Publikācijas

RDKS lepojas ar skolas 2008. gada absolventa Jāņa Liepiņa uzstāšanos Berlīnē. vairāk lasiet šeit


Par Rīgas identitātes veidošanu balvu piešķir diriģentam Jānim Erenštreitam vairāk lasiet šeit


RDKS absolventi-Daumants Kalniņš, Beāte Zviedre, Jānis Ķirsis un Zane Dombrovska debitēs Zigmara Liepiņa operā "Parīzes Dievmātes katedrāle" vairāk lasiet šeit


Ar 2012.gada 1.janvāri  Ainārs Rubiķis - Rīgas Doma kora skolas 1996.gada absolvents - kļūs par Novosibirskas (Krievija ) operas teātra muzikālo vadītāju un galveno diriģentu !!! vairāk lasiet šeit


5.janvārī, īpašā preses konferencē Latvijas Nacionālajā operā tika paziņoti pieci pretendenti uz Mūzikas ierakstu Gada balvu katrā no nominācijām. Labākais akadēmiskais mūzikas albums 2011 nominēts ieraksts Ave Maria - Rīgas Doma kora skolas zēnu koris vairāk lasiet šeit  


LTV1 labdarības koncerta "Nāc līdzās" radošā grupa :

"Sakiet visiem vecākiem , lai skatās 25.dec. 21.15 pa LTV1
Jā, koncerts šoreiz bija ļoti labs, pat skeptiskie vīrieši, kas bija "atvilkti" līdzi, pēc tam bija ļoti, ļoti aikustināti un pašiem nemanot, aizrāvušies ar to, kas notika uz skatuves.Vēlreiz paldies no manis, ka dēļ vienas dziesmas neatteicāt. Tā toties bija ļoti vajadzīga, kā punkts uz  "Ī" :)"

2011. gada 15. jūlija laikraksta ''Diena'' pielikumā  ''Kultūras diena'' Kremerata Baltica festivāla recenzija.

''...Ingmara Zemzara kantāte Nisi Dominus, kuru Mārtiņa Klišāna vadībā līdz ar orķestri un Rīgas Doma zēnu kori (spēcinātu ar vīru balsīm) atskaņoja G. Davidčuka, mecosoprāns Antra Bigača un tenors Mārtiņš Zvīgulis. Kas to varēja domāt, taču pagalam vienkāršais, melodijās un harmonijās saldais un (hm, ka lai to nosauc-kristīgi erotiskais?) dzīvās dzīves slavinājums izrādījās īsti vietā, festivāla noslēgumā ļaujot vienkārši atslābt un priecāties par dzīvi. Par zaļās ''jaunības balsīm'', kāda bija šāgada festivāla devīze''. 


2011. gada 19. jūlija laikrakstā ''Diena'' Karjeras diena sadaļā, raksts par topošo diriģenti, RDKS absolventi Sintiju Šmiti.''Ja aiziešu prom no mūzikas, kur man viss nācis diezgan viegli, tas būs kā iespļaut sejā Radītājam''.


2011.gada 30.jūnija laikraksta ‘’Diena’’ kultūras sadaļa, N. Naumaņa rakts ‘’Es, mēs un mākslas neizdzēšamās pēdas’’, Rīgas Doma kora skolas absolventa J.Šipkēvica komentārs:

 


Citāts no Ineses Lūsiņas recenzijas  LŪGŠANA, SPĀRNI UN NIECĪBA 

2011.g. 29.04. KULTŪRAS DIENĀ, 6.lapaspusē:

 ...dziedošā eņģeļa - Rīgas Doma kora skolas 3.klases audzēknes Elīzas Evaldes - sidrabdzidrajā balstiņā piepildīja plašo telpu ar gaišu starojumu ...

 P.S. E.Evaldes vokālā pedagoģe - Kristīne Barkovska


 

Latviešu ģitāriste Nora Bite izpelnījusies ievērību Londonas džeza vidēLETA  2011. g. 13. martā, 10:56, 


http://www.tvnet.lv/muzika/dzezs/369254-latviesu_gitariste_izpelnijusies_ieveribu_londonas_dzeza_vide

http://londonjazz.blogspot.com/2011/03/women-in-jazz-esther-bennett-on-jam.html

Recenziju par latviešu jauno džeza mūziķi britu džeza mūzikas blogā "LondonJazz" uzrakstījusi prominentā britu džeza dziedātāja Estere Beneta (Esther Bennett).

Savā rakstā Beneta apraksta Bites gaitas Latvijā, kur viņa sākotnēji interesējusies par popmūziku un rokmūziku, taču pēc tam atklājusi blūzu un flamenko, galu galā nonākot pie džeza.

