Rīgas Doma zēnu koris 

Zēnu kora plāni 2011./2012. m.g. II semestrim šeit 

Margrita Matiščaka, Badische Zeitung, 2011. gada 21. jūlijā

Kad 30 mazi zēni deviņu staltu vīru pavadībā caur vidus eju nosvērti iesoļo doma kupoltelpā un svinīgi nostājas altārtelpā, skatītāji ir pārņemti no šī skata. Kad profesionālo dziedātāju balsu spēks zem baznīcas kupola sastopas ar dzidrajām zēnu balsīm, skatītāji saprot, kādēļ mācītājs Georgs Kapelers runāja par mūzikas dievišķumu. Mūzika aizkustina. Jo īpaši Rīgas Doma zēnu kora izpildījumā.

Mārtiņš Klišāns savu kori vada ar neredzamiem pavedieniem un 1957. gadā dzimušā latviešu komponista Prauliņa mesā izceļ spēcīgo kontrastu starp vīru un zēnu balsīm. Viņš ļauj zēniem dziedāt staccato, vīriem – tikai non legato. Akustika viņam atbild. Klišāns to ietver priekšnesumā un nogaida atbalsi. Kvartets no sānu ejas, izpildot O die Lasso, pilnībā izdzied atbalsi. Skanējums un redzējums slavina kompozīciju, mūziķus un ēku. Nobeigts tēls.

Pēc mūsdienīgā skanējuma koris pāriet uz galeriju. Ērģelniece Aija Ziņģīte ar visu šajā skaņdarbā esošo spēku interpretē Johana Sebastiāna Baha Fantāziju Sol mažorā BWV 572. Koris un ērģeles kopīgi izdzied Gloria no Baha Mesas fa mažorā. Turklāt Aijai Ziņģītei nav nepieciešams slāpēt ērģeles. Balsu spēks līdzvērtīgi sacenšas ar instrumentu.

Baha – Guno Ave Maria plūst no zēnu skaņajām rīklēm caur visam domam. Šūberta dziesmā Ave Maria viens solists pārdzied savus biedrus. Izpildot igauņu komponista Sisaska Ave Maria, beidzas koncerta romantiskais posms – vīru balsu ostinato dziedājumam pāri brāžas zēnu lūgsnpilnās balsis.

Ļoti izdevusies programma. Tā skaidri parāda, cik daudzšķautņaina var būt cilvēka reliģiskā izpausme. Mendelszons-Bartoldi, Brukners un Franks atsauc atpakaļ romantisma laikmetā. Diprē motetē O Salutaris un Sensānsa Tu es Petrus viens otram pretī stājas divi līdzvērtīgi autonomi kori. Abi viendabīgi, skanīgi un apveltīti ar augstāko izteiksmes spēku. Mārtiņš Klišāns pilnībā izmanto šo pretstatu un tādējādi izveido iespaidīgu vienību. Ar šo uzstāšanos šā gada koru koncerti ir sasnieguši savu kulmināciju.

Iznācis RĪGAS DOMA ZĒNU KORA jaunais albums AVE MARIA

Ave Maria jeb lūgšana Dievmātei ir viens no populārākajiem kanoniskajiem tekstiem, ko komponisti mēdz izmantot dievišķās iedvesmas iemiesošanai nošlapās. Lūgšanas pamatā ir Lūkas evaņģēlija 1. nodaļā lasāmas rindas. 28. rindā eņģelis Gabriels ienāk kādā Galilejas pilsētas Nācaretes namā un kādai jaunavai Marijai, kas saderināta ar Jāzepu no Dāvida nama, saka: “Esi sveicināta, izredzētā, Kungs ir ar tevi!”. Savukārt 42. rindā sastopam Mariju, kas pēc eņģeļa Gabriela norādījumiem atnākusi pie savas radinieces Elizabetes, – izdzirdot Marijas sveicienu, Elizabetes miesās bērns salecas, viņa top Svētā Gara piepildīta un saka: “Tu svētītā starp sievietēm, un svētīts ir tavas miesas auglis!” No šīm divām epizodēm 15. gadsimtā tika izveidota noteikta lūgšanas formula, kas 16. gadsimtā pieņēma mūsdienās zināmo veidolu. Tātad jau renesanses laikā komponistiem bija iespēja radīt mūziku ar šo tekstu, un no tiem laikiem saglabājusies virkne motešu un mesu ar nosaukumu Ave Maria. Jaunajā CD ietvertā mūzika klausāma 15 Eiropas komponistu muzikālajā redzējumā laikaposmā no 15.gs. līdz mūsdienām.

No 1997. līdz 2000. gadam kora diriģente bija Gunta Birziņa, kopš 2000. gada to vada Aira Birziņa.

Meiteņu kora repertuārs ir ļoti plašs, aptverot latviešu tautasdziesmu apdares un oriģināldziesmas, sakrālo un laicīgo vecklasiku, klasiku, romantisko un mūsdienu mūziku. Viens no kora darbības galvenajiem uzdevumiem ir radoša sadarbība ar komponistiem – pirmatskaņoti Uģa Prauliņa, Jura Kulakova, Raimonda Paula, Mārtiņa Brauna, Renātes Stivriņas, Valda Zilvera, Riharda Dubras, Jura Vaivoda, Vītauta Miškiņa u.c. opusi.

Koris koncertējis un piedalījies festivālos Latvijā, Igaunijā, Zviedrijā, Vācijā, Lielbritānijā, Lietuvā, Spānijā, Ungārijā, Itālijā u.c. Iegūtas uzvaras starptautiskos koru konkursos - 1. vieta EBU un BBC Radio 3 konkursā „Let the Peoples Sing” (Londona, Lielbritānija, 2003), 1. vieta Starptautiskajā koru konkursā „Cantemus” /Ņireģhāza, Ungārija, 2004), Grand Prix, 1. vieta bērnu koru konkursā, Speciālā balva par basku dziesmu, speciālā publikas balva 41. Tolosas koru konkurss (Spānija, 2009), 1. vieta bērnu koru kategorijā XII Starptautiskajā koru konkursā „Tallinn 2011”.

Koris piedalījies Dziesmu un deju svētkos „Rīgai – 800”, XXIII un XXIV Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos, IX un X Skolu jaunatnes Dziesmu un Deju svētkos. Veiksmīga un radoša bijusi kora sadarbība ar ārzemju viesdiriģentiem, kā arī dalība Bendžamina Britena bērnu operas „Mazais skursteņslauķis” iestudējumā Siguldas Opermūzikas svētkos,  Morisa Ravēla bērnu operas „Bērns un burvības” izrādēs Latvijas Nacionālajā operā, Endrū Loida Vēbera mūzikla “Jāzeps un raibais brīnumsapņu mētelis” iestudējumā Dailes teātrī.

Koncertuzvedums „Gribas drusku pablēņoties” izdots DVD (2007) un CD (2008, izvirzīts Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvai kategorijā „Mūzikas albums bērniem”) formātā. Meiteņu kora balsis skan CD „Kas kaitēja nedzīvot`i” (2004) un Rihards Dubras „Te Deum” (2006) ar Māri Sirmo pie diriģenta pults, kā arī daudzos ierakstos Latvijas Radio arhīvā.

Meiteņu kora plānus 2012. gadam skatīt šeit