{"id":7057,"date":"2018-01-30T12:39:49","date_gmt":"2018-01-30T10:39:49","guid":{"rendered":"http:\/\/www.rdks.lv\/?page_id=7057"},"modified":"2018-11-15T15:16:35","modified_gmt":"2018-11-15T13:16:35","slug":"latvijai-100","status":"publish","type":"page","link":"https:\/\/www.rdks.lv\/en\/macibas\/latvijai-100\/","title":{"rendered":"Latvia 100"},"content":{"rendered":"

\"\"<\/p>\n

2018. gad\u0101, tuvojoties Latvijas simtgades svin\u012bb\u0101m, R\u012bgas Doma kora skolas saime, katra m\u0113ne\u0161a p\u0113d\u0113j\u0101 tre\u0161dien\u0101, tiekas kopsapulc\u0113s, lai uzzin\u0101tu jaunu inform\u0101ciju un atsvaidzin\u0101tu savas eso\u0161\u0101s zin\u0101\u0161anas par Latvijas tap\u0161anas laiku, noz\u012bm\u012bgiem notikumiem, spilgtiem person\u0101\u017eiem un v\u0113lreiz apliecin\u0101tu sev \u0161\u012bs zemes skaistumu.<\/p>\n

Kopsapulces vada un par aktualit\u0101t\u0113m st\u0101sta R\u012bgas Doma kora skolas vad\u012bt\u0101js Gints Ceplenieks. Par Latvijas tap\u0161anu, valsts sen\u0101ku un nesen\u0101ku v\u0113sturi kopsapulc\u0113s st\u0101sta v\u0113stures skolot\u0101ja Ilze J\u0101kobsone.<\/p>\n

\n

Marta kopsapulce<\/strong>
\nP\u0101rlapojot Latvijas v\u0113stures lappuses. III st\u0101sts.<\/strong><\/p>\n

Strauj\u0101s p\u0101rmai\u0146as austrumu front\u0113, kam seko lielvalstu – V\u0101cijas, Austoung\u0101rijas, Osm\u0101\u0146u imp\u0113rijas, Bulg\u0101rijas karalistes no vienas puses un Padomju Krievijas no otras puses – nosl\u0113gtais Brestas miera l\u012bgums (1918. g. 3. marts) da\u013cai Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju rada p\u0101rliec\u012bbu par \u0137eizarisk\u0101s V\u0101cijas nesatricin\u0101mo sp\u0113ku un nepiek\u0101p\u012bgo \u0123eopolitisko ieinteres\u0113t\u012bbu Baltijas zemju turpm\u0101kaj\u0101 likten\u012b.\u00a0To jau 1917. g. j\u016blij\u0101 \u2013 septembr\u012b ir apliecin\u0101jis V\u0101cijas \u0137eizars Vilhelms II ar savu kl\u0101tesam\u012bbu okup\u0113taj\u0101s teritorij\u0101s, apmekl\u0113jot austrumu frontes virspav\u0113lnieka Bav\u0101rijas kro\u0146prin\u010da Leopolda \u0161t\u0101bu Jelgav\u0101, ciemojoties pie ietekm\u012bg\u0101s Kurzemes mui\u017enieku fon Rekes dzimtas Jaunpil\u012b, bet 5. \u2013 6. septembr\u012b uzturoties jau v\u0101cu ie\u0146emtaj\u0101 R\u012bg\u0101.<\/p>\n

V\u0113l\u0101k \u0161o laiku, savas dz\u012bves atmi\u0146u st\u0101st\u0101 z\u012bm\u012bgi apraksta v\u0101cbaltie\u0161u dzejniece un rakstniece, k\u0101dreiz\u0113j\u0101 tukumniece, \u0122ertr\u016bde fon den Brinkena: \u201cGadiem ilgais cer\u012bbu piepild\u012bjuma sapnis bija \u012bstenojies, v\u0113l vair\u0101k \u2013 gadu simtiem vecais dzimtu un paaud\u017eu sapnis. (..) Vislab\u0101kais noska\u0146ojums piepild\u012bja visus tos, kas no \u0161\u012b notikuma daudz sagaid\u012bja tagadnei un n\u0101kotnei<\/em>.\u201d (\u0122. fon den Brinkena. Nogrimus\u012b zeme. Piedz\u012bvojumi divos pasaules karos, bo\u013c\u0161eviku laik\u0101 un p\u0113ckara gados<\/em>. Tukuma muzejs, 2015., 31., 43. lpp.).<\/p>\n

Jaunie V\u0101cijas pan\u0101kumi kar\u0101 un teritori\u0101l\u0101s izmai\u0146as Baltij\u0101, Baltkrievij\u0101 un Ukrain\u0101 rada labv\u0113l\u012bgus apst\u0101k\u013cus baltv\u0101cu politiskaj\u0101m aprind\u0101m. 1918. g. 8. mart\u0101 Jelgav\u0101 Kurzemes papla\u0161in\u0101tais landt\u0101gs pasludina Kurzemes- Zemgales hercogistes atjauno\u0161anu un pie\u0146em l\u0113mumu l\u016bgt hercoga kroni pie\u0146emt V\u0101cijas \u0137eizaram Vilhelmam II. Ned\u0113\u013cu v\u0113l\u0101k, 15. mart\u0101, Berl\u012bne jau \u201catz\u012bst atjaunoto Kurzemes hercogvalsti<\/em>\u201d, ta\u010du pagaid\u0101m \u0137eizars nepie\u0146em Kurzemes landt\u0101ga izteikto pied\u0101v\u0101jumu. (R\u012bgas Latvie\u0161u Av\u012bze.<\/em> Turpm\u0101k: RLA<\/em>. Nr. 64., 1918. g. 18. marts).<\/p>\n

Savuk\u0101rt, jau 20. mart\u0101 R\u012bgas pils\u0113tas domes san\u0101ksm\u0113 izskata jaut\u0101jumu par turpm\u0101ko biju\u0161o Krievijas provin\u010du \u2013 Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas – apvieno\u0161anu vienot\u0101 Baltijas valst\u012b. Bet 22. mart\u0101 Vidzemes landt\u0101gs sasauc \u0101rk\u0101rtas s\u0113di, kuras uzdevums ir rast risin\u0101jumu Vidzemes tiesiskajam st\u0101voklim p\u0113c Bresta miera l\u012bguma. San\u0101ksmes noz\u012bmi akcept\u0113 V\u0101cijas \u0137eizara d\u0113la, Pr\u016bsijas prin\u010da, Adalberta kl\u0101tb\u016btne un piedal\u012b\u0161an\u0101s Doma bazn\u012bcas dievkalpojum\u0101. (RLA.<\/em> Nr. 68., 1918. g. 22. marts; Nr. 73., 1918. g. 28. marts). V\u0101cbaltie\u0161u nevienpr\u0101t\u012bba Baltijas likte\u0146a, t\u0101s teritori\u0101l\u0101 un tiesisk\u0101 st\u0101vok\u013ca izlem\u0161an\u0101 par\u0101d\u0101s ar\u012b turpm\u0101k: pavasar\u012b \u2013 vasar\u0101.<\/p>\n

Okup\u0113t\u0101s R\u012bgas vien\u012bgais latvie\u0161u laikraksts \u201cR\u012bgas Latvie\u0161u Av\u012bze\u201d sniedz minim\u0101lu inform\u0101ciju par to sabiedr\u012bbas da\u013cu, kuras uzskati un r\u012bc\u012bba neatbilst v\u0101cu varas un viet\u0113j\u0101s politisk\u0101s elites noteikumiem un pras\u012bb\u0101m kara apst\u0101k\u013cos. K\u0101 vien\u012bgais liel\u0101kais m\u0113\u0123in\u0101jums pretoties okup\u0101cijas varai pirmaj\u0101 pavasara m\u0113nes\u012b, min\u0113ts 5. marta incidents, kura rezult\u0101t\u0101 apcietin\u0101ti 63 pils\u0113tas iedz\u012bvot\u0101ji. Av\u012bz\u0113 \u0161\u012b masveida apcietin\u0101\u0161ana raksturota k\u0101 \u201csacel\u0161an\u0101s pret atkl\u0101to k\u0101rt\u012bbu<\/em>\u201d, izplatot skrejlapas, kur\u0101s atrodami \u201cnekaun\u012bgi \u0137eng\u0101jumi<\/em>\u201d pret V\u0101cijas valsti un karasp\u0113ku. Apcietin\u0101tie preto\u0161an\u0101s dal\u012bbnieki nos\u016bt\u012bti uz koncentr\u0101cijas nometn\u0113m Kurzem\u0113. (RLA.<\/em> Nr. 54., 1918. g. 6. marts). Cenz\u0113t\u0101s av\u012bzes saturs, m\u016bsdienu las\u012bt\u0101jam ne\u013cauj patiesi izv\u0113rt\u0113t viet\u0113jo iedz\u012bvot\u0101ju preto\u0161anos apjomus, to izv\u0113l\u0113t\u0101s formas un reabilit\u0113t dal\u012bbnieku v\u0101rdus.<\/p>\n

Ar\u012b zi\u0146as par nacion\u0101li noska\u0146ot\u0101m latvie\u0161u politisk\u0101m organiz\u0101cij\u0101m, to lielumu un ietekmi uz sabiedr\u012bbu laikrakst\u0101 ir niec\u012bgas, t\u0101s vair\u0101k l\u012bdzin\u0101s klusai sm\u012bk\u0146\u0101\u0161anai par \u201cjaukiem latvie\u0161u pulci\u0146iem\u201d. Rakstur\u012bgi, ka av\u012bz\u0113 sniegt\u0101 inform\u0101cija aprobe\u017eojas vien\u0101 teikum\u0101. Piem\u0113ram: Valk\u0101 past\u0101v \u201ck\u0101da latvie\u0161u nacion\u0101l\u0101<\/em> padome<\/em> [ las\u012bt: Latvie\u0161u Nacion\u0101l\u0101 Pagaidu padome], bet par vi\u0146as sast\u0101vu nav nek\u0101du dro\u0161u zi\u0146u<\/em>\u201d. (RLA.<\/em> Nr. 62., 1918. g. 15. marts).<\/p>\n