Bite Rīgas Doma kora skolā apguvusi džeza ģitārmākslu un mūzikas menedžmentu, kā arī papildus mācoties vasaras kursos Spānijā, Itālijā un ASV. Taču pēc Londonas džeza festivāla apmeklēšanas 2009.gadā Bite sapratusi, ka tālāka savas džeza spēles attīstība viņai jāturpina ārpus Latvijas.

"Tā 2010.gadā viņa ieradās Londonā. Tālākais stāsts ir līdzīgs kā ikvienam nopietnam džeza mūzikas apguvējam - pārvietošanās pa visām Londonas vietām un nomalēm, meklējot džeza improvizācijas saspēles - lai spēlētu, uzlabotu savas prasmes vai vienkārši uzsūktu noskaņu ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem," raksta Beneta.



Par Rīgas Doma kora skolas absolventa (1996.g.), diriģenta Aināra Rubiķa panākumiem latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā,
(29.01.) varam lasīt laikrakstā "Diena" 02.02.2011. numurā:

"Visa vakara galvenais guvums - [...] Pētera Vaska "Credo" [...] un Romualda Kalsona "Retrospekcija",
kam jaunu elpu, konfrontējot atmiņas un dzīves trauksmi, piešķīra Ainārs Rubiķis un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris.





Diena.lv     Ceturtdiena, 29. aprīlis
http://www.diena.lv/lat/izklaide/muzika/septinpadsmitgadigu-latviesu-operdziedataju-augstu-noverte-starptautiska-festivals




  Latviešu diriģents Ainārs Rubiķis uzvarējis 3.starptautiskā Gustava Mālera diriģentu konkursa finālā,
kas no 24.februāra norisinājās Bambergā (Vācijā), liecina informācija konkursa mājas lapā.

Prestižā jauno diriģentu konkursa galvenā balva, ko saņems Rubiķis, ir 20 000 eiro liela.

www.delfi.lv 5.marts 2010.
vairāk lasīt šeit- http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/music/article.php?id=30364261
informācija konkursa mājas lapā- http://www.bambergsymphony.com/



 Laikraksts DIENA (6.lpp.) - 16.01.2010.

Ineses Lūsiņas raksts LATVIJA- mūziķu zeme?/ Tikums, enerģija vai izglītība?

...Ja nu par koriem- aprīlī atkal būs jātur īkšķi par mūsējiem slavenajā Eiropas GRAND PRIX-
šoreiz pasaules labāko amatierkoru milžu cīņā piedalīsies Airas Birziņas vadītais Rīgas Doma meiteņu koris...

Vai tā ir likumsakarība vai nejaušība? Kāda loma te mūsu mentalitātei, darba tikumam, seno pilskalnu enerģijai? UN MŪZIKAS IZGLĪTĪBAI, kuru mūsu valstī tagad ar tādu skubu REFORMĒ BUDŽETA GRIEZUMA KONTEKSTĀ?...


Laikrakstu atsauksmes

 No Normunda Naumaņa  recenzijas

"Bet labo ziņu trio ir varens: Garanča....Hermanis...Latvijas Doma skolas meiteņu koris četrkārt triumfējis Spānijā pasaules koru festivālā."

Diena, 2009.gada 14.novembris

 No Ineses Lūsiņas recenzijas- par Žila Masnē  operas "Verters" jauniestudējumu Latvijas Nacionālajā operā

"Krietni ticamāki un dabiskāki operas tēlu galerijā izrādās blakuspersonāži. Ne tikai Sofija, bet arī Rīgas Doma kora skolas bērni."

Diena, 2009.gada 20.novembris 


Zanda Batņa- žurnālā "Ieva" 2009.g. 25.nov. Nr. 47, 57.lpp.
iesaka apmeklēt operas izrādi VERTERS , pēdējā teikumā raksta:
"...Arī Rīgas Doma skolas audzēkņi ir kā svaiga gaisa malks nopietno mūziķu vidū..." 

 




Oktobra beigās RDKS meiteņu koris piedalījās 41. Tolosas koru konkursā, kā arī sniedza 6 koncertus Spānijā un Francijā.
Konkursā meiteņu koris ieguva 1. vietu bērnu koru kategorijā, publikas simpātiju balvu, speciālbalvu par basku dziesmu izpildījumu un konkursa GRAND PRIX.



Konkursa informācija mēdijos Spānijā


Citāts no raksta, kas ievietots ziņu portālā http://www.eleconomista.es/ 01.11.2009 - 13:56

 Latviešu meitenes no RDKS meiteņu kora ir saņēmušas Kutxa bankas Gran Prix, augstāko Starptautiskā Tolosas koru konkursa balvu. Šī balva dod korim iespēju cīnīties par lielo Eiropas balvu koru konkursā, kas notiks 2010. g. 15. maijā Varnā (Bulgārijā). Par H. Busto "Gizon on bat" interpretāciju koris saņēma arī Basku zemes pašvaldības balvu par labāko basku skaņdarba izpildījumu.



