir nov\u0113rojama ar\u012b pirmskara R\u012bg\u0101, r\u016bpn\u012bcu un fabriku korpusu apk\u0101rtn\u0113, kur mazie r\u012bdzinieki uzlasa izbiru\u0161\u0101s akme\u0146ogles no zirgu vezumiem.<\/p>\n J\u0101\u0146i pag\u0101ja klusi\u2026 Vien\u012bgi okup\u0101cijas varas p\u0101rst\u0101vji par sevi no jauna atg\u0101din\u0101ja, uzsverot \u0161\u012bs zemes \u012bpa\u0161o saikni ar V\u0101ciju. J\u0101\u0146u dien\u0101 no R\u0113veles (m\u016bsdien\u0101s – Tallinas) ierodas Austrumu frontes virspav\u0113lnieks, Bav\u0101rijas princis, Leopolds ar savu d\u0113lu princi Georgu un pavado\u0161o milit\u0101ro goda sv\u012btu. Apskat\u012bdami R\u012bgu, tie tuv\u0101k iepazin\u0101s ar Domu, P\u0113tera bazn\u012bcu, pareiztic\u012bgo katedr\u0101li u. c. v\u0113sturisk\u0101m celtn\u0113m, t\u0101l\u0101k dev\u0101s izbraukum\u0101 uz \u0136eizarme\u017eu (m\u016bsdien\u0101s \u2013 Me\u017eparku), bet n\u0101kamaj\u0101 dien\u0101 ar motorlaivu dodas braucien\u0101 pa \u0136\u012b\u0161ezeru, Baltezeru un Sarkandaugavas kan\u0101lu. 25. j\u016bnij\u0101 \u0137eizarisk\u0101s V\u0101cijas p\u0101rst\u0101vji apmekl\u0113 Jelgavu, bet 26. j\u016bnij\u0101 – Liep\u0101ju. (Baltijas Zi\u0146as.<\/em> Nr. 45., 1918. g. 25. j\u016bnijs; RLA.<\/em> Nr. 145., 1918. g. 26. j\u016bnijs).<\/p>\n \u0160\u0137iet, ka b\u016btu saisto\u0161i uzzin\u0101t Vi\u0146a \u0137eizarisk\u0101s augst\u012bbas p\u0101rst\u0101vju izj\u016btas, braucot pa R\u012bgas, Jelgavas, Liep\u0101jas tuk\u0161aj\u0101m iel\u0101m un apmekl\u0113jot no cilv\u0113kiem tuk\u0161\u0101s bazn\u012bcas.<\/p>\n P\u0101rlapojot Latvijas v\u0113stures lappuses. IV st\u0101sts.<\/strong><\/p>\n 1918. gada pavasaris atn\u0101k strauji. Siltie apr\u012b\u013ca saules stari izkaus\u0113 p\u0113d\u0113j\u0101s sniega un ledus liec\u012bbas, izpaliek ar\u012b gaid\u012btie pl\u016bdi Latvijas liel\u0101kaj\u0101s up\u0113s. Visilg\u0101k ledus uzkav\u0113jas Daugav\u0101 \u201cpret\u012b pils\u0113tai<\/em>\u201d un R\u012bgas nomal\u0113 \u2013 Maz\u0101s Daugavas teritorij\u0101 starp Za\u0137usalu, Lucavsalu un M\u016bksalas ielu. Tikai 11. apr\u012bl\u012b tum\u0161ie upes \u016bde\u0146i p\u0101rrauj ledus rad\u012btos sprostus un atbr\u012bvo ce\u013cu Daugavas l\u012bdzenajam tec\u0113jumam uz j\u016bru.<\/p>\n Ilgi gaid\u012bt\u0101 saule, visaptvero\u0161ais siltums ielau\u017eas pils\u0113tnieku v\u0113sajos un mitruma p\u0101r\u0146emtajos mitek\u013cos, tas it k\u0101 ar vienas rokas v\u0113zienu liek aizmirst p\u0101rdz\u012bvoto ziemas aukstumu un m\u016b\u017e\u012bg\u0101s r\u016bpes par kurin\u0101m\u0101 tr\u016bkumu, t\u0101 sag\u0101di. Savuk\u0101rt m\u0113ne\u0161a p\u0113d\u0113j\u0101 dek\u0101d\u0113 \u013cau\u017eu pr\u0101tus p\u0101r\u0146em jaunas ba\u017eas un raizes: ilgsto\u0161\u0101 karstuma un sausuma d\u0113\u013c dzelt\u0113 ziem\u0101ju t\u012brumi un gan\u012bbas, p\u0113c lietus sauc zeme, kur\u0101 tik gr\u016bti ieg\u016bt\u0101 s\u0113kla negrib d\u012bgt. (R\u012bgas Latvie\u0161u Av\u012bze.