\"\"
K\u0101rlis Skalbe. R\u012bga. 20. gs. 20. gadi. Fotogr\u0101fs J\u0101nis Rieksts. Priv\u0101t\u0101 kolekcija.<\/figcaption><\/figure>\n

T\u0101pat laikrakst\u0101 \u201cR\u012bgas Latvie\u0161u Av\u012bze\u201d nav atrodama pla\u0161\u0101ka inform\u0101cija par citviet izdotajiem latvie\u0161u preses izdevumiem. Valk\u0101, kas ir p\u0113d\u0113jo divu gadu laik\u0101 k\u013cuvusi par latvie\u0161u politisk\u0101s un rado\u0161\u0101s inteli\u0123ences galvaspils\u0113tu, izn\u0101k divi noz\u012bm\u012bgi periodiskie izdevumi: m\u0113ne\u0161raksts \u201cJaun\u0101 Latvija\u201d un atjaunotais dienas laikraksts \u201cL\u012bdums\u201d. M\u0113ne\u0161raksta \u201cJaun\u0101 Latvija\u201d redakcija (K\u0101rlis Skalbe, Art\u016brs Kroders) jau pirmaj\u0101 izdevum\u0101 las\u012bt\u0101jiem apsola, ka savu l\u012bdzdal\u012bbu laikraksta tap\u0161an\u0101 ir apstiprin\u0101ju\u0161i: gan rakstnieks J\u0101nis Akuraters, Antons Austri\u0146\u0161, Anna Brigadere un J\u0101nis Jaunsudrabi\u0146\u0161, gan latvie\u0161u mitolo\u0123ijas p\u0113tnieks un filologs K\u0101rlis Straubergs, gan jaunie m\u0101kslinieki Nikl\u0101vs Strunke, Voldem\u0101rs Tone un K\u0101rlis Ub\u0101ns, k\u0101 ar\u012b komponists Alfr\u0113ds Kalni\u0146\u0161 un sabiedriski politisk\u0101s domas veidot\u0101ji Mi\u0137elis Valters, Pauls D\u0101le, Eduards Virza u. c. \u0160o uzv\u0101rdu uzskait\u012bjums vistie\u0161\u0101k\u0101 veid\u0101 par\u0101da izdevuma kvalitat\u012bvo saturu, neaizmirstot, ka tas ir \u201cno kara cenz\u016bras at\u013cauts<\/em>\u201d.<\/p>\n

Otrs periodiskais izdevums \u2013 \u201cL\u012bdums\u201d – sevi pozicion\u0113 k\u0101 tautas aizst\u0101vi un intere\u0161u paud\u0113ju par apvienotu un patst\u0101v\u012bgu Latviju. Laikraksta redakcija min, ka las\u012bt\u0101js taps inform\u0113ts par notikumiem visos Latvijas novados, neskatoties uz teritori\u0101li politiskaj\u0101m p\u0101rmai\u0146\u0101m. Viena no laikraksta m\u0113r\u0137auditorij\u0101m ir Kurzemes un Zemgales b\u0113g\u013ci, kuri pagaidu uztur\u0113\u0161an\u0101s vietas atradu\u0161i Vidzem\u0113 vai Pleskavas guber\u0146\u0101.<\/p>\n

1918. g. febru\u0101ra nogal\u0113 cauri R\u012bgai, t\u0101l\u0101k uz Jelgavu dodas b\u0113g\u013ci, kuri bija apmetu\u0161ies Valmieras, C\u0113su apri\u0146\u0137os. To skaits gan ir neliels, ta\u010du kurzemnieku un zemgalie\u0161u p\u0101rvieto\u0161an\u0101s pa pils\u0113tas iel\u0101m ir gana paman\u0101ma. Laikraksts \u201cR\u012bgas Latvie\u0161u Av\u012bze\u201d uzrun\u0101 okup\u0101cijas iest\u0101des, lai \u0101tr\u0101k pal\u012bdz nok\u0101rtot formalit\u0101tes un p\u0101rvieto\u0161an\u0101s at\u013cauju izsnieg\u0161anu b\u0113g\u013ciem – latvie\u0161u zemniekiem, jo strauji tuvojas pavasaris ar lauku darbiem. Kurzemes un Zemgales b\u0113g\u013ci, non\u0101kot Jelgav\u0101, tiek sadal\u012bti p\u0113c pieder\u012bbas pagastiem, uzr\u0101dot personu apliecino\u0161us dokumentus par patst\u0101v\u012bgo dz\u012bves vietu 1914.- 1915. g. Tikai p\u0113c tam v\u0101cu vara izsniedz at\u013cauju atgriezties dzimtaj\u0101s m\u0101j\u0101s. (RLA<\/em>. Nr. 51., 1918. g. 2. marts).<\/p>\n

1919. gada pavasara ainu aculieciniece ir rakstniece un sabiedrisk\u0101 darbiniece Anna Brigadere, kura pieredz\u0113to apraksta atmi\u0146u v\u0113st\u012bjum\u0101 \u201cDzelzs d\u016bre. 1917 \u2013 1918. gada piez\u012bmes<\/em>.\u201d (1921). \u201cKatru dienu dobj\u0161, l\u0113ni ripojo\u0161u ratu troksnis ilgi atbalsojas R\u012bg\u0101, aicin\u0101dams \u013caudis pie logiem vai uz iel\u0101m. Tur t\u0101s gar\u0101s b\u0113g\u013cu ratu rindas ar nabadz\u012bg\u0101m roc\u012bbas atliek\u0101m! \u010c\u012bksto\u0161i rati, v\u0101ji, nodz\u012bti zirdzi\u0146i! (..) Divas govis ja k\u0101dam vai zirgs \u2013 t\u0101 jau bag\u0101t\u012bba. B\u0113g\u013cus sapulc\u0113 etapa punktos un vada tad milit\u0101r\u0101 apsardz\u012bb\u0101 cauri R\u012bgai. Satikties ar vi\u0146iem stingri noliegts.<\/em>\u201d<\/p>\n

B\u0113g\u013cu atgrie\u0161anos dzimtaj\u0101s s\u0113t\u0101s veicina vair\u0101ki apst\u0101k\u013ci. 1918. g. 23. febru\u0101r\u012b atkl\u0101j koka tiltu p\u0101r Daugavu, kas \u013cauj kurzemniekiem un zemgalie\u0161iem kop\u0101 savu \u201cbag\u0101t\u012bbu\u201d- ratiem, paj\u016bgiem, ragav\u0101m un nedaudzajiem m\u0101jlopiem non\u0101kt Daugavas kreisaj\u0101 krast\u0101. Ar\u012b 3. mart\u0101 nosl\u0113gtais Brestas miera l\u012bgums rada priek\u0161statu par turpm\u0101ko V\u0101cijas teritori\u0101lo virsuzraudz\u012bbu, un, visbeidzot \u2013 ilgas p\u0113c T\u0113vzemes un m\u0101j\u0101m\u2026<\/p>\n

Viens no liel\u0101kajiem un steidzam\u0101kajiem b\u016bvdarbiem v\u0101cu okup\u0113taj\u0101 R\u012bg\u0101 ir satiksmes atjauno\u0161ana p\u0101r Daugavu. 1917. g. septembr\u012b Krievijas karasp\u0113ks atk\u0101pjoties nodedzina koka tiltu un da\u013c\u0113ji uzspridzina gan Dzelzs tiltu (1873), gan jauno Dzelzce\u013ca tiltu (1914). 1917. g. septembra beig\u0101s ir uzb\u016bv\u0113ts pagaidu koka tilts, bet jau 1918. g. 23. febru\u0101r\u012b svin\u012bgi atkl\u0101ts jaunais – 550 m garais un 6 m platais koka tilts p\u0101r Daugavu, tam tiek dots V\u0101cijas pils\u0113tas L\u012bbekas nosaukums. Tilta arhitektoniski vizu\u0101l\u0101 kvalit\u0101te nodro\u0161ina celtnes popularit\u0101ti v\u0113l 20. gadu s\u0101kum\u0101. (Dzimtenes Zi\u0146as.<\/em> Nr. 27., 1918. g. 5. marts; Nr. 36., 1918. g. 26. marts).<\/p>\n

L\u012bbekas tilts r\u012bdziniekiem kalpo l\u012bdz 1924. g. 5. apr\u012blim, kad lielie Daugavas ledus kr\u0101vumi p\u0101rrauj tiltu, bet upes straume aiznes t\u0101 koka atl\u016bzas l\u012bdz pat j\u016brai, pie Carnikavas krastiem. \u0160o vareno dabas sp\u0113ku ir iem\u016b\u017ein\u0101ju\u0161i izcilie latvie\u0161u fotogr\u0101fi J\u0101nis Lerhs un J\u0101nis Rieksts. (Ned\u0113\u013ca. <\/em>Nr. 15., 1924. g. 11. apr\u012blis).<\/p>\n