Citāts no raksta, kas ievietots http://www.eitb.com/ 01.11.2009

 "Varu tikai teikt paldies "

"Šī balva ir liels gods un liela dāvana," aizkustināta un laimīga vakar teica Tolosas konkursa uzvarētāja RDKS meiteņu kora spilgtā diriģente Aira Birziņa. Viņai šis konkurss ir jau pazīstams, 1994. gadā diriģente tajā piedalījās ar sieviešu kori „Ausma", bet 2000.g. - ar sieviešu kori „Dzintars", taču šī bija pirmā reize, kad Aira Birziņa konkursā uzstājās ar bērnu kori un turklāt vēl uzvarēja. "Esmu ļoti apmierināta, jo redzot citu dalībnieku māksliniecisko līmeni, nebijām gaidījušas saņemt tik augstu novērtējumu. Mums ir izdevies pārspēt ļoti augsta līmeņa korus. Turklāt šī mums bija iespēja parādīt šeit savu kora mūziku un publika bija ļoti atsaucīga, par ko varu tikai teikt paldies. "

"Izcili," tā šo pēdējo koru konkursu raksturoja žūrijas priekšsēdētājs Havjērs Sarasola. "Visi kori ir parādījuši lielisku līmeni." Šai sakarā žūrijas priekšsēdētājs izcēla RDKS meiteņu kori, Gran Prix ieguvēju. "Viņām izdevās uz skatuves uzburt maģisku atmosfēru. Korim uzsākot dziedājumu radās iespaids par skaņu, kam nav reāla skaņas avota, bet kas mistiskā veidā piepilda telpu. Meitenes bija ļoti dabiskas un viņu sniegums parādīja, ka aiz tā stāv liels darbs un lieliska kora dziedāšanas skola. " Meiteņu koris no Latvijas saņēma arī publikas balvu. "Šī nebūt nav mazāk svarīga balva," norādīja Sarasola. "Klausītāju viedoklim Tolosas konkursā būtu jābūt īpaši augstu novērtētam, kori to zina, viņiem ar to ir jārēķinās, bet viņi to arī tiešām novērtē."



Citāti no raksta, kas publicēts portālā http://www.diariovasco.com/ 02.11.09
Raksta autori B. Lirio/A. Kaljeha





Diriģentei Airai Birziņai pasniedz Rīgas domes Goda rakstu
Publicēta: 14:07 01.12.2009.
Rīga, 1.dec., LETA.     
   Sākot domes sēdi, Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) šodien pasniedza Goda rakstu Rīgas Doma kora skolas meiteņu kora diriģentei Airai Birziņai par augstiem sasniegumiem un kora uzvaru starptautiskajā koru konkursā Spānijas pilsētā Tolosā. Tolosas koru konkurss ir vienas no pasaulē prestižākajām koru sacensībām. 2009.gada konkursā piedalījās 20 kori un vokālās grupas no 16 valstīm. Bērnu koru grupā startēja pieci kori.
Rīgas Doma kora skolas meiteņu koris šajā konkursā ieguva 1.vietu bērnu koru kategorijā, publikas simpātiju balvu visu koru dalībnieku konkurencē, speciālbalvu par basku dziesmu izpildījumu visu dalībnieku konkurencē un konkursa galveno balvu "Grand Prix".
Prestižajā konkursā piedalījās kori no Itālijas, Ķīnas, Slovēnijas, Norvēģijas, Francijas, Ungārijas, Vācijas, Austrālijas, Čehijas, Moldāvijas un citām valstīm. Latviju pārstāvēja arī "Swedbank" koris.
Tolosas koru konkursā līdz šim veiksmīgi piedalījušies vairāki Latvijas kori, un "Grand Prix" tajā ieguvuši kori "Ave Sol", "Dzintars", "Kamēr...", "Balsis" un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas koris. Nu šim godpilnajam sarakstam pievienojas Rīgas Doma kora skolas meiteņu koris.
Pirms dalības konkursā meitenes sniedza arī sešus koncertus Spānijā un Francijā.
Mārtiņš Vilemsons LETA  01.12.2009
Copyright © LETA




 Par RDKS medijos...
* "Talanti par talantiem" Latvijas Radio 3- Klasika reportāžu (11. febr. plkst. 17.30 "Neatliekama saruna") noklausīties internetā var šeit-   http://www.latvijasradio.lv/program/2009-02/20090211_3.htm
 

 

 

Citāts no Ineses Lūsiņas recenzijas  LŪGŠANA, SPĀRNI UN NIECĪBA 

2011.g. 29.04. KULTŪRAS DIENĀ, 6.lapaspusē:

 ...dziedošā eņģeļa - Rīgas Doma kora skolas 3.klases audzēknes Elīzas Evaldes - sidrabdzidrajā balstiņā piepildīja plašo telpu ar gaišu starojumu ...