<\/em> Turpm\u0101k: RLA<\/em>. Nr. 97., 1918. g. 27. apr\u012blis).<\/p>\n Nelabv\u0113l\u012bgie pavasara laika apst\u0101k\u013ci, atmi\u0146as par iepriek\u0161\u0113j\u0101s ziemas p\u0101rciesto badu un aukstumu liek r\u012bkoties ikvienam r\u012bdziniekam. Katrs piem\u0101jas zemes st\u016br\u012btis, pat nesen\u0101 pag\u0101tn\u0113 \u2013 lepna pils\u0113tnieka piem\u0101jas pu\u0137u dobe – ieg\u016bst jaunu, vit\u0101li svar\u012bgu noz\u012bmi izdz\u012bvo\u0161anai. 1918. gada pavasar\u012b R\u012bg\u0101 valdo\u0161o atmosf\u0113ru un noska\u0146u spilgti raksturo notikumu aculieciniece, sabiedrisk\u0101 darbiniece un rakstniece, Anna Brigadere atmi\u0146u v\u0113st\u012bjum\u0101 \u201cDzelzs d\u016bre<\/em>\u201d (1921).<\/p>\n \u201cPolitika it k\u0101 nok\u0101pusi no trib\u012bnes. Dego\u0161\u0101kais dienas jaut\u0101jums: \u0123ime\u0146u d\u0101rzi\u0146i! S\u0113klas! Kur \u0146emt s\u0113klas? Katra sauja graudu \u2013 rets d\u0101rgums. Str\u0101dnieki, inteli\u0123ence, visi mekl\u0113 d\u0101rzi\u0146us. Skolot\u0101ji, m\u0101kslinieki, ier\u0113d\u0146i steidzas ar lejkann\u0101m, gr\u0101bek\u013ciem, l\u0101pst\u0101m. Jauns prieks un uz\u0146\u0113m\u012bba sej\u0101s.\u201d\u00a0<\/em><\/p>\n<\/blockquote>\n A. Brigaderes teikto apstiprina periodisko izdevumu \u201cR\u012bgas Latvie\u0161u Av\u012bze\u201d un \u201cL\u012bdums\u201d informat\u012bv\u0101s slejas, k\u0101 ar\u012b laikrakstu pielikumu lappuses, kur\u0101s melnbalt\u0101s rekl\u0101mas zi\u0146o par iesp\u0113ju ieg\u0101d\u0101ties d\u0101rzaugu s\u0113klas. T\u0101pat las\u012bt\u0101js tiek br\u012bdin\u0101ts par atsevi\u0161\u0137u p\u0101rdev\u0113ju kr\u0101pniecisko darb\u012bbu, kuri p\u0113rn\u0101 gada kult\u016braugu s\u0113klas p\u0101rdod k\u0101 jaunas, d\u012bgtsp\u0113j\u012bgas. P\u0113d\u0113jais ziemas m\u0113nesis, febru\u0101ris, un pavasaris k\u013c\u016bst par \u012bstu p\u0101rbaud\u012bjumu visiem, kuri patst\u0101v\u012bgi dz\u012bvo R\u012bg\u0101, t\u0101s apk\u0101rtn\u0113 vai pagaidu m\u0101jvietu atradu\u0161i l\u012bdz politisko kol\u012bziju atrisin\u0101jumam.