Daudz sare\u017e\u0123\u012bt\u0101k v\u0101cu dzelzce\u013ca karasp\u0113ka da\u013c\u0101m, b\u016bvin\u017eenieriem, celtniekiem un viet\u0113jiem str\u0101dniekiem ziemas apst\u0101k\u013cos n\u0101kas atjaunot uzspridzin\u0101t\u0101s Dzelzce\u013ca tilta konstrukcijas. Pirmie, kas darbu uzs\u0101k, ir \u016bdensl\u012bd\u0113ji, kuru uzdevums ir konstat\u0113t tilta dzelzs loku izcel\u0161anas iesp\u0113jas un boj\u0101jumus. 750 m gar\u0101 un devi\u0146u dzelzs loku konstrukciju saturo\u0161\u0101 Dzelzce\u013ca tilta atkl\u0101\u0161ana notiek 1918. g. 16. mart\u0101. Laikraksta \u201cR\u012bgas Latvie\u0161u Av\u012bze\u201d \u017eurn\u0101lists aprakstot min\u0113to notikumu, nosl\u0113gum\u0101 izsaka v\u0113l\u0113jumu: \u201c lai tas [Dzelzce\u013ca tilts] nepiedz\u012bvotu vairs otru pasaules karu!<\/em>\u201d\u2026. (RLA.<\/em> Nr. 65., 1918. g. 19. marts).<\/p>\n

Jaunuzb\u016bv\u0113tais L\u012bbekas tilts, Daugavas atbr\u012bvo\u0161an\u0101s no smag\u0101s un reiz\u0113 nedro\u0161\u0101s ledus nastas un upes tvaikon\u012b\u0161u satiksmes atjauno\u0161ana nodro\u0161ina P\u0101rdaugavas \u2013 \u0100genskalna, I\u013c\u0123uciema, Tor\u0146kalna – iedz\u012bvot\u0101jiem veikt ikdienas gaitas, vi\u0146i beidzot var nok\u013c\u016bt Daugavas labaj\u0101 krast\u0101, p\u0101rtikas pre\u010du tirgus apk\u0101rtn\u0113.<\/p>\n

K\u0101 inform\u0113 un br\u012bdina prese, Daugavas krastmalas tirgus un veikalu apmekl\u0113t\u0101ju skaits strauji pieaug marta nogal\u0113, Lieldienu laik\u0101. Pieaug ar\u012b negod\u012bgo p\u0101rdev\u0113ju skaits, kas cen\u0161as p\u0101rdot vecus, notur\u0113tus p\u0101rtikas produktus, \u012bpa\u0161i olas, k\u0101 ar\u012b ne\u013cauj preci r\u016bp\u012bgi apskat\u012bt (las\u012bt: pa\u0146emt rok\u0101s<\/em>). Piepras\u012btais Lieldienu simbols \u201cnebija ilg\u0101ku laiku nemaz dab\u016bjamas<\/em>\u201d un maks\u0101 l\u012bdz 0.50 kapeik\u0101m gabal\u0101. (RLA.<\/em> Nr. 73., 1918. g. 28. marts). Iesp\u0113jams, ka \u017eurn\u0101lista nov\u0113rojumus paman\u012bja ar\u012b okup\u0101cijas p\u0101rvald\u0113, saskatot jaunas rekviz\u0113\u0161anas un nodok\u013cu iev\u0101k\u0161anas iesp\u0113jas. S\u0101kot ar 1. apr\u012bli sp\u0113k\u0101 st\u0101jas jauns pazi\u0146ojums vistu \u012bpa\u0161niekiem R\u012bgas guber\u0146as pils\u0113t\u0101s un lauku iecirk\u0146os par konkr\u0113tu skaitu olu nodo\u0161anu ik ned\u0113\u013cu. Samaksa par vienu olu \u2013 0.40 feni\u0146i. Pazi\u0146ojuma neizpild\u012b\u0161anas gad\u012bjum\u0101 draud sods l\u012bdz 6000 mark\u0101m vai se\u0161u m\u0113ne\u0161u cietums, vai \u201cabus sodus savienojot<\/em>\u201d un, visbeidzot, saimnieka vistu konfisk\u0101cija. (RLA.<\/em> Nr. 75., 1918. g. 2. apr\u012blis). L\u012bdz\u012bgi noteikumi jau past\u0101v\u0113ja R\u012bgas guber\u0146\u0101 par piena oblig\u0101to nodo\u0161anu.<\/p>\n

Pavasarim atn\u0101kot, bads ir p\u0101r\u0146\u0113mis visu Latvijas teritoriju, bet \u012bpa\u0161i R\u012bgu. Okup\u0101cijas vara nevar ner\u0113\u0137in\u0101ties ar r\u012bdzinieku izmisumu un katastrof\u0101lo p\u0101rtikas tr\u016bkumu, kas ar\u012b veicina noziedz\u012bbas izplat\u012b\u0161anos: tirdzniec\u012bbu ar p\u0101rtikas surog\u0101tiem vai veciem produktiem, laup\u012b\u0161anu un spekul\u0101cij\u0101m. Laikraksts \u201cR\u012bgas Latvie\u0161u Av\u012bze\u201d katr\u0101 numur\u0101 public\u0113 inform\u0101ciju par p\u0101rtikas, maizes, zupas un kartupe\u013cu karti\u0146u izdal\u012b\u0161anas viet\u0101m pils\u0113t\u0101; zupas virtuv\u0113m jeb \u201c\u0137\u0113\u0137iem<\/em>\u201d, k\u0101 ar\u012b par veikalu \u012bpa\u0161niekiem, kuri ir vai nav ties\u012bgi p\u0101rdot p\u0101rtikas produktus. L\u012bdz\u0101s av\u012bzes informat\u012bvaj\u0101m slej\u0101m un okup\u0101cijas varas pazi\u0146ojumiem, laikrakst\u0101 public\u0113tas sada\u013cas, kuru anon\u012bmais rakstu autors cen\u0161as las\u012bt\u0101jiem sniegt skaidrojumu par bada situ\u0101cijas ra\u0161an\u0101s iemesliem un R\u012bgas pils\u0113tas P\u0101rtikas valdes <\/em>veiktajiem pas\u0101kumiem st\u0101vok\u013ca uzlabo\u0161an\u0101. Autora st\u0101st\u012bjums un paskaidrojumi vair\u0101k l\u012bdzin\u0101s tra\u0123isk\u0101s situ\u0101cijas attaisno\u0161anai un sabiedr\u012bbas nomierin\u0101\u0161anas politikai, kuru ir akcept\u0113jusi okup\u0101cijas varas preses cenz\u016bra.<\/p>\n

1917. gada nogal\u0113 par vien\u012bgo pils\u0113tas p\u0101rtikas karti\u0146u izdales vietu kalpo Liel\u0101 \u0123ilde, kur P\u0101rtikas valdes<\/em> darbinieki dienas laik\u0101 sp\u0113j apkalpot \u201ctikai\u201d 3000 iedz\u012bvot\u0101ju. Situ\u0101cija izmain\u0101s 1918. gada febru\u0101r\u012b \u2013 mart\u0101, kad p\u0101rtikas un maizes karti\u0146as s\u0101k izsniegt v\u0113l se\u0161\u0101s R\u012bgas viet\u0101s: Alberta iel\u0101 – 13, Aleksandra – 69 (tagad Br\u012bv\u012bbas bulv\u0101ris), T\u0113rbatas – 60, Str\u016bgu – 4, Ra\u0146\u0137u damb\u012b – 1 un \u0100genskaln\u0101, Balo\u017eu iel\u0101 15 (tagad Balo\u017eu iela 9). (RLA.<\/em> Nr. 52., 1918. g. 4. marts; Nr. 65., 1918. g. 19. marts). Strauji pieaug ar\u012b veikalu un nelielo noliktavu skaits, kur pret maizes, kartupe\u013cu, ziepju un p\u0101rtikas karti\u0146\u0101m ir iesp\u0113ja nopirkt konkr\u0113to produktu. 1918. g. s\u0101kum\u0101 P\u0101rtikas valde <\/em>apg\u0101d\u0101 un kontrol\u0113 apm. 40 tirdzniec\u012bbas vietas, bet jau pavasar\u012b – apm. 240.<\/p>\n

Katram R\u012bg\u0101 vai citviet dz\u012bvojo\u0161am cilv\u0113kam tiek noteikta dienas, ned\u0113\u013cas vai m\u0113ne\u0161a p\u0101rtikas norma. Piem\u0113ram: 12. marta P\u0101rtikas valdes<\/em> organiz\u0113taj\u0101 sapulc\u0113 pie\u0146em zin\u0101\u0161anai, ka turpm\u0101ko m\u0113ne\u0161u p\u0101rtikas kopapjoma apr\u0113\u0137in\u0101\u0161anai tiek \u0146emts v\u0113r\u0101 t\u0101 br\u012b\u017ea pamatiedz\u012bvot\u0101ju un b\u0113g\u013cu kopskaits R\u012bgas guber\u0146\u0101, t. i. 250\u00a0000. Pl\u0101notais paredz, ka ik ned\u0113\u013cu iedz\u012bvot\u0101jam j\u0101sa\u0146em 1800 g maizes ( apm. 250 g dien\u0101), ik pa p\u0101rned\u0113\u013c\u0101m 150 g ga\u013cas, \u201cilgsto\u0161\u0101 laika<\/em>\u201d period\u0101 \u2013 2000 g kartupe\u013cu, bet zivju ieg\u0101de iesp\u0113jama p\u0113c pieveduma daudzuma atkl\u0101taj\u0101s tirdzniec\u012bbas viet\u0101s. (RLA.<\/em> Nr. 63., 1918. g. 16. marts). Baltmaize, piens un sviests R\u012bg\u0101 tiek p\u0101rdots \u012bpa\u0161i stingr\u0101 uzraudz\u012bb\u0101, pret\u012b pieprasot \u0101rsta izsniegtu apliecin\u0101jumu par produkta izmanto\u0161anu z\u012bdai\u0146a \u0113din\u0101\u0161anai vai \u013coti slima cilv\u0113ka \u0101rst\u0113\u0161anai. Lai nepie\u013cautu v\u0113rt\u012bgo produktu iz\u0161\u0137\u0113rd\u0113\u0161anu, 15. mart\u0101 st\u0101j\u0101s sp\u0113k\u0101 t.s. \u201ck\u016bku cep\u0161anas aizliegums<\/em>\u201d, kas nosaka nepie\u013caut R\u012bgas guber\u0146\u0101 vai citviet izgatavoto konditorijas izstr\u0101d\u0101jumu p\u0101rdo\u0161anu tirdzniec\u012bbas viet\u0101s, kafejn\u012bc\u0101s un restor\u0101nos. Par likuma p\u0101rk\u0101p\u0161anu draud naudas vai pat cietuma sods.<\/p>\n