 P.S. E.Evaldes vokālā pedagoģe - Kristīne Barkovska


 

Latviešu ģitāriste Nora Bite izpelnījusies ievērību Londonas džeza vidēLETA  2011. g. 13. martā, 10:56, 


http://www.tvnet.lv/muzika/dzezs/369254-latviesu_gitariste_izpelnijusies_ieveribu_londonas_dzeza_vide

http://londonjazz.blogspot.com/2011/03/women-in-jazz-esther-bennett-on-jam.html

Recenziju par latviešu jauno džeza mūziķi britu džeza mūzikas blogā "LondonJazz" uzrakstījusi prominentā britu džeza dziedātāja Estere Beneta (Esther Bennett).

Savā rakstā Beneta apraksta Bites gaitas Latvijā, kur viņa sākotnēji interesējusies par popmūziku un rokmūziku, taču pēc tam atklājusi blūzu un flamenko, galu galā nonākot pie džeza.

Bite Rīgas Doma kora skolā apguvusi džeza ģitārmākslu un mūzikas menedžmentu, kā arī papildus mācoties vasaras kursos Spānijā, Itālijā un ASV. Taču pēc Londonas džeza festivāla apmeklēšanas 2009.gadā Bite sapratusi, ka tālāka savas džeza spēles attīstība viņai jāturpina ārpus Latvijas.

"Tā 2010.gadā viņa ieradās Londonā. Tālākais stāsts ir līdzīgs kā ikvienam nopietnam džeza mūzikas apguvējam - pārvietošanās pa visām Londonas vietām un nomalēm, meklējot džeza improvizācijas saspēles - lai spēlētu, uzlabotu savas prasmes vai vienkārši uzsūktu noskaņu ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem," raksta Beneta.



Par Rīgas Doma kora skolas absolventa (1996.g.), diriģenta Aināra Rubiķa panākumiem latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā,
(29.01.) varam lasīt laikrakstā "Diena" 02.02.2011. numurā:

"Visa vakara galvenais guvums - [...] Pētera Vaska "Credo" [...] un Romualda Kalsona "Retrospekcija",
kam jaunu elpu, konfrontējot atmiņas un dzīves trauksmi, piešķīra Ainārs Rubiķis un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris.





Diena.lv     Ceturtdiena, 29. aprīlis
http://www.diena.lv/lat/izklaide/muzika/septinpadsmitgadigu-latviesu-operdziedataju-augstu-noverte-starptautiska-festivals




  Latviešu diriģents Ainārs Rubiķis uzvarējis 3.starptautiskā Gustava Mālera diriģentu konkursa finālā,
kas no 24.februāra norisinājās Bambergā (Vācijā), liecina informācija konkursa mājas lapā.

Prestižā jauno diriģentu konkursa galvenā balva, ko saņems Rubiķis, ir 20 000 eiro liela.

www.delfi.lv 5.marts 2010.
vairāk lasīt šeit- http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/music/article.php?id=30364261
informācija konkursa mājas lapā- http://www.bambergsymphony.com/



 Laikraksts DIENA (6.lpp.) - 16.01.2010.

Ineses Lūsiņas raksts LATVIJA- mūziķu zeme?/ Tikums, enerģija vai izglītība?

...Ja nu par koriem- aprīlī atkal būs jātur īkšķi par mūsējiem slavenajā Eiropas GRAND PRIX-
šoreiz pasaules labāko amatierkoru milžu cīņā piedalīsies Airas Birziņas vadītais Rīgas Doma meiteņu koris...

Vai tā ir likumsakarība vai nejaušība? Kāda loma te mūsu mentalitātei, darba tikumam, seno pilskalnu enerģijai? UN MŪZIKAS IZGLĪTĪBAI, kuru mūsu valstī tagad ar tādu skubu REFORMĒ BUDŽETA GRIEZUMA KONTEKSTĀ?...


Laikrakstu atsauksmes

 No Normunda Naumaņa  recenzijas

"Bet labo ziņu trio ir varens: Garanča....Hermanis...Latvijas Doma skolas meiteņu koris četrkārt triumfējis Spānijā pasaules koru festivālā."

Diena, 2009.gada 14.novembris

 No Ineses Lūsiņas recenzijas- par Žila Masnē  operas "Verters" jauniestudējumu Latvijas Nacionālajā operā

"Krietni ticamāki un dabiskāki operas tēlu galerijā izrādās blakuspersonāži. Ne tikai Sofija, bet arī Rīgas Doma kora skolas bērni."

Diena, 2009.gada 20.novembris 


Zanda Batņa- žurnālā "Ieva" 2009.g. 25.nov. Nr. 47, 57.lpp.
iesaka apmeklēt operas izrādi VERTERS , pēdējā teikumā raksta:
"...Arī Rīgas Doma skolas audzēkņi ir kā svaiga gaisa malks nopietno mūziķu vidū..." 