<\/p>\n Bads un slim\u012bbas – \u0161arlaks, dizent\u0113rija (asinss\u0113rga), bakas un v\u0113dera t\u012bfs – ir bie\u017ei un nev\u0113lami viesi \u013cau\u017eu m\u0101jok\u013cos. Skaudra ir preses izdevuma sniegt\u0101 febru\u0101ra statistika par R\u012bgas iedz\u012bvot\u0101jiem: piedzimu\u0161i 107 b\u0113rni (60 z\u0113ni un 47 meitenes), salaul\u0101ti 28 p\u0101ri, bet 705 cilv\u0113ki jeb 287 sievietes un 418 v\u012brie\u0161i miru\u0161i. (RLA.<\/em> Nr. 94., 1918. g. 24. apr\u012blis).<\/p>\n Ar\u012b okup\u0101cijas vara ir spiesta atz\u012bt kritisko st\u0101vokli ar p\u0101rtikas produktiem pils\u0113t\u0101 un t\u0101s apk\u0101rtn\u0113. Piem\u0113ram: 1918. g. apr\u012b\u013ca s\u0101kum\u0101 biju\u0161\u0101 R\u012bgas II pre\u010du stacijas laukum\u0101 pie Komercviesn\u012bcas <\/em>(Hotel de Commerce,<\/em> tagad Metropole Hotel by Semarah, R\u012bga<\/em>; Aspazijas bulv\u0101ra un 13. janv\u0101ra ielas st\u016br\u012b) tiek ier\u012bkots kartupe\u013cu lauks, kuru apvij dzelo\u0146dr\u0101\u0161u \u017eogs. Zemes apstr\u0101des un kartupe\u013cu st\u0101d\u012b\u0161anas darbus veic v\u0101cu karav\u012bri. L\u012bdz\u012bgi okup\u0101cijas p\u0101rvalde pl\u0101no iek\u0101rtot sak\u0146u dobes ar\u012b citviet pils\u0113t\u0101, viet\u0101s, kam \u201cl\u012bdz \u0161im nebija nek\u0101das noz\u012bmes<\/em>\u201d. Laikraksts \u201cR\u012bgas Latvie\u0161u Av\u012bze\u201d neaizmirst atg\u0101din\u0101t, ka pirms kara biju\u0161aj\u0101 II stacijas laukum\u0101 bija pl\u0101nots celt III pils\u0113tas te\u0101tri jeb latvie\u0161u te\u0101tri. (RLA.<\/em> Nr. 83., 1918. g. 11. apr\u012blis; Dzimtenes V\u0113stnesis.<\/em> Nr.64., 1912. g. 17. marts).<\/p>\n \u201cR\u012bgas Latvie\u0161u Av\u012bzes\u201d rekl\u0101mu un sludin\u0101jumu lappus\u0113s nevar nepaman\u012bt R\u012bgas Lauksaimniec\u012bbas Centr\u0101lbiedr\u012bbas <\/em>pied\u0101v\u0101jumu: kursus un speci\u0101l\u0101s literat\u016bras sarakstus d\u0101rzkop\u012bb\u0101, bi\u0161kop\u012bb\u0101 un s\u012bklopu audz\u0113\u0161an\u0101. Izsludin\u0101to kursu bie\u017eums liek dom\u0101t par sabiedr\u012bbas lielo ieinteres\u0113t\u012bbu apg\u016bt jaunas iema\u0146as kr\u012bzes situ\u0101cij\u0101, kas \u013cautu pa\u0161u sp\u0113kiem izaudz\u0113t kaut nelielu da\u013cu no tik nepiecie\u0161amiem sak\u0146augiem. T\u0101pat laikraksts public\u0113 nelielus kursu t\u0113mu izkl\u0101stus, izgl\u012btojo\u0161us rakstus par 20. gs. s\u0101kum\u0101 latvie\u0161u virtuv\u0113 maz\u0101k iecien\u012btiem un zin\u0101miem d\u0101rzaugiem, piem\u0113ram, tom\u0101tiem, spar\u0123e\u013ciem, kressal\u0101tiem u.c. Kult\u016braugu apraksti izskan k\u0101 pam\u0101c\u012bba par to lieto\u0161anas lietder\u012bbu ikdienas uztur\u0101, it \u012bpa\u0161i bada un slim\u012bbu nov\u0101rdzin\u0101tiem cilv\u0113kiem.