C\u016bkga\u013cas un liellopa ga\u013cas tr\u016bkums veicina zirga un kume\u013ca ga\u013cas straujo pat\u0113ri\u0146a pieaugumu, kaut ar\u012b pres\u0113 tiek l\u016bgts padom\u0101t par gaid\u0101mo miera periodu, kad \u0161is m\u0101jdz\u012bvnieks b\u016bs nepiecie\u0161ams cit\u0101m vajadz\u012bb\u0101m. Laikrakstu sludin\u0101jumos par\u0101d\u0101s \u012bpa\u0161s apz\u012bm\u0113jums: \u201cga\u013cas zirgi<\/em>\u201d, kurus pie\u0146em kautuves vai ga\u013cas tirdzniec\u012bbas vietas. Viena no \u0161\u0101d\u0101m viet\u0101m atrad\u0101s \u0100genskaln\u0101, Lielaj\u0101 L\u0113\u0123eru iel\u0101 \u2013 18 (tagad Liel\u0101 Nomet\u0146u iela). (RLA.<\/em> Nr. 43., 1918. g. 21. febru\u0101ris).<\/p>\n

\u201cR\u012bgas Latvie\u0161u Av\u012bz\u0113\u201d raksta ar\u012b par katastrof\u0101lo kartupe\u013cu tr\u016bkumu, k\u0101 iemeslu nor\u0101dot nolaid\u012bgo r\u012bc\u012bbu 1917. g. ruden\u012b, kad R\u012bg\u0101 tiek ievesti kartupe\u013ci un nep\u0101rlas\u012bti novietoti noliktav\u0101s. Rezult\u0101t\u0101, ziemas vid\u016b tiek konstat\u0113ts, ka 30\u00a0000 centneri kartupe\u013cu ir neder\u012bgi cilv\u0113ka uzturam\u2026. R\u012bgas pils\u0113tas P\u0101rtikas valde<\/em> steidz\u012bgi ier\u012bko divas \u201csak\u0146augu \u017e\u0101v\u0113tavas<\/em>\u201d biju\u0161o alus dar\u012btavu – \u201cLivonija\u201d un \u201cGustavs Kuntcendorfs\u201d<\/em> telp\u0101s, kas \u013cauj iedz\u012bvot\u0101jiem ieg\u0101d\u0101ties lielo v\u0113rt\u012bbu \u2013 kartupeli \u2013 lai var\u0113tu izdz\u012bvot l\u012bdz n\u0101kamajai ra\u017eai. Bet zaud\u0113tie centneri liek par sevi man\u012bt gan ziem\u0101, gan pavasar\u012b. (RLA.<\/em> Nr. 75., 1918. g. 2. apr\u012blis).<\/p>\n

Mainoties gadalaikiem, vasarai nomainot pavasari, ar\u012b p\u0101rtikas apg\u0101d\u0113 notiek izmai\u0146as, ta\u010du t\u0101s ir nelielas. Saisto\u0161u inform\u0101ciju sniedz sludin\u0101jumi, kuros l\u012bdztekus darba pied\u0101v\u0101jumam un atalgojumam tiek uzr\u0101d\u012btas citas darba dev\u0113ja sniegt\u0101s priek\u0161roc\u012bbas. Piem\u0113ram, Valkas apri\u0146\u0137a p\u0101rvaldes darba sludin\u0101jum\u0101, kas tiek public\u0113ts vasaras vid\u016b, nekvalific\u0113t\u0101 darba str\u0101dniekam noteikts atalgojums 2 \u2013 4 markas dien\u0101, m\u0101jvietas ier\u0101d\u012b\u0161ana un bezmaksas uzturs – 250 g maizes, 300 g kartupe\u013cu vai citu d\u0101rze\u0146u, 25 g s\u0101ls un 150 g ga\u013cas ned\u0113\u013c\u0101. Par atsevi\u0161\u0137u samaksu ir iesp\u0113ja ieg\u0101d\u0101ties 50 g sviestu vai 100 g biezpiena. (L\u012bdums.<\/em> Nr. 105., 1918. g. 9. j\u016blijs).<\/p>\n

Lai mazin\u0101tu l\u012bdzcilv\u0113ku cie\u0161anas un ieg\u016btu nepiecie\u0161amos l\u012bdzek\u013cus p\u0101rtikas ieg\u0101dei, latvie\u0161u inteli\u0123ence r\u012bko da\u017e\u0101da rakstura labdar\u012bbas pas\u0101kumus gan Latvie\u0161u Izgl\u012bt\u012bbas biedr\u012bbas telp\u0101s T\u0113rbatas iel\u0101, gan R\u012bgas Latvie\u0161u biedr\u012bb\u0101. Viena no akt\u012bv\u0101kaj\u0101m sabiedriskaj\u0101m darbiniec\u0113m ir Anna Brigadere, kura uz\u0146emas pl\u0101not un koordin\u0113t gan aktieru un dzied\u0101t\u0101ju, gan rakstnieku un dzejnieku piedal\u012b\u0161anos labdar\u012bbas pas\u0101kumos. Piem\u0113ram, 17. mart\u0101 Lieldienu sv\u0113tku gaid\u0101s ir noorganiz\u0113ts labdar\u012bbas pas\u0101kums, kur\u0101 demonstr\u0113 Rembranta, Leonardo da Vin\u010di, Tici\u0101na u. c. renesanses meistaru sakr\u0101la rakstura darbus, izmantojot t\u0101 br\u012b\u017ea jaun\u0101ko foto tehnolo\u0123iju sasniegumu – diapozit\u012bvu jeb \u201cgaismas gleznu<\/em>\u201d (diapozit\u012bvu nosaukums 20. gs. s\u0101kum\u0101.). Vizu\u0101los demonstr\u0113jumus pavada A. Brigaderes, J. Poruka un A. Saulie\u0161a koment\u0101ri un dzeja. (RLA.,<\/em> Nr. 63., 1918. g. 16. marts).<\/p>\n

Saprotama ar\u012b pa\u0161u sabiedrisko darbinieku v\u0113lme ieg\u016bt iztikas l\u012bdzek\u013cus. T\u0101 biju\u0161ais jaunstr\u0101vnieks, soci\u0101ldemokr\u0101ts un Latvijas autonomijas idejas (1903) autors Mi\u0137elis Valters ar lieliem pan\u0101kumiem uzst\u0101jas par sen\u0101s \u0112\u0123iptes un Grie\u0137ijas m\u0101kslas jaut\u0101jumiem, st\u0101st\u012bjumu vizualiz\u0113jot ar \u201cgaismas glezn\u0101m<\/em>\u201d.<\/p>\n

Anna Brigadere sav\u0101 atmi\u0146u darb\u0101 \u201cDzelzs d\u016bre. 1917 \u2013 1918. gada piez\u012bmes<\/em>\u201d ar nelielu sarkasma devu raksturo t\u0101 laika R\u012bgu:<\/p>\n

\u00a0<\/em>\u201cPavasaris! <\/em><\/p>\n

Kusto\u0146u izmed\u012b\u0161ana ruden\u012b, neiz\u0146emot pat ka\u0137us, devusi interesantus rezult\u0101tus! <\/em><\/p>\n

Ap Bastejkalnu, k\u0101 ar\u012b citur R\u012bgas d\u0101rzos pogo lakst\u012bgalas! <\/em><\/p>\n

Tas tagad ska\u013c\u0101kais notikums!\u201d<\/em><\/p>\n

Materi\u0101lu sagatavoja – skolot\u0101jas Ilze J\u0101kobsone, Sarm\u012bte And\u017e\u0101ne un Zanda Gertnere \u2013 Klicenko.<\/p>\n

\n

Febru\u0101ra kopsapulce<\/strong><\/a><\/p>\n

P\u0101rlapojot Latvijas v\u0113stures lappuses. II st\u0101sts.<\/strong><\/p>\n

1918. gada janv\u0101ra sniega segu un aukstumu ir nomain\u012bjis febru\u0101ra atkusnis, kas strauji izkaus\u0113jis balto ziemas segu R\u012bgas iel\u0101s un atbr\u012bvojis Daugavu no biez\u0101s ledus k\u0101rtas. Tas \u013cauj upes pasa\u017eieru ku\u0123\u012b\u0161iem veikt p\u0101rvad\u0101jumus. Febru\u0101ra otraj\u0101 pus\u0113 domas par pavasari liek aizmirst kailsals l\u012bdz pat -20 C\u00b0. Ilgsto\u0161ais sals rada ba\u017eas par n\u0101kamo rudens ra\u017eu, k\u0101, ar\u012b, par l\u012bdzcilv\u0113kiem, kuriem kara rad\u012bt\u0101 nabadz\u012bba un posts ir at\u0146\u0113mis visus iekr\u0101jumus. Strauj\u0101s gaisa temperat\u016bras izmai\u0146as cilv\u0113kiem liek skaudri izjust vajadz\u012bbu p\u0113c piem\u0113rota ap\u0123\u0113rba, apaviem, malkas kl\u0113pja un \u0161\u0137\u012bvja siltas zupas.<\/p>\n