 




Oktobra beigās RDKS meiteņu koris piedalījās 41. Tolosas koru konkursā, kā arī sniedza 6 koncertus Spānijā un Francijā.
Konkursā meiteņu koris ieguva 1. vietu bērnu koru kategorijā, publikas simpātiju balvu, speciālbalvu par basku dziesmu izpildījumu un konkursa GRAND PRIX.



Konkursa informācija mēdijos Spānijā


Citāts no raksta, kas ievietots ziņu portālā http://www.eleconomista.es/ 01.11.2009 - 13:56

 Latviešu meitenes no RDKS meiteņu kora ir saņēmušas Kutxa bankas Gran Prix, augstāko Starptautiskā Tolosas koru konkursa balvu. Šī balva dod korim iespēju cīnīties par lielo Eiropas balvu koru konkursā, kas notiks 2010. g. 15. maijā Varnā (Bulgārijā). Par H. Busto "Gizon on bat" interpretāciju koris saņēma arī Basku zemes pašvaldības balvu par labāko basku skaņdarba izpildījumu.



Citāts no raksta, kas ievietots http://www.eitb.com/ 01.11.2009

 "Varu tikai teikt paldies "

"Šī balva ir liels gods un liela dāvana," aizkustināta un laimīga vakar teica Tolosas konkursa uzvarētāja RDKS meiteņu kora spilgtā diriģente Aira Birziņa. Viņai šis konkurss ir jau pazīstams, 1994. gadā diriģente tajā piedalījās ar sieviešu kori „Ausma", bet 2000.g. - ar sieviešu kori „Dzintars", taču šī bija pirmā reize, kad Aira Birziņa konkursā uzstājās ar bērnu kori un turklāt vēl uzvarēja. "Esmu ļoti apmierināta, jo redzot citu dalībnieku māksliniecisko līmeni, nebijām gaidījušas saņemt tik augstu novērtējumu. Mums ir izdevies pārspēt ļoti augsta līmeņa korus. Turklāt šī mums bija iespēja parādīt šeit savu kora mūziku un publika bija ļoti atsaucīga, par ko varu tikai teikt paldies. "

"Izcili," tā šo pēdējo koru konkursu raksturoja žūrijas priekšsēdētājs Havjērs Sarasola. "Visi kori ir parādījuši lielisku līmeni." Šai sakarā žūrijas priekšsēdētājs izcēla RDKS meiteņu kori, Gran Prix ieguvēju. "Viņām izdevās uz skatuves uzburt maģisku atmosfēru. Korim uzsākot dziedājumu radās iespaids par skaņu, kam nav reāla skaņas avota, bet kas mistiskā veidā piepilda telpu. Meitenes bija ļoti dabiskas un viņu sniegums parādīja, ka aiz tā stāv liels darbs un lieliska kora dziedāšanas skola. " Meiteņu koris no Latvijas saņēma arī publikas balvu. "Šī nebūt nav mazāk svarīga balva," norādīja Sarasola. "Klausītāju viedoklim Tolosas konkursā būtu jābūt īpaši augstu novērtētam, kori to zina, viņiem ar to ir jārēķinās, bet viņi to arī tiešām novērtē."



Citāti no raksta, kas publicēts portālā http://www.diariovasco.com/ 02.11.09
Raksta autori B. Lirio/A. Kaljeha





Diriģentei Airai Birziņai pasniedz Rīgas domes Goda rakstu
Publicēta: 14:07 01.12.2009.
Rīga, 1.dec., LETA.     
   Sākot domes sēdi, Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) šodien pasniedza Goda rakstu Rīgas Doma kora skolas meiteņu kora diriģentei Airai Birziņai par augstiem sasniegumiem un kora uzvaru starptautiskajā koru konkursā Spānijas pilsētā Tolosā. Tolosas koru konkurss ir vienas no pasaulē prestižākajām koru sacensībām. 2009.gada konkursā piedalījās 20 kori un vokālās grupas no 16 valstīm. Bērnu koru grupā startēja pieci kori.
Rīgas Doma kora skolas meiteņu koris šajā konkursā ieguva 1.vietu bērnu koru kategorijā, publikas simpātiju balvu visu koru dalībnieku konkurencē, speciālbalvu par basku dziesmu izpildījumu visu dalībnieku konkurencē un konkursa galveno balvu "Grand Prix".
Prestižajā konkursā piedalījās kori no Itālijas, Ķīnas, Slovēnijas, Norvēģijas, Francijas, Ungārijas, Vācijas, Austrālijas, Čehijas, Moldāvijas un citām valstīm. Latviju pārstāvēja arī "Swedbank" koris.
Tolosas koru konkursā līdz šim veiksmīgi piedalījušies vairāki Latvijas kori, un "Grand Prix" tajā ieguvuši kori "Ave Sol", "Dzintars", "Kamēr...", "Balsis" un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas koris. Nu šim godpilnajam sarakstam pievienojas Rīgas Doma kora skolas meiteņu koris.
Pirms dalības konkursā meitenes sniedza arī sešus koncertus Spānijā un Francijā.
Mārtiņš Vilemsons LETA  01.12.2009
Copyright © LETA