<\/p>\n Viens no galvenajiem R\u012bgas Lauksaimniec\u012bbas Centr\u0101lbiedr\u012bbas<\/em> priek\u0161st\u0101vjiem, periodisk\u0101 izdevuma \u201cR\u012bgas Latvie\u0161u Av\u012bze\u201d lauksaimniec\u012bbai velt\u012bto rakstu autoriem ir agronoms K\u0101rlis Ulmanis. Iesp\u0113jams, ka vi\u0146a vad\u012btajos kursos br\u012b\u017eiem izskan politisk\u0101 br\u012bvdom\u012bba, kura tiek veiksm\u012bgi sav\u012bta ar jaunlopu audz\u0113\u0161anas pam\u0101c\u012bb\u0101m un D\u0101nijas sasniegumiem \u0161aj\u0101 nozar\u0113. Piem\u0113ram, 1918. g. 11. apr\u012bl\u012b laikrakst\u0101 public\u0113ts raksts \u201cM\u016bsu lauksaimniekiem<\/em>\u201d, kur\u0101 atst\u0101st\u012bts k\u0101da \u201canon\u012bma\u201d biedr\u012bbas lektora teiktais par Latvijas lauku atjauno\u0161anas darbiem. K\u0101 ievadteikums, bet reiz\u0113 k\u0101 uzruna, izskan: \u201cTava griba b\u016bs tavs liktenis<\/em>!\u201d. \u0160\u0137iet, ka gr\u016bti ir neatpaz\u012bt K. Ulmanim tik rakstur\u012bgo retoriku un domas formul\u0113jumu.<\/p>\n Latvie\u0161u sabiedrisko un kult\u016bras darbinieku izteiktie valodas l\u012bklo\u010di, publisko runu zemteksti un nacion\u0101l\u0101 gara uztur\u0113\u0161ana nav pie\u0146emama, ir pat kaitino\u0161a okup\u0101cijas varai. Kop\u0161 marta R\u012bgas Latvie\u0161u biedr\u012bbas nam\u0101 (turpm\u0101k: RLB) no jauna mostas latvie\u0161u kult\u016bras un m\u0101kslas gars, kas ilgus gadus bija atdevis savu m\u0101jvietu kara lazaretei. Neraugoties, ka telpu mitrums un aukstums liek pas\u0101kumu apmekl\u0113t\u0101jiem palikt virsdr\u0113b\u0113s, nams pulc\u0113 da\u017e\u0101da vecuma \u013caudis, kam nav sve\u0161a latvie\u0161u literat\u016bra, v\u0113sture, m\u0101ksla, folklora un m\u016bzika. Gan laikraksts \u201cR\u012bgas Latvie\u0161u Av\u012bze\u201d, gan m\u0113ne\u0161raksts \u201cJaun\u0101 Latvija\u201d m\u016bsdienu las\u012bt\u0101jam dod iesp\u0113ju rekonstru\u0113t 1918. g. pavasara RLB pas\u0101kumu kalend\u0101ru un dal\u012bbnieku v\u0101rdus.<\/p>\n T\u0101 2. apr\u012bl\u012b noris latvie\u0161u rakstnieku vakars ar K. Skalbes, J. Sudrabkalna, J. Akuratera, V. Egl\u012b\u0161a, K. Kr\u016bzas un M. Valtera piedal\u012b\u0161anos, kuru organiz\u0113 Latvie\u0161u rakstnieku un \u017eurn\u0101listu biedr\u012bba<\/em>. Pas\u0101kuma m\u0113r\u0137is ir sav\u0101kt materi\u0101los l\u012bdzek\u013cus bez darba paliku\u0161ajiem rado\u0161\u0101s inteli\u0123ences p\u0101rst\u0101vjiem, k\u0101 ar\u012b sniegt iesp\u0113ju uzst\u0101ties aktieriem \u2013 bezdarbniekiem. Jau 6. apr\u012bl\u012b K. Skalbe sniedz priek\u0161las\u012bjumu par latvju dain\u0101m, bet 12. apr\u012bl\u012b \u2013 M. Valters turpina lekciju ciklu pasaules m\u0101kslas v\u0113stur\u0113 u. t. t. (RLA.