R\u012bgu ir ap\u0146\u0113mis klusums. Pils\u0113ta, kura v\u0113l pirms I pasaules kara var\u0113ja lepoties ar strauji augo\u0161u iedz\u012bvot\u0101ju skaitu (1913. g. \u2013 517\u00a0000), dinamisku r\u016bpniec\u012bbas un b\u016bvniec\u012bbas att\u012bst\u012bbu, nu ir p\u0101rtapusi par nelielu \u0137eizarisk\u0101s V\u0101cijas okup\u0113tu teritoriju, par pils\u0113tu ar aptuveni 161\u00a0000 patst\u0101v\u012bgo iedz\u012bvot\u0101ju un 49\u00a0000 Kurzemes un Zemgales b\u0113g\u013cu (1917. g. j\u016blijs). Pils\u0113tnieku kopskaita samazin\u0101\u0161anu veicin\u0101ja vair\u0101kk\u0101rt\u0113j\u0101 carisk\u0101s Krievijas armijas mobiliz\u0101cija; iest\u0101\u017eu, r\u016bpniec\u012bbas uz\u0146\u0113mumu evaku\u0101cija un cilv\u0113ku do\u0161an\u0101s b\u0113g\u013cu gait\u0101s, radot dramatisku situ\u0101ciju: R\u012bgas iedz\u012bvot\u0101ju skaits nesasniedza pat 1897. gada l\u012bmeni \u2013 255\u00a0879 iedz\u012bvot\u0101ji. (R\u012bga. 1860- 1917. <\/em>R\u012bga: Zin\u0101tne, 1978., 16.- 17. lpp.).<\/p>\n

Iesp\u0113jams klusuma un tuk\u0161uma saj\u016bta R\u012bgas iedz\u012bvot\u0101jiem k\u013c\u016bst v\u0113l nepanesam\u0101ka p\u0113c 1918. g. 5. febru\u0101ra, kad nezin\u0101mas personas nogalina v\u0101cu karav\u012bru un policistu Str\u0113lnieku iel\u0101. Okup\u0101cijas vara nekav\u0113joties izsludina pazi\u0146ojumu par \u201cpolicijas stundas<\/em>\u201d ievie\u0161anu no plkst. 21.00 l\u012bdz 05.00. Pazi\u0146ojums reglament\u0113, ka \u201cvisi [R\u012bgas] uzvedumi, kino, te\u0101tri (..) sl\u0113dzami tik agri, ka apmekl\u0113t\u0101ji var pulksten 9 savus dz\u012bvok\u013cus b\u016bt aizsniegu\u0161i\u201d. <\/em>Par \u0161\u012b noteikuma p\u0101rk\u0101p\u0161anu draud naudas sods l\u012bdz 1000 mark\u0101m vai cietumsods l\u012bdz 5 m\u0113ne\u0161iem. (R\u012bgas Latvie\u0161u Av\u012bze. <\/em>Turpm\u0101k: RLA. <\/em>Nr. 31., 1918. g. 6. febru\u0101ris; Nr. 54., 1918. g. 6. marts).<\/p>\n

V\u0101cu varas noteikt\u0101 \u201cpolicijas stunda\u201d vissmag\u0101k skar R\u012bgas te\u0101trus, kuri ir spiesti izmain\u012bt izr\u0101\u017eu s\u0101kuma laiku, k\u0101 ar\u012b aizst\u0101t l\u012bdz\u0161in\u0113j\u0101s divas br\u012bvdienu izr\u0101des ar vienu. P\u0101rmai\u0146u rezult\u0101t\u0101 katastrof\u0101li samazin\u0101s te\u0101tru un citu kult\u016bras pas\u0101kumu apmekl\u0113t\u0101ju skaits, k\u0101 ar\u012b kult\u016bras iest\u0101\u017eu ien\u0101kumi. Pieaug to m\u0101kslinieku pulks, kuru atalgojums vairs nenodro\u0161ina pat iztikas minimumu.<\/p>\n

Risin\u0101jumu probl\u0113mai cen\u0161as atrast R\u012bgas Latvie\u0161u biedr\u012bbas (RLB) Te\u0101tra komisija, kuru vada advok\u0101ts un laikraksta \u201cR\u012bgas Latvie\u0161u Av\u012bze\u201d redaktors Fridrihs Veinbergs, k\u0101 ar\u012b gr\u0101matu izdev\u0113js, tulkot\u0101js un aktieris J\u0101nis Brigaders. 1918. g. 28. febru\u0101r\u012b notiek Te\u0101tra komisijas s\u0113de, kur\u0101 izvirza divus priek\u0161likumus par turpm\u0101ko aktieru, te\u0101tra tehnisko darbinieku noslodzi un atalgojumu (las\u012bt: izdz\u012bvo\u0161anu<\/em>). Pirmais priek\u0161likums paredz atlaist liel\u0101ko da\u013cu R\u012bgas Latvie\u0161u te\u0101tra darbinieku, t\u0101dej\u0101di saglab\u0101jot l\u012bdz\u0161in\u0113j\u0101s algas p\u0101r\u0113jiem; otrais priek\u0161likums \u2013 atalgojumu samazin\u0101t uz pusi, bet nodarbin\u0101t visus te\u0101trim pieder\u012bgos cilv\u0113kus. Tiek pie\u0146emts p\u0113d\u0113jais priek\u0161likums\u2026 Apzinoties latvie\u0161u skatuves m\u0101kslas saglab\u0101\u0161anas lielo noz\u012bmi, Te\u0101tra komisija v\u0113r\u0161as pie laikraksta \u201cR\u012bgas Latvie\u0161u Av\u012bze\u201d las\u012bt\u0101jiem ar l\u016bgumu maksim\u0101li atbalst\u012bt R\u012bgas Latvie\u0161u te\u0101tri gan ar bi\u013ce\u0161u ieg\u0101di un \u201cstipr\u0101ku apmekl\u0113\u0161anu<\/em>\u201d, gan ziedot l\u012bdzek\u013cus jaunu izr\u0101\u017eu tap\u0161anai un aktieru materi\u0101l\u0101 st\u0101vok\u013ca uzlabo\u0161anai.<\/p>\n

\u201c\u2026M\u016bsu te\u0101tra sp\u0113kiem pie tagad\u0113j\u0101m d\u0101rg\u0101m uzturas cen\u0101m jau ar agr\u0101k\u0101m t\u0101 saukt\u0101m \u201cpiln\u0101m\u201d alg\u0101m n\u0101c\u0101s gr\u016bti iztikt un, ka t\u0101d\u0113\u013c aug\u0161min\u0113tais diem\u017e\u0113l nenov\u0113r\u0161amais algas pamazin\u0101jums dara uz vi\u0146u dz\u012bvi un vesel\u012bbu smagu iespaidu. T\u0101d\u0113\u013c publika un veicin\u0101t\u0101ji tiek l\u016bgti, ar\u012b no savas puses pabalst\u012bt savu te\u0101tri<\/em>.\u201d (RLA<\/em>. Nr. 50., 1918. g. 1. marts; Izgl\u012bt\u012bbas Ministrijas M\u0113ne\u0161raksts.<\/em> Nr. 12., 1938. g. 1. decembris).<\/p>\n

Iesp\u0113jams, RLB Te\u0101tra komisijas priek\u0161st\u0101vjiem notiku\u0161as p\u0101rrunas ar v\u0101cu varas iest\u0101d\u0113m par R\u012bgas Latvie\u0161u te\u0101tra kritisko st\u0101vokli un turpm\u0101ko likteni, k\u0101 rezult\u0101t\u0101 tiek da\u013c\u0113ji atcelti 5. febru\u0101ra kara laika noteikumi par \u201cpolicijas stundas<\/em>\u201d ievie\u0161anu un izpildi. Te\u0101tris no jauna dr\u012bkst apmekl\u0113t\u0101jus aicin\u0101t darbadien\u0101s uz izr\u0101d\u0113m plkst. 20.00 un br\u012bvdien\u0101 no pied\u0101v\u0101taj\u0101m div\u0101m izr\u0101d\u0113m skat\u012bt vienu p\u0113c izv\u0113les, bet ieejas kartes jeb bi\u013cetes kop\u0101 ar personas identit\u0101tes dokumentu kalpo k\u0101 \u201cnakts apliec\u012bba<\/em>\u201d l\u012bdz plkst. 24.00. (RLA<\/em>. Nr. 53., 1918. g. 5. marts).<\/p>\n

Te\u0101tra komisijas m\u0113\u0123in\u0101jumi uzlabot R\u012bgas Latvie\u0161u te\u0101tra materi\u0101lo situ\u0101ciju ar atjaunot\u0101m, v\u0113rien\u012bg\u0101m un laika p\u0101rbaudi iztur\u0113ju\u0161\u0101m izr\u0101d\u0113m, izmantojot p\u0113c iesp\u0113jas visu aktieru ansambli, piesaistot popul\u0101r\u0101kos aktierus, k\u0101 ar\u012b, saglab\u0101jot bi\u013ce\u0161u atlaides skolu audz\u0113k\u0146iem un atgrie\u017eot izr\u0101d\u0113m vakara norises laiku bija par maz, lai izdz\u012bvotu!<\/p>\n