 Par RDKS medijos...
* "Talanti par talantiem" Latvijas Radio 3- Klasika reportāžu (11. febr. plkst. 17.30 "Neatliekama saruna") noklausīties internetā var šeit-   http://www.latvijasradio.lv/program/2009-02/20090211_3.htm
 

Priecīga ziņa publicēta NEATKARĪGAJĀ RĪTA AVĪZĒ   (2008.09.10)- 
"Neatkarīgā jau ceturto gadu veido 100 labāko skolu topu, ņemot vērā 2007./2008. mācību gada centralizēto eksāmenu rezultātus.
Iegūtie eksāmenu vērtējumi ir kā katra skolēna un viņa pedagogu kopējā darba rezultāts, parādot, cik labi audzēknis ir apguvis vielu un cik veiksmīgi skolotājam izdevies viņam to iemācīt. Tomēr jāuzsver, ka skolas sniegtās izglītības kvalitāti neraksturo tikai eksāmenu rezultāti. Kopumā šādi kritēriji ir vairāk nekā 20.
 Skolu TOP 100 ar bērnu skaitu zem 600:
1. Rīgas Doma kora skola
2. Habad Ebreju privātā vidusskola
3. Rīgas Herdera vidusskola   
 

 
"Diena" Inese Lūsiņa  Pirmdiena, 7. aprīlis (2008)  
 
Balsis pāri ikdienai
 
Spilgts, saviļņojošs, vokāli un aktierspēlē krāšņs latviešu soprāna Airas Rūrānes sniegums titullomā, organiskā ansamblī ar pārējiem dziedātājiem, romantiskās operas personāžu atveidotājiem, bija lielais, pārsteidzošais mākslas piedzīvojums, ko līdz ar pašas čehu komponista Antonīna Dvoržāka mūzikas skaistumu sniedza operas Nāra pirmizrāde Latvijas Nacionālajā operā ar Mārtiņu Ozoliņu pie diriģenta pults. Dziedātāju atdeve kopā ar Mārtiņa Feldmaņa gaismu mākslu, kas izcēla glezniecisko pludināta akvareļa aspektu jaunās vācu scenogrāfes un kostīmu mākslinieces Danielas Jukelas radītajā lakoniskajā skatuves vidē, atbilda operas romantismam, tuvināja pasakas skaistumam un modināja sirdī tās īpašās, nepiepildāmās ilgas, kas Dvoržāka operas mūzikā brīžiem jau tuvojas Vāgnera vērienam. Starp citu, tam būtiski tuvināja arī A.Rūrānes balss.
Visu laikraksta "Dienas" rakstu var lasīt šeit
 

"Kurzemes Vārds" Inita Gūtmane 02.04.2008.
Izdrukas versija 
Īstena koriste un godalgota saksofoniste
 
Daudzi liepājnieki par māsām Auderēm pirmo reizi uzzināja, pērn ap šo laiku ieraugot viņas duetā dziedam Liepājas teātrī notikušajā sarīkojumā – akcijā "Palīdzēsim talantam". Bērnību Sanda un Krista pavadīja Liepājā, bet labākas muzikālās izglītības meklējumi viņas aizveda uz galvaspilsētu. Māsas piebilst, ka, apciemojot vectētiņu, ikreiz viņa acis pauž jautājumu un pārmetumu: kā iespējams pamest Liepāju?

Pa iemītu taciņu

18 gadu vecā Krista un 16 gadu vecā Sanda stāsta, ka Liepājā iegriežas visai bieži, bet uzturēšanās laiks esot īss. Martā, kad "Kurzemes Vārds" sarunājās ar māsām, viņas bija ieradušās uz Latvijas mūzikas vidusskolu jauno kordiriģentu pirmo konkursu Emiļa Melngaiļa Mūzikas vidusskolā, kas, pēc mammas pamudinājuma, bija arī meitēnu pirmā mācību iestāde. Krista konkursā piedalījās un ieguva otro vietu, bet Sanda bija atbalstītāju pulkā. Jaunietes stāsta, ka, esot mūspusē, viņām jāmetas trakā skrējienā, lai paspētu apciemot vecvecākus un citus radiņus, kas mīt dažādās vietās. "Mums saikne ar Liepāju nekad nav pazudusi. Ja prasa, no kurienes esam, vienmēr saku, ka nākam no Liepājas, kaut gan neesam nemaz te dzimušas. Es piedzimu Priekulē, bet Krista – Aizputē," precizē Sanda.