<\/em> Nr. 74., 1918. g. 30. marts, Nr. 77., 1918. g. 4. apr\u012blis).<\/p>\n V\u0101cu vara noteikti paman\u012bja latvie\u0161u kult\u016bras centra dz\u012bves atdzim\u0161anu, nacion\u0101li politisku sp\u0113ku konsolid\u0113\u0161anos vienviet un \u201ckait\u012bgu\u201d ideju apriti kult\u016bras un m\u0101kslas pasp\u0101rn\u0113. K\u0101 atz\u012bm\u0113 K\u0101r\u013ca Skalbes tuv\u0101kais draugs un domubiedrs J\u0101nis Akuraters: \u201c 1918. g. marta m\u0113nes\u012b m\u0113s ar Skalbi k\u0101 Nacion\u0101lpadomes [Latvie\u0161u Nacion\u0101l\u0101s Pagaidu padomes] sekret\u0101ri Nacion\u0101lpadomes uzdevum\u0101 tik\u0101m komand\u0113ti uz R\u012bgu, lai st\u0101tos sakar\u0101 ar R\u012bgas nacion\u0101li noska\u0146ot\u0101m aprind\u0101m un organiz\u0101cij\u0101m, inform\u0113jot t\u0101s par Nacion\u0101lpadomes darb\u012bbu un m\u0113r\u0137iem. R\u012bg\u0101, k\u0101 zin\u0101ms, toreiz smaka piln\u012bgi zem v\u0101cu j\u016bga, un katra nacion\u0101la doma tika te piln\u012bgi nospiesta<\/em>. (..) Skalbe izdab\u016bja [apgabala virskomis\u0101ra senatora] at\u013cauju notur\u0113t priek\u0161las\u012bjumu par latvju dain\u0101m. (..) Tas bija sav\u0101ds vakars pustuk\u0161aj\u0101 Latv.[ie\u0161u] biedr\u012bbas z\u0101l\u0113. Bet nedaudzajiem klaus\u012bt\u0101jiem [apm. 100 cilv\u0113ki] Skalbe run\u0101ja tik skaisti par dainu garu, ka tie visi saprata \u0161ai run\u0101 apsl\u0113ptu politisko domu.\u201d <\/em>(K\u0101rlis Skalbe. M\u016b\u017ea raksti.<\/em> VI.<\/em> R\u012bga: Mansards, 2013., 131.- 133. lpp.).<\/p>\n Lai nepie\u013cautu pamatiedz\u012bvot\u0101ju politisk\u0101s domas apmai\u0146u publiskaj\u0101 telp\u0101 un nerastos pagr\u012bdes darb\u012bba, tiek izstr\u0101d\u0101ts \u201cNoteikums par sapul\u010du un biedro\u0161an\u0101s ties\u012bbu R\u012bgas un S\u0101msalas guber\u0146\u0101s<\/em>\u201d (turpm\u0101k: Noteikums<\/em>), kas st\u0101jas sp\u0113k\u0101 1918. gada 27. apr\u012bl\u012b. (Baltijas Zi\u0146as.<\/em> Nr. 9., 1918. g. 11. maijs; RLA<\/em>. Nr. 109., 1918. g. 13. maijs). V\u0101cu okup\u0101cijas varas iest\u0101des aizliedz politiska rakstura sapulces, demonstr\u0101cijas un v\u0101rda br\u012bv\u012bbu, k\u0101 ar\u012b: \u201cvisas savien\u012bbas un biedr\u012bbas, kuras kalpo kaut k\u0101diem politiskiem m\u0113r\u0137iem vai kaut k\u0101du politisku lietu iztirz\u0101\u0161anai, ir sl\u0113gtas.\u201d<\/em> Eso\u0161aj\u0101m biedr\u012bb\u0101m un savien\u012bb\u0101m tiek noteikta oblig\u0101ta pras\u012bba atjaunot l\u012bdz\u0161in\u0113j\u0101s izsniegt\u0101s darb\u012bbas at\u013caujas, neizpild\u012b\u0161anas gad\u012bjum\u0101: 10\u00a0000 marku vai cietuma sods – viens m\u0113nesis.