P\u0113c pla\u0161a un daudzveid\u012bga izr\u0101\u017eu pied\u0101v\u0101juma mart\u0101 – Lieldienu laik\u0101, 7. apr\u012bl\u012b R\u012bgas Latvie\u0161u te\u0101tris nosl\u0113dz ziemas sezonu, bet te\u0101tra person\u0101ls ir spiests mekl\u0113t darbu \u0101rpus II pils\u0113tas te\u0101tra sien\u0101m. (RLA.<\/em> Nr. 75., 1918. g. 2. apr\u012blis).<\/p>\n

P\u0101rlapojot v\u0101cu okup\u0101cijas varas vien\u012bgo at\u013cauto latvie\u0161u periodisko izdevumu \u201cR\u012bgas Latvie\u0161u Av\u012bze\u201d, kas izn\u0101k no pirmdienas l\u012bdz sestdienai, uzman\u012bbu saista sludin\u0101jumu un rekl\u0101mu lappuses. Piem\u0113ram, ned\u0113\u013cas nogales laikrakstos t\u0101s ir pat 1\/3 no kopapjoma. Kara laika sludin\u0101jumi un rekl\u0101mas paver m\u016bsdienu las\u012bt\u0101jam ieskatu R\u012bgas un t\u0101s apk\u0101rtnes cilv\u0113ku ikdien\u0101, par\u0101da paties\u0101s vajadz\u012bbas un t\u0101 laika pied\u0101v\u0101jumu. \u012apa\u0161i skaudri iez\u012bm\u0113jas sada\u013cas \u201cP\u0113rk<\/em>\u201d un \u201cMaina<\/em>\u201d, taj\u0101s par\u0101d\u0101s kara rad\u012btais tr\u016bkums un griba izdz\u012bvot, l\u012bdz\u0161in\u0113jo v\u0113rt\u012bbu p\u0101rskat\u012b\u0161ana un cenu k\u0101pums pirm\u0101s nepiecie\u0161am\u012bbas prec\u0113m \u2013 p\u0101rtikas produktiem un malkai.<\/p>\n

Labv\u0113l\u012bg\u0101ka situ\u0101cija izveidojas R\u012bgas apri\u0146\u0137a zemniekiem un piem\u0101jas d\u0101rzi\u0146u \u012bpa\u0161niekiem, kuri sp\u0113j savas \u0123imenes nodro\u0161in\u0101t ar iztikas minimumu, p\u0101rpalikumus main\u012bt vai p\u0101rdot, ievietojot sludin\u0101jumus av\u012bz\u0113. \u201cSausu malku p\u0101rdod vai maina pret p\u0101rtikas viel\u0101m\u201d. <\/em>(RLA<\/em>. Nr. 48., 1918. g. 27. febru\u0101ris). \u0160\u0101da rakstura sludin\u0101jumi ir atrodami gandr\u012bz katr\u0101 laikraksta numur\u0101. Pavasara m\u0113ne\u0161os pieaug gan piepras\u012bjums, gan cena kartupe\u013cu miz\u0101m, t\u0101s tiek izmantotas k\u0101 st\u0101dmateri\u0101ls vai lopbar\u012bba, bet slikt\u0101kaj\u0101 gad\u012bjum\u0101 t\u0101s tiek nov\u0101r\u012btas un lietotas uztur\u0101.<\/p>\n

Savuk\u0101rt veikalu un darbn\u012bcu \u012bpa\u0161nieki izmanto iesp\u0113ju p\u0101rdod vai main\u012bt preci pret lauksaimniec\u012bbas produktiem. Piem\u0113ram: \u201c[Maina] jaunas stipras kurpes pret kartupe\u013ciem, piepr.[as\u012bt] Karl\u012bnes iel\u0101 3\/5, kurpnieku veik.[al\u0101]<\/em>\u201d; \u201cp\u0113rk jeb maina c\u016bkas spe\u0137i, sviestu un citas \u0113damus produktus Lielaj\u0101 \u0145evas iel\u0101 Nr. 5a, galant\u0113rijas pre\u010du tirgotav\u0101<\/em>\u201d vai \u201cv\u0113los main\u012bt jaunu lielu gramofonu, kuram p\u0101rdo\u0161anas cena 180 r.[ub\u013ci] (..) pret se\u0161i p\u016bri (~288 kg) kartupe\u013cu. Slokas iel\u0101 18, pulkste\u0146u un gramofonu darbn.[\u012bc\u0101] \u0112r. Dammberg \u201d. <\/em>(RLA.<\/em> Nr. 51., 1918. g. 2. marts; Nr. 48., 1918. g. 27. febru\u0101ris.; Nr. 43., 1918. g. 21. febr.).<\/p>\n

Vissare\u017e\u0123\u012bt\u0101kaj\u0101 situ\u0101cij\u0101 non\u0101ca rado\u0161\u0101s inteli\u0123ences p\u0101rst\u0101vji, R\u012bgas daudzb\u0113rnu \u0123imenes, kara inval\u012bdi, b\u0113rni \u2013 b\u0101re\u0146i un gados veci cilv\u0113ki, kuru zin\u0101\u0161anas, prasmes, vesel\u012bbas st\u0101voklis un iesp\u0113jas neatbilda kara laika pras\u012bb\u0101m un vajadz\u012bb\u0101m. Vi\u0146u iesp\u0113ja ieg\u016bt kaut minim\u0101lus materi\u0101los l\u012bdzek\u013cus bija veikt nekvalific\u0113tu vai mazkvalific\u0113tu darbu, piem\u0113ram, ielu att\u012br\u012b\u0161ana no sniega, t\u0101 kaus\u0113\u0161ana; ledus vai malkas ve\u0161ana un z\u0101\u0123\u0113\u0161ana.<\/p>\n

Inteli\u0123ence v\u0113l var censties p\u0101rdot v\u0113rt\u012bg\u0101kos priek\u0161metus: m\u016bzikas instrumentus, m\u0113beles, traukus, k\u0101 ar\u012b d\u0101rglietas un ap\u0123\u0113rbu. Laikrakst\u0101 sludin\u0101tie darba pied\u0101v\u0101jumi, galvenok\u0101rt, \u201cmekl\u0113ja\u201d amatniekus: namdarus, m\u016brniekus, galdniekus, podniekus u. c. Sal\u012bdzino\u0161i bie\u017ei tauj\u0101ts p\u0113c skolot\u0101ja ar pla\u0161\u0101m zin\u0101\u0161an\u0101m un prasmi sagatavot iest\u0101jeks\u0101meniem. Ta\u010du febru\u0101ra aukstums, kas daudzviet ielav\u012bj\u0101s neapkurin\u0101tos m\u0101jok\u013cos, naudas un p\u0101rtikas tr\u016bkums, bezdarbs, nepietiekam\u0101 medic\u012bnisk\u0101 apr\u016bpe, nezi\u0146a par n\u0101kotni un kara laika nabadz\u012bba daudzos rad\u012bja bezcer\u012bbu un izmisumu, k\u0101 vien\u012bgo iesp\u0113jamo izeju saskatot pretlikum\u012bg\u0101 darb\u012bb\u0101. 1918. g. febru\u0101r\u012b, mart\u0101 R\u012bg\u0101 strauji pieaug krimin\u0101lnoziegumu un pa\u0161n\u0101v\u012bbu skaits.<\/p>\n

Laika period\u0101 no 1917. g. septembra s\u0101kuma l\u012bdz 1918. gada 17. febru\u0101rim R\u012bgas apk\u0101rtn\u0113 un p\u0101r\u0113j\u0101 Latvijas teritorij\u0101 b\u016btiska milit\u0101r\u0101 darb\u012bba nenotiek. V\u0101cu okup\u0101cijas vara nostiprina poz\u012bcijas Daugavas kreisaj\u0101 krast\u0101 un liel\u0101kaj\u0101 R\u012bgas apri\u0146\u0137a da\u013c\u0101. Relat\u012bvo miera st\u0101vokli nosaka uzs\u0101kt\u0101s starpvalstu sarunas starp \u0137eizarisko V\u0101ciju un jauno valsti \u2013 Padomju Krieviju.<\/p>\n

R\u012bg\u0101 un t\u0101s apk\u0101rtn\u0113 okup\u0101cijas varai, lai stabiliz\u0113tu situ\u0101ciju, bija j\u0101p\u0101r\u0146em pils\u0113tas p\u0101rvalde, infrastrukt\u016bra, bija j\u0101likvid\u0113 liel\u0101kie post\u012bjumi, k\u0101 ar\u012b nepie\u013caut jebk\u0101da veida protesta r\u012bc\u012bbu no iedz\u012bvot\u0101ju puses. No jauna kara darb\u012bba Latvijas teritorij\u0101, t\u0101pat k\u0101 vis\u0101 Austrumu front\u0113 aizs\u0101kas 18. febru\u0101r\u012b un nosl\u0113dzas 27. febru\u0101r\u012b. P\u0101r Latviju, t\u0101pat ar\u012b Igauniju, Lietuvu, Ukrainu, Rietumbaltkrieviju, pl\u012bvo \u0137eizarisk\u0101s V\u0101cijas un Austroung\u0101rijas karogi. Jaunieg\u016bto teritoriju tiesiski juridiskais apstiprin\u0101jums parakst\u012bts 1918. g. 3. marta Brestas jeb Bres\u013citovskas miera l\u012bgum\u0101 starp t\u0101 br\u012b\u017ea uzvar\u0113t\u0101jvalst\u012bm un Padomju Krieviju.<\/p>\n