No Liepājas uz Rīgu vecākā māsa Krista pārcēlās septiņu gadu vecumā. Sapratuši, ka meitai ir muzikālās dotības, vecāki izdomājuši viņu nodod skoloties vislabākajā skolā. "Sākumā ar mammu divatā aizbraucām uz Rīgu, jo nevarēja jau zināt, vai kas sanāks. Ja mani nebūtu pieņēmuši Rīgas Doma kora skolā, visticamāk, mēs būtu atbraukušas atpakaļ. Mums nekādu sakaru ar Rīgu nebija, tur nedzīvoja ne draugi, ne paziņas. Mani uzņēma. Sanda ar tēti mums pievienojās pēc diviem, trijiem mēnešiem," pastāsta Krista. Viņa atzīst, ka bijusi pārāk maziņa, lai dikti pārdzīvotu dzīvesvietas maiņu. Iedzīvoties lielpilsētā palīdzējis tas, ka Rīgas Doma kora skola ir kā viena liela ģimene. "Vienīgi mācībās pirmos divus gadus mani bija citi jāpanāk, jo Liepājā man nebija tik daudz iemācīts," atceras Krista.

Sanda saka, ka viņai iestāšanās Doma kora skolā raizes nav sagādājusi. Eksāmenu nolikusi labi, turklāt topošajam audzēknim, kuram māsa vai brālis jau mācās šajā mācību iestādē, tajā tikt ir vieglāk.

Lai gan katra no māsām mācās savā kursā – Krista trešajā, bet Sanda pirmajā –, viņas bieži skolā saskrienas. "Skolā mācās aptuveni 250 skolēnu, tāpēc ir nereāli nesatikties," pamato Sanda. "Mums ir arī mācību koris, kurā vidusskolas audzēkņi dzied un jaunie diriģenti māca. Tur mēs divas reizes nedēļā sēžam blakus, jo piederam vienai balss grupai," papildina Krista. "Kad biju septītajā klasē, gribēju kaut Krista mācītos citā skolā, jo viņa neļāva vilkt savas drēbes. Teica, ka mācamies vienā vietā un visi zinās, ka esmu uzvilkusi viņas apģērbu," smej Sanda. Bet tagad māsas ir priecīgas, ka mācās vienā vietā, jo var palīdzēt, ja kas nepieciešams, un pavērtēt viena otras sekmes, sniegumu.

Krista secina, ka nozīmīgs brīdis viņai bija devītās klases beigas, kad vajadzēja izlemt, ko darīt tālāk – turpināt mācīties Doma kora skolā vai tomēr uzsākt mācības citur. Krista izdomāja turpināt studijas Doma kora skolas 1.kursā un tādējādi parakstīties uz mūziķes karjeru. "Mums mūzika ir pašsaprotama lieta, es nekad neesmu domājusies par kaut ko citu. Mana dzīve iet pa tādu ļoti iemītu taku, no kuras negribu novirzīties. Doma kora skola manī ir drausmīgi iesēdusies," atzīst Krista.

Dueta laiks pagājis

Vairākus gadus māsas dažādās pasākumos dziedāja duetā, ko varēja novērtēt arī sarīkojuma "Palīdzēsim talantam" skatītāji. "Mēs abas mācījāmies pie vienas vokālās pedagoģes Valdas Tračumas. Mums skolā ir ļoti daudz koncertu, tāpēc katrs audzēknis trīs, četras reizes tiek uz kādu koncertu. Vienreiz kādam radās ideja, ka varētu palaist māsiņas kopā padziedāt. Ar skolas meiteņu kori mums ir bijuši ļoti daudz koncertu, arī ārzemēs. Mēs esam vienīgais meiteņu koris, kura dalībnieces uzstājas arī solo," sacīja Sanda. Pēdējos divus gadus māsas gan reti uzstājas kopā, ja dzied, tad lielākoties atsevišķi.

Jautāta par visvairāk atmiņā palikušajiem koncertiem, Sanda min sarīkojumu Liepājas teātrī. Kristai spilgtā atmiņā palicis skolas piecu gadu jubilejas koncerts, kurā māsas dziedāja dziesmu "Čīgā, čīgā, sienāzīt!". "Vēl es atceros visus tos koncertus, pirms kuriem pēdējā brīdī esmu dabūjusi atpakaļ balsi. Sentimenta dēļ vēlreiz gribētu aizbraukt uz Vāciju. Ar meiteņu kori esmu tur bijusi vismaz reizes trīs. Vācija bija pirmā ārvalsts, uz kuru mēs abas ar māsu kopā braucām uzstāties," atmiņās padalās Krista, kura uzskata, ka slava atnāks pati, ja vien mūziķis ir talantīgs.