<\/p>\n Min\u0113t\u0101 Noteikuma<\/em> \u012bsteno\u0161anai ir nepiecie\u0161ama gan policija, gan \u017eandarm\u0113rija un\u2026 kolaboracionisti, kuri gatavi atbalst\u012bt okup\u0101cijas varu da\u017e\u0101dos veidos un ar da\u017e\u0101diem l\u012bdzek\u013ciem. Par \u0161\u0101du l\u012bdzpilso\u0146u eksistenci un darb\u012bbu savos atmi\u0146u v\u0113st\u012bjumos st\u0101sta sabiedriskie un kult\u016bras darbinieki, piem\u0113ram, J. Akuraters, A. Brigadere, K. Skalbe, v\u0113l\u0101k ar\u012b <\/em>\u012a. Kaija u. c.<\/em><\/p>\n Kaut ar\u012b aprit\u0113jis m\u0113nesis kop\u0161 nosl\u0113gt\u0101 Brestas miera l\u012bguma (3. marts), kas nosaka vienotu \u0137eizarisk\u0101s V\u0101cijas \u0123eopolitisk\u0101s telpas izveidi Baltij\u0101, tas neatvieglo ne pasta s\u016bt\u012bjumu pieg\u0101di, ne cilv\u0113ku p\u0101rvieto\u0161an\u0101s iesp\u0113jas, ne ar\u012b mobilu inform\u0101cijas apmai\u0146u civiliedz\u012bvot\u0101ju vid\u016b okup\u0113taj\u0101s zem\u0113s. Tikai 6. apr\u012bl\u012b laikrakst\u0101 \u201cR\u012bgas Latvie\u0161u Av\u012bze\u201d public\u0113ts \u0123ener\u0101lleitnanta, gubernatora fon Altena pazi\u0146ojums, kas atce\u013c iepriek\u0161\u0113jo p\u0101rvieto\u0161an\u0101s aizliegumu un ierobe\u017eojumus R\u012bgas guber\u0146\u0101. T\u0101dej\u0101di \u201cSlokas, Salas, Pi\u0146\u0137u, Katlakalna, Bi\u0137eru, Doles, Ik\u0161\u0137iles, Salaspils, Ropa\u017eu, Alla\u017eu, \u0100da\u017eu, Carnikavas, Daugavgr\u012bvas draudzes, k\u0101 ar\u012b R\u012bgas pils\u0113tas apgabala iedz\u012bvot\u0101jiem ir atkal at\u013cauts ce\u013cot k\u0101j\u0101m, brauk\u0161us, ar ratiem, kaman\u0101m, zirgiem, pa \u016bdeni un dzelzce\u013cu iek\u0161pus R\u012bgas guber\u0146as uz armijas pases vai personas apliecin\u0101juma pamata<\/em>\u201d. (RLA.<\/em> Nr. 79., 1918. g. 6. apr\u012blis). V\u0101cu milit\u0101r\u0101s p\u0101rvaldes jeb armijas pase bija oblig\u0101ts dokuments person\u0101m no 10 gadu vecuma, kuras atgriez\u0101s no b\u0113g\u013cu gait\u0101m sav\u0101s dzimtaj\u0101s m\u0101j\u0101s, it \u012bpa\u0161i Kurzemes iedz\u012bvot\u0101jiem. Dokuments ietver pla\u0161u inform\u0101ciju par \u012bpa\u0161nieka identit\u0101ti: v\u0101rds, uzv\u0101rds, nacion\u0101l\u0101 un reli\u0123isk\u0101 pieder\u012bba, \u0123imenes st\u0101voklis, adrese, personas fotogr\u0101fija (2\/3 auguma), pirksta nospiedums un auguma garums, k\u0101 ar\u012b nor\u0101de uz fizisk\u0101m nepiln\u012bb\u0101m.