\u201cLatvju tauta mekl\u0113 sev pa\u0161noteik\u0161anos.<\/em>
\nVi\u0146a ir izt\u0113r\u0113jusi daudz sp\u0113ka un asi\u0146u, uz br\u012bdi it k\u0101 pagurusi, bet vi\u0146a sa\u0146emsies un p\u0101raus savas saites. <\/em>
\nVisliel\u0101k\u0101 c\u012b\u0146a vi\u0146ai v\u0113l pa\u0161ai ar sevi. <\/em>
\nVi\u0146a nedr\u012bkst grib\u0113t, vi\u0146a nedr\u012bkst sev tic\u0113t. <\/em>
\nM\u0113s esam biju\u0161i tikai l\u012bdzeklis citu m\u0113r\u0137iem, ne m\u0113r\u0137is pa\u0161i sev<\/em>\u201d.<\/p>\n

(K. Skalbe. Maz\u0101s piez\u012bmes.<\/em> 1920)<\/p>\n

Tekstu sagatavoja v\u0113stures skolot\u0101jas Ilze J\u0101kobsone, Sarm\u012bte And\u017e\u0101ne un latvie\u0161u valodas skolot\u0101ja Zanda Gertnere \u2013 Klicenko.<\/em><\/p>\n

\n

Janv\u0101ra kopsapulce<\/strong>
\nP\u0101rlapojot Latvijas v\u0113stures lappuses. I st\u0101sts. <\/strong><\/p>\n

2018. gada 18. novembr\u012b svin\u0113sim Latvijas valsts simtgadi. Latvijas simtgadei par godu izveidotaj\u0101 m\u0101jaslap\u0101 www.lv100.lv<\/a>, ir rakst\u012bts: \u201cSagaid\u012bsim to godam un cien\u012bgi, lepni un priec\u012bgi ar pla\u0161u pas\u0101kumu un nori\u0161u kl\u0101stu no 2017. l\u012bdz 2021. gadam, piedaloties ikvienam, kur\u0161 Latviju sauc par m\u0101j\u0101m un j\u016btas tai pieder\u012bgs neatkar\u012bgi no vecuma, nodarbo\u0161an\u0101s, izgl\u012bt\u012bbas, dzimt\u0101s valodas vai \u0161\u012b br\u012b\u017ea dz\u012bvesvietas.\u201d <\/em>Vai daudzo notikumu un pas\u0101kumu virpul\u012b m\u0113s neesam pazaud\u0113ju\u0161i pa\u0161u galveno \u2013 Latvijas Republikas proklam\u0113\u0161anu. Vai tiek run\u0101ts, k\u0101d\u0113\u013c un k\u0101du notikumu iespaid\u0101 tapa m\u016bsu valsts, m\u016bsu T\u0113vzeme, ko \u0161obr\u012bd lepni saucam v\u0101rd\u0101 LATVIJA?<\/p>\n

Latvijas kult\u016bras un m\u0101kslas dz\u012bve pan\u012bkst I pasaules kara laik\u0101, kad ien\u0101k jauni ideolo\u0123iskie uzskati politiskaj\u0101 dz\u012bv\u0113. Kop\u0161 1915. gada V\u0101cijas okup\u0113to Baltijas teritoriju iedz\u012bvot\u0101jiem n\u0101kas piel\u0101goties jaun\u0101s varas likumiem un k\u0101rt\u012bbai. Paral\u0113li tam cen\u0161oties saglab\u0101t t\u0101s latvisk\u0101s kult\u016bras un m\u0101kslas v\u0113rt\u012bbas, kas k\u013c\u016bst par gar\u012bgo \u201cmaizi\u201d okup\u0101cijas gados.<\/p>\n

1917. g. Ziemassv\u0113tki un jaun\u0101, 1918. gada, sagaid\u012b\u0161ana okup\u0113taj\u0101 R\u012bg\u0101 aizrit\u0113ja sal\u012bdzino\u0161i klusi. To ieskandin\u0101ja Sv. P\u0113tera bazn\u012bcas zvans un k\u0101da tvaiko\u0146a sign\u0101li, tam p\u0101ri skan\u0113ja v\u0101cu karav\u012bru sp\u0113l\u0113t\u0101 m\u016bzika, kas mij\u0101s ar iz\u0161aut\u0101m sv\u0113tku zalv\u0113m. Nelielais sals pirmaj\u0101s janv\u0101ra dien\u0101s veido ledus k\u0101rtu R\u012bgas kan\u0101l\u0101, kop\u0101 pulcinot daudzos slidot grib\u0113t\u0101jus. Laikraksts \u201cR\u012bgas Latvie\u0161u Av\u012bze<\/em>\u201d (turpm\u0101k – RLA)<\/em> sistem\u0101tiski inform\u0113 par izr\u0101d\u0113m un aktieriem, pied\u0101v\u0101 kriti\u0137u viedokli, k\u0101 ar\u012b zi\u0146o par bi\u013ce\u0161u cenu atlaid\u0113m skol\u0113niem, uzr\u0101dot skolu izsniegt\u0101s apliec\u012bbas. 2. pils\u0113tas te\u0101tr\u012b (tag. Latvijas Nacion\u0101laj\u0101 te\u0101tr\u012b) darbojas divas m\u0101kslinieku kopas. \u201cR\u012bgas Latvie\u0161u te\u0101tris\u201d janv\u0101r\u012b izr\u0101da gan A. Brigaderes lugu \u201cPrincese Gundega un karalis Brusub\u0101rda\u201d, gan R. Blauma\u0146a lugu \u201cPazudu\u0161ais d\u0113ls\u201d. Da\u017ek\u0101rt izr\u0101\u017eu starpbr\u012b\u017eos m\u016bziku sp\u0113l\u0113 P. Jurj\u0101na vad\u012btais operas or\u0137estris, par ko atsevi\u0161\u0137i tiek zi\u0146ots pres\u0113. (RLA<\/em>. Nr. 18., 1918. g. 22. janv\u0101ris).<\/p>\n

Savuk\u0101rt 31. janv\u0101ra vakar\u0101 ar D\u017euzepes Verdi operas \u201cTraviata\u201d pirmizr\u0101di tiek atjaunota \u201cLatvju opera\u201d jeb \u201cLatvie\u0161u opera\u201d. Galvenaj\u0101 lom\u0101 ir Ada Benefelde, or\u0137estri vada P\u0101vuls Jurj\u0101ns (RLA<\/em>. Nr. 26., 1918. g. 31. janv\u0101ris).
\nKara laika m\u0101kslas, m\u016bzikas un te\u0101tra dz\u012bvi atspogu\u013co frontes aizmugur\u0113, Petrograd\u0101, izdotais \u017eurn\u0101ls \u201cSkatuve<\/em>\u201d (1917- 1918), kura redakcij\u0101 str\u0101d\u0101 Eduards Smi\u013c\u0123is. Periodiskais izdevums sniedz pla\u0161u p\u0101rskatu par ab\u0101s frontes pus\u0113s eso\u0161ajiem te\u0101triem un aktieriem, nosp\u0113l\u0113taj\u0101m izr\u0101d\u0113m un liter\u0101rajiem vakariem, \u012bpa\u0161u v\u0113r\u012bbu veltot v\u0101cu neokup\u0113t\u0101s Valkas kult\u016bras dz\u012bvei: \u201c… T\u0101 k\u0101 Valka tagad ir k\u013cuvusi gandr\u012bz par galveno Latvijas centru, tad te ir iepl\u016bdu\u0161i lielos apm\u0113ros iedz\u012bvot\u0101ji [b\u0113g\u013ci] un izr\u0101des tiek labi apmekl\u0113tas<\/em>.\u201d<\/em> (Skatuve.<\/em> Nr. 1., 1917. g. 1. decembris). Tas liecina, ka Valkas noz\u012bme p\u0113c R\u012bgas kri\u0161anas (1917. g. 2.- 3. septembris) ar\u012b politisk\u0101s dz\u012bves jom\u0101 ir strauji augusi.<\/p>\n

1917. gada 17. novembr\u012b nodibina Latvie\u0161u pagaidu Nacion\u0101lo padomi (LPNP), kas k\u013c\u016bst par Latvijas politiski tiesisk\u0101 statusa risin\u0101t\u0101ju. Organiz\u0101cij\u0101 \u201capvienoju\u0161\u0101s visas latvie\u0161u valdo\u0161\u0101s organiz\u0101cijas, grupas un partijas, kuras st\u0101v uz nacion\u0101la pamata\u201d. <\/em>(L\u012bdums.<\/em> Nr. 266., 1917. g. 21. novembris). 19. novembr\u012b LPNP pie\u0146em deklar\u0101ciju \u201c\u0100rvalst\u012bm un taut\u0101m<\/em>\u201d, pasludinot Latvijas autonomiju un teritori\u0101lo nedal\u0101m\u012bbu: Vidzeme, Kurzeme un Latgale k\u0101 vienots veselums. Da\u017eas dienas p\u0113c deklar\u0101cijas pie\u0146em\u0161anas tiek public\u0113ts emocion\u0101ls K\u0101r\u013ca Skalbes uzsaukums \u201cVisiem latvie\u0161iem!\u201d. <\/em>(L\u012bdums.<\/em> Nr. 270., 1917. g. 25. novembris; Laika V\u0113stis. <\/em>Nr. 44., 1917. g. 25. novembris). Valk\u0101 pie\u0146emt\u0101 deklar\u0101cija \u201c\u0100rvalst\u012bm un taut\u0101m\u201d<\/em> ir pamats 1918. gada 18. novembr\u012b proklam\u0113t\u0101s Latvijas valsts \u0123eopolitisk\u0101s telpas apz\u012bm\u0113\u0161anai.<\/p>\n