Māsām, īpaši Kristai, sanācis būt uz skatuves kopā ar populārās mūzikas pārstāvjiem, bet viņas pašas nedod priekšroku šādai mūzikai. "Vieglā mūzika ir ļoti veldzējoša sirdij uz kādu brīdi. Bet tā ir klaja popularitāte, tas ir vieglākais ceļš uz atzinību. Mūziķi, kas darbojas šajā žanrā, saka, ka tā jau nav, ka viņiem nemaz tik viegli nav, bet tās tomēr ir nelielas muļķības. Jo viņiem sevi nav visu laiku jārok no jauna. Klasiskās mūzikas žanrā nepārtraukti uz kaut ko jātiecas," salīdzina Krista.

Staigā kā zombiji

"Ilgu laiku sūdzējos, ka mūsu skola ir nesavienojama ar kaut ko citu. Bet, jo vairāk dari, jo vairāk arī izdari. Priecājos, ka skola man iemācījusi daudz ko paspēt. Esmu apguvusi savienot dažādas lietas, kurām, liekas, fiziski ka nav laika. Mums skolā visi ir aizņemti, tomēr vēl ar kaut ko nodarbojas," situāciju raksturo Krista. "Jauniņie septembra sākumā gan staigā apkārt kā zombiji, jo vēl nav pieraduši pie slodzes," ar smaidu papildina Sanda.

Abas māsas, neskatoties uz lielo slodzi, ir atradušas sev nodarbes arī pēc skolas. "Es jau sesto gadu spēlēju saksofonu, gadus divus darbojos saksofonistu kvartetā," pastāstīja Sanda. Viņai nepatīk lielīties ar panākumiem, tāpēc par tiem stāsta paskopi un kautrīgi. Bet panākumi ir. Saksofonistu konkursos Sanda ieguvusi vairākas godalgotas vietas, arī pirmās.

"Es, salīdzinot ar savu pieredzējušo māšuku, vēl tikai eju pretī zvaigznēm. Esmu tipisks kordiriģenta piemērs, esmu kora cilvēks. Kopš pirmā kursa esmu iesaistījusies visos iespējamos ārpus skolas kora pasākumos. Trīs gadus dziedāju korī "Kamēr…". Kopš septembra man ir savs darbiņš – esmu kora "Dziesmuvara" diriģente, mācu cilvēkiem dziedāt. Jā, tas ir sirds darbiņš! Jau skola ir kā medus maize, un tad vēl koris! Tur teorētiskās lietas var pārbaudīt praksē," papildina Krista.

"Man tagad primārais ir labi nodziedāt Dziesmu svētku skatē, pašlaik cits nekas nav prātā. Dziesmu svētki ir ļoti liels virzītājspēks darboties, ir mērķis, uz ko tiekties. Pēc tam jau atkal iestāsies atslābums," apsver topošā diriģente Krista, kura iecerējusi pēc Doma kora skolas absolvēšanas studēt Latvijas Mūzikas akadēmijā. "Pagaidām man nav citu domu, ja vien pēkšņi ārprātīgi neiepatiksies matemātika. Bet diezin vai tas notiks. Ar mani ir vienkārši, esmu pārāk paredzama būtne. Māsa ir nedaudz sarežģītāka," izvērtē Krista. Ieskatoties tālākā nākotnē, viņa domā, ka vakaros būs diriģente, bet dienā darīs ko citu, piemēram, naudu pelnīs, strādājot par pasniedzēju. Visticamāk, tas notiks Rīgā. "Grūti ieraudzīt to veidu, kā es varētu atgriezties Liepājā. Lielā koncertdzīve risinās Rīgā, un man negribētos būt no tās izslēgtai. Man arī pietrūktu, ja vakaros nevarētu aiziet uz Pēterbaznīcu," atklāta ir Krista.

Sandai, lai izlemtu ko darīt pēc Doma kora skolas beigšanas, ir vēl trīs gadi. "Arī es tagad mācos diriģentu nodaļā, bet noteikti neesmu tik kaismīgs diriģentu fans kā Krista, neesmu tajā visā iekšā simtprocentīgi. Domāju, vai nepāriet uz vokālistiem. No šī mana lēmums būs atkarīgs, ko darīšu pēc skolas. Bet noteikti studijas turpināšu Latvijas Mūzikas akadēmijā," pārliecināta Sanda.

Atbildi uz jautājumu, kas vēl nozīmīgs notiek viņu dzīvē, kādi hobiji, jaunietes ilgāku laiciņu domā. Krista iesāk, ka viņu vēl ļoti interesē sports, piemēram, basketbols. Diemžēl tagad sportošanai atliek maz laika, viņa cer vienīgi uz vasaru, kad dienas būs mazāk noslogotas. Bet laiku māsas vienmēr cenšas atlicināt kinoteātra apmeklējumam. Vēl Kristai patīk un arī izdodas ēst gatavošana, bet Sanda uztaisīto ar lielu kāri notiesā. Pašlaik Auderu ģimenē ir iestājusies suši ēra.