<\/p>\n Pavasar\u012b pieaug okup\u0101cijas varas izsniegto personu dokumentu skaits, to dikt\u0113 strauji augo\u0161ais b\u0113g\u013cu skaits, kuri v\u0113las p\u0113c iesp\u0113jas \u0101tr\u0101k non\u0101kt dzimtaj\u0101 s\u0113t\u0101 un uzs\u0101kt pavasara darbus pamestajos t\u012brumos. Latvie\u0161u laikraksti sistem\u0101tiski zi\u0146o par cilv\u0113ku p\u0101rvieto\u0161anos caur R\u012bgu, kuras apk\u0101rtn\u0113 ir spiesti uztur\u0113ties vair\u0101kas ned\u0113\u013cas, pat m\u0113ne\u0161us, lai sa\u0146emtu identit\u0101tes apliecin\u0101jumu. \u012apa\u0161i periodiskais izdevums \u201cR\u012bgas Latvie\u0161u Av\u012bze\u201d kav\u0113jas pie b\u0113g\u013cu vizu\u0101l\u0101 un materi\u0101la st\u0101vok\u013ca apraksta, iztauj\u0101 par p\u0113d\u0113jo gadu uztur\u0113\u0161an\u0101s viet\u0101m un p\u0101rdz\u012bvoto, sniedz inform\u0101ciju par ce\u013cinieku t\u0101l\u0101kaj\u0101m gait\u0101m.<\/p>\n Piem\u0113ram, 12. apr\u012bl\u012b av\u012bze zi\u0146o par Kurzemes b\u0113g\u013ciem no V\u0113ravas apkaimes (tagad: Veru, Igaunija), kuri R\u012bg\u0101 iep\u0113rk sak\u0146augu s\u0113klas, saimniec\u012bbas lietas un darba r\u012bkus zemkop\u012bbai, k\u0101 ar\u012b sa\u0146em ce\u013co\u0161anas at\u013caujas, kas dod iesp\u0113ju doties t\u0101l\u0101k uz Tukuma, Talsu un Dobeles apvidu. 24. apr\u012bl\u012b izdevuma korespondents raksta, ka cauri R\u012bgai no Aina\u017eu apk\u0101rtnes uz Ragciemu, Lapme\u017eciemu un Bigau\u0146ciemu dodas zvejnieku b\u0113g\u013cu \u0123imenes. Sve\u0161um\u0101 vi\u0146i turpin\u0101ju\u0161i savu tradicion\u0101lo nodarbi \u2013 zvejniec\u012bbu -, t\u0101d\u0113\u013c nav tik smagi izjutu\u0161i bada sekas. Neraugoties, ka Kurzemes zvejnieku ciemati un m\u0101jas akt\u012bv\u0101s kara darb\u012bbas d\u0113\u013c \u201cpiln\u012bb\u0101 izn\u012bcin\u0101tas<\/em>\u201d, k\u0101 ar\u012b tr\u016bkst b\u016bvniec\u012bbas materi\u0101li un l\u012bdzek\u013ci jaunu zvejniec\u012bbas r\u012bku ieg\u0101dei, v\u0113lme atgriezties un dzimt\u0101s zemes m\u012blest\u012bba ir liel\u0101ka par gaid\u0101mo postu un nabadz\u012bbu. Raksta autors iesaka: turpm\u0101k katra ciemata zvejniekiem apvienoties \u201csavien\u012bb\u0101s<\/em>\u201d – tas \u013cautu \u0101tr\u0101k uzlabot dz\u012bves un darba apst\u0101k\u013cus. 26. apr\u012bl\u012b R\u012bgas iel\u0101s nov\u0113rojama l\u012bdz \u0161im liel\u0101k\u0101 b\u0113g\u013cu straume, kas atgrie\u017eas no Zieme\u013cvidzemes, Valkas apri\u0146\u0137a, \u201cuz savu dzimteni<\/em>\u201d \u2013 Kurzemi. \u201cVair\u0101kiem l\u0101giem nep\u0101rredzami gar\u0101s rind\u0101s vi\u0146i brauca caur pils\u0113tu. (..) Cilv\u0113ki un lopi tik izv\u0101rgu\u0161i, ka tikai reti k\u0101du jaun\u0101ku v\u012brieti vai sievieti redz\u0113ja gurdi velkamies l\u012bdz\u0101s nokusu\u0161ajam zirdzi\u0146am<\/em>\u201d. T\u0101pat raksta autors min, ka kurzemnieki savlaic\u012bgi un t\u0101lredz\u012bgi ir ieg\u0101d\u0101ju\u0161ies un l\u012bdzi uz posta p\u0101r\u0146emto dzimteni ved Vidzemes lab\u012bbu un s\u0113klas kartupe\u013cus, k\u0101 ar\u012b p\u0101rtiku. (RLA<\/em>., Nr. 84., 1918. g. 12. apr\u012blis; Nr. 94., 1918. g. 24. apr\u012blis; Nr. 98., 1918. g. 29. apr\u012blis).