P\u0101rlapojot senos un ne tik senos fotogr\u0101fiju albumus, pretim raug\u0101s da\u017e\u0101di \u013caudis, vairums ir tikai \u201cm\u0113mi\u201d st\u0101vi bez v\u0101rda un uzv\u0101rda. Ta\u010du ikviens no vi\u0146iem ir devis savu artavu Latvijai. Fotograf\u0113\u0161anas mirk\u013ca fiks\u0101ciju daudzk\u0101rt \u013cauj identific\u0113t tikai ap\u0123\u0113rbs vai formas t\u0113rps, da\u017ek\u0101rt nepiln\u012bgs paskaidrojums fotogr\u0101fijas otraj\u0101 pus\u0113. V\u0113l arvien neidentific\u0113ti paliek daudzi simti, pat t\u016bksto\u0161i, I pasaules kara (1914 – 1918) un Br\u012bv\u012bbas c\u012b\u0146u karav\u012bri, virsnieki, jauniesaucamie un br\u012bvpr\u0101t\u012bgie.<\/p>\n

I pasaules kar\u0161 un latvie\u0161u str\u0113lnieki ir nedal\u0101mi v\u0101rdu savienojumi 20.gs. s\u0101kum\u0101. Str\u0113lnieks – varon\u012bba un spo\u017eums, k\u0101 ar\u012b div\u0113j\u0101di n\u0101kotnes ce\u013ci, kas sadala n\u0101ciju p\u0113c ideolo\u0123isk\u0101s pieder\u012bbas. Kara ietekm\u0113 notiek latvie\u0161u karav\u012bru nacion\u0101l\u0101s pa\u0161apzi\u0146as veido\u0161an\u0101s un nostiprin\u0101\u0161an\u0101s, tiek g\u016bta pieredze un \u201cizdz\u012bvota n\u0101ves deja\u201d kauj\u0101s pie N\u0101ves salas (1916), Ziemassv\u0113tku un janv\u0101ra kauj\u0101s (1916 – 1917), k\u0101 ar\u012b pie Maz\u0101s Juglas (1917). Veidojas 800 t\u016bksto\u0161u liela b\u0113g\u013cu straume, kas aiznes prom sabiedr\u012bbas zino\u0161\u0101kos pr\u0101tus.<\/p>\n

Kara nosl\u0113gum\u0101 (1918) Eiropas kart\u0113 iez\u012bm\u0113 n\u0101kotnes valstu – Lietuvas, Igaunijas un Latvijas – robe\u017eas. Notiek strauja n\u0101cijas pa\u0161izaugsme – \u012bs\u0101 laika period\u0101 Vidzemes, Kurzemes vai Vitebskas guber\u0146as vienk\u0101r\u0161ais iedz\u012bvot\u0101js k\u013c\u016bst par valstiski dom\u0101jo\u0161u pilsoni.<\/p>\n

1918. gada janv\u0101ra beig\u0101s laikraksts \u201cR\u012bgas Latvie\u0161u Av\u012bze<\/em>\u201d pied\u0101v\u0101 las\u012bt\u0101jam p\u0101rdom\u0101t V\u0101cijas okup\u0113to teritoriju, \u201clatvie\u0161u apgabalu<\/em>\u201d, n\u0101kotnes iesp\u0113jas, saskatot piecus past\u0101v\u0113\u0161anas variantus. Tr\u012bs no tiem saist\u0101mi ar V\u0101ciju aizbild\u0146a lom\u0101, viens iek\u013cau\u0161an\u0101s padomju Krievijas sast\u0101v\u0101. Tikai piektais variants \u2013 \u201cgaisa pils<\/em>\u201d, k\u0101 to nod\u0113v\u0113 laikraksts – apvieno visus latvie\u0161u apgabalus \u201cLatvie\u0161u valst\u012b<\/em>\u201d, kur kontroles lomu uz\u0146emtos Anglija, Francija, It\u0101lija vai Krievija. Ta\u010du p\u0113d\u0113jais att\u012bst\u012bbas ce\u013c\u0161 \u201clatvie\u0161u apgabaliem<\/em>\u201d neesot iesp\u0113jams, jo V\u0101cija k\u0101 kara uzvar\u0113t\u0101ja nav pl\u0101nojusi atteikties no ie\u0146emtaj\u0101m teritorij\u0101m. (RLA<\/em>. Nr. 26., 1918. g. 31. janv\u0101ris).<\/p>\n

1920. gad\u0101 K\u0101rlis Skalbe – sabiedriskais darbinieks, publicists un rakstnieks – dokument\u0101laj\u0101 darb\u0101 \u201cMaz\u0101s piez\u012bmes\u201d raksta: \u201cTais dien\u0101s, kad dibin\u0101j\u0101s latvie\u0161u str\u0113lnieku pulki, dzima tautas vien\u012bba. Tad pirmoreiz latvie\u0161u sabiedr\u012bb\u0101 dzima j\u0113dziens, ka tauta ir valsts. Toreiz m\u016bs apvienoja un padar\u012bja par tautu no v\u0101cie\u0161iem draudo\u0161\u0101s briesmas. Tagad m\u016bs apvienos Latvijas jaunrad\u012b\u0161anas darbs. <\/em>M\u0113s kritiz\u0113sim viens otra k\u013c\u016bdas, k\u0101 tas darb\u0101 m\u0113dz b\u016bt, bet m\u0113s str\u0101d\u0101sim blakus un neatlaid\u012bsimies viens no otra, kam\u0113r pils b\u016bs gatava: Latvija!\u201d<\/em><\/p>\n

Tekstu sagatavoja v\u0113stures skolot\u0101jas Ilze J\u0101kobsone, Sarm\u012bte And\u017e\u0101ne un latvie\u0161u valodas skolot\u0101ja Zandas Gertnere – Klicenko.<\/em><\/p>\n

\"\"
Latvie\u0161u str\u0113lnieks \u0161au\u0161anas m\u0101c\u012bb\u0101s, 1916. Fotogr\u0101fs nezin\u0101ms. Latvijas Kara muzeja kr\u0101jums.<\/figcaption><\/figure>\n

 <\/p>\n

 <\/p>\n

 <\/p>\n

 <\/p>\n

 <\/p>\n

 <\/p>\n

 <\/p>\n

 <\/p>\n

 <\/p>\n

\"\"
Latvijas karogs, 1916. gads. Foto: C\u0113su V\u0113stures un m\u0101kslas muzeja kr\u0101jums.<\/figcaption><\/figure>\n
\"\"<\/a>
Laikraksta “R\u012bgas Latvie\u0161u Av\u012bze” sludin\u0101jumi, 1918. g. 8. febru\u0101ris, Nr. 33. Avots: Latvijas Nacion\u0101l\u0101 bibliot\u0113ka<\/figcaption><\/figure>\n
\"\"
2. R\u012bgas latvie\u0161u str\u0113lnieku bataljona br\u012bvpr\u0101t\u012bgie. Pirmais no lab\u0101s \u2013 K\u0101rlis Auni\u0146\u0161. R\u012bga, 1915. g. augusts. Fotogr\u0101fs nezin\u0101ms. Latvijas Kara muzeja kr\u0101jums.<\/figcaption><\/figure>\n
\"\"
5. Zemgales latvie\u0161u str\u0113lnieku pulka j\u0101tnieku izl\u016bku komandas karav\u012bri. Otraj\u0101 rind\u0101 2. no lab\u0101s str\u0113lnieks, gleznot\u0101js \u2013 K\u0101rlis Baltgailis, Valka, 1918. g. febru\u0101ris. Foto: C\u0113su V\u0113stures un m\u0101kslas muzeja kr\u0101jums.<\/figcaption><\/figure>\n
\"\"
V\u0101cijas karasp\u0113ks \u0161\u0137\u0113rso Dzelzce\u013ca tiltu, 1917. septembris. Pasta atkl\u0101tne.<\/figcaption><\/figure>\n

\"\"
No lab\u0101s: Dzelzs tilts \/ Zemgales tilts (1873) un Dzelzce\u013ca tilts (1914). Pasta atkl\u0101tne, 1914.<\/figcaption><\/figure><\/p>","protected":false},"excerpt":{"rendered":"

2018. gad\u0101, tuvojoties Latvijas simtgades svin\u012bb\u0101m, R\u012bgas Doma kora skolas saime, katra m\u0113ne\u0161a p\u0113d\u0113j\u0101 tre\u0161dien\u0101, tiekas kopsapulc\u0113s, lai uzzin\u0101tu jaunu inform\u0101ciju un atsvaidzin\u0101tu savas eso\u0161\u0101s zin\u0101\u0161anas par Latvijas tap\u0161anas laiku, noz\u012bm\u012bgiem notikumiem, spilgtiem person\u0101\u017eiem un v\u0113lreiz apliecin\u0101tu sev \u0161\u012bs zemes skaistumu. Kopsapulces vada un par aktualit\u0101t\u0113m st\u0101sta R\u012bgas Doma kora skolas vad\u012bt\u0101js Gints Ceplenieks. Par…<\/p>\n","protected":false},"author":6,"featured_media":0,"parent":2760,"menu_order":0,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","template":"","meta":{"cybocfi_hide_featured_image":"","footnotes":""},"class_list":["post-7057","page","type-page","status-publish","hentry"],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.rdks.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/7057","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.rdks.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/pages"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.rdks.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/types\/page"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.rdks.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/users\/6"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.rdks.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=7057"}],"version-history":[{"count":38,"href":"https:\/\/www.rdks.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/7057\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":8269,"href":"https:\/\/www.rdks.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/7057\/revisions\/8269"}],"up":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.rdks.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/2760"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.rdks.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=7057"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}