<\/p>\n Min\u0113tie apraksti atmi\u0146\u0101 atsauc m\u0101kslinieku J\u0101zepa Grosvalda un J\u0113kaba Kazaka atst\u0101to mantojumu \u2013 darbu skices un gleznas, kur\u0101s l\u012bdz\u012bgi k\u0101 av\u012bzes korespondenta rakst\u012btaj\u0101 vizu\u0101li tveram kara b\u0113g\u013cu tra\u0123ismu, dzimt\u0101s zemes zaud\u0113jumu, nezi\u0146u par n\u0101kotni un salauztos likte\u0146us. Z\u012bm\u012bgi, ka nevien\u0101 aprakst\u0101 nav min\u0113ts aptuvenais b\u0113g\u013cu skaita lielums. Iesp\u0113jams, ka \u0161\u0101da veida preciz\u0113jumi tika liegti un sv\u012btroti no cenzora puses.<\/p>\n L\u012bdz ar b\u0113g\u013cu pl\u016bsmu no Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Krievijas R\u012bg\u0101 non\u0101k laikraksti, kuri papildina vai noliedz eso\u0161\u0101s zi\u0146as, kas \u201catskr\u0113ju\u0161as\u201d pa priek\u0161u uz pils\u0113tu ar \u013cau\u017eu valod\u0101m. \u0160\u0137iet, ka ikkatrs laikraksts, kas atce\u013cojis l\u012bdz pils\u0113tai, ar lielu r\u016bp\u012bbu tiek izlas\u012bts un p\u0101rlas\u012bts, lai t\u0101l\u0101k tiktu nodots n\u0101kamajam las\u012bt\u0101jam. Laikraksts \u201cR\u012bgas Latvie\u0161u Av\u012bze\u201d pat at\u013caujas koment\u0113t Valkas izdevumu \u201cL\u012bdums\u201d, kur\u0101 saskata daudz saisto\u0161a materi\u0101la, \u012bpa\u0161i uzsverot mazpils\u0113tas lielo pienesumu latvie\u0161u kult\u016bras saglab\u0101\u0161an\u0101 un te\u0101tra m\u0101kslas izkop\u0161an\u0101. \u201cVisp\u0101r latvie\u0161u nacion\u0101l\u0101 pa\u0161darb\u012bba tur [Valk\u0101] liekas daudz ra\u017e\u012bg\u0101ka ejam, nek\u0101 R\u012bg\u0101.<\/em>\u201d Turpat av\u012bz\u0113 tiek min\u0113tas Zieme\u013clatvijas mazpils\u0113tas v\u0113lme at\u0146emt R\u012bgai t\u0101s noz\u012bmi k\u0101 te\u0101tra m\u0101kslas centram, piesaistot lab\u0101k\u0101s lielpils\u0113tas aktrises un apvienojot izcil\u0101ko te\u0101tra darbinieku sp\u0113kus no Vidzemes un T\u0113rbatas, k\u0101 ar\u012b sola vasaras m\u0113ne\u0161os r\u0101d\u012bt izbraukuma izr\u0101des vis\u0101 Vidzem\u0113, bet jau ruden\u012b doties uz R\u012bgu. (RLA.<\/em> Nr. 80. 1918. g. 8. apr\u012blis).<\/p>\n\n
![\"\"](\"http:\/\/www.rdks.lv\/wp-content\/uploads\/2018\/11\/1.-att.-1-1.jpg\")
<\/a><\/a><\/a>\n
\n<\/a>\n
<\/a>