rdksprezentacija2016-page-008


Riharda Kolmaņa, Sintijas Grigorjevas un Pētera Žīles ārzemju pieredze

Par studijām Berklijas Mūzikas koledžā Neatkarīgajai Rīta Avīzei stāsta 2015. gada RDKS absolventi Rihards, Sintija un Pēteris. Pilnu rakstu iespējams lasīt ŠEIT

Berklijas Mūzikas koledža atrodas Bostonā, pēc prestiža to varētu dēvēt par kaut ko līdzīgu Kembridžai vai Oksfordai, tikai muzikālā jomā. Šajā augstskolā ir milzīgs konkurss, ap 5000 cilvēku uz vienu vietu. Šajā mācību gadā pilnībā apmaksātas studijas bija tikai Sintijai, abiem pārējiem tika piemērota 50% atlaide, taču nākamajā mācību gadā apmaksātas studijas jau būs visiem. Studiju maksa gadā ir 38 940 dolāru (ap 35 000 eiro). “Piedāvājums Berklijā ir ļoti plašs – vari mācīties, ko vien vēlies. Protams, ir konkrēti uzdevumi, kas jāizpilda. Tur ir viss: kopumā 300-400 skolotāju, ap 1000 dažādu kursu, kuros piedāvā mācīties gan mūziku, gan mūzikas vēsturi, gan arī priekšmetus ārpus mūzikas. Regulāri tiek piedāvātas arī meistarklases. Uz turieni mācīt brauc tādi grandi kā Džo Volšs no Eagles, Stīvs Lukaters, Viktors Vūtens un citi,” stāsta Rihards. 12936530_1527664484206421_1741896695716374211_n

Pati skola ir milzīgs komplekss, kas sadalīts vairākos sektoros: ir kompozīcijas sektors, skaņu režija utt. Viens no lielākajiem sektoriem atvēlēts tieši instrumentiem, turklāt tas dalās vēl sīkāk – ģitāristiem ir sava māja, basģitāristi skolojas citā ēkā, arī bundziniekiem ir atsevišķas telpas. Tāpat ir arī atsevišķa māja ar mēģinājumu telpām, tā gan atrodas nedaudz nostāk. Kopumā tās ir kādas sešas vai septiņas mājas, tostarp arī augstceltnes. Visas šīs ēkas atrodas pilsētas centrā, kādu 15 minūšu gājiena rādiusā. Kopumā pirmajā kursā mācās ap 4700 audzēkņu, skoloties nākas vidēji četrus gadus, kas atkarīgs no izvēlētās specialitātes. «Bez muzikālajām nodarbībām ir arī obligāto mācību priekšmetu bloks, kurā ietilpst gan vēsture, gan matemātika, gan literatūra, bet arī tas ir ļoti atvērts. Piemēram, pa visiem gadiem jābūt obligāti izietam vienam kursam literatūrā, bet pats vari izvēlēties, kādu literatūru vēlies mācīties – Eiropas, amerikāņu, angļu, afrikāņu vai kaut ko citu,» stāsta Rihards. Šie ir kā izvēles priekšmeti, kuru izvēlē iespējamas variācijas. Slodze jauniešiem ir diezgan pamatīga. «Ja gribi visu izdarīt un visu izdarīt labi, jāmācās no rīta līdz vakaram. Un mēs gribam visu izdarīt labi!»

Protams, sanāk aizstaigāt arī uz kādiem muzikālajiem pasākumiem. «Savā ziņā tas arī ir mācību process, turklāt koncerti tur notiek visu laiku. Arī skolai ir sava koncertzāle, mazliet mazāka par Rīgas Kongresu namu, uz kurieni brauc uzstāties mākslinieki no visas pasaules,» stāsta Rihards. «Esmu redzējusi ļoti daudz [ārzemju mākslinieku], jo es šajā koncertzālē strādāju. Tā nodarbina studentus, kas strādā Berklijā. Tā kā dzīvojam tur pirmo gadu, mēs nevarējām strādāt ārpus skolas, tikai tās teritorijā. Arī Rihards un Pēteris tur ik pa laikam pastrādāja. Stāvi kā uzraugs un vienlaikus redzi arī koncertu.

Jā, mācības un darbs aizņem praktiski visu laiku: ap septiņiem vai astoņiem izej no mājas, ap vienpadsmitiem vakarā ievelies atpakaļ. Bez sestdienām, svētdienām,» stāsta Sintija. Vai tas ir tā vērts? «Jā!» momentā un vienbalsīgi atbild abi jaunie mūziķi.

Bostona pēc Amerikas mērogiem neliela (administratīvajās robežās ap četriem miljoniem, bet pašā pilsētā – ap 620 000 cilvēku), taču ļoti dārga pilsēta. Saprotams, ka nepieciešama nauda visdažādākajiem sadzīviskajiem mērķiem, kaut vai braukšanai sabiedriskajā transportā (metro, autobuss un pilsētas vilciens), bet studentu mēnešbiļetes maksā 80-90 dolāru. Taču jaunieši nesēž vecākiem uz kakla. «Mēs gan visi strādājam skolā, taču arī no malām ir jāņem, cik vien var. Ir ļoti daudz dažādu stipendiju, grantu un skolaršipu, raksti tikai projektus un tos iesniedz,» stāsta Rihards.

Jaunie mūziķi īrē dzīvokli ar atsevišķām istabiņām, kurā dzīvo četratā. Līdz skolai esot kādas 40 minūtes ar sabiedrisko transportu. Protams, koledžā ir arī studentu istabas, taču tās maksā ļoti, ļoti dārgi. Esi tur nodrošināts praktiski ar visu, viss ir pieejams, taču tas arī ļoti labi maksā.

187197_6ef64a1d97Lai gan Berklijas Mūzikas koledžā pavadīts tikai pirmais gads, dažas atziņas mūsu jaunie talanti jau guvuši. «Pirmais, kas nāk prātā, tā ir izglītības sistēmas sakārtotība – ko viņi māca, kā viņi māca. Piemēram, harmonijā – izej šo kursu, un vismaz viena sistēma tev būs skaidra, viss tiek salikts pa plauktiņiem,» prāto Pēteris ar Rihardu. «Visi ar lielu atdevi dara savu darbu, jo ir ļoti apmierināti ar šo situāciju – skolotāji šajā skolā jūtas kā septītajās debesīs, studenti arī. Visu intereses ir apmierinātas, kaut kā viņi to ir panākuši,» sajūsminās Sintija. «Skolotāji ir ļoti atvērti, iedod savus kontaktus, lai ar viņiem varētu sazināties arī ārpus stundām.

Šajā skolā tiek mācīta arī komunikācijas māksla, lai varētu prast sevi pasniegt, jo, piemēram, ir 150 labu basistu, kāpēc ņemt tieši tevi?! Kāds iesaka, bet tevi kā mūziķi neviens nezina, tāpēc skatās, kā spēj sevi pasniegt, vai esi profesionālis, kāda ir tava attieksme pret darbu u. tml.,» noslēdz Sintija.

Loģisks ir jautājums, vai jaunieši maz vairs atgriezīsies dzimtajā zemē, kuras ūdeņi jaunajiem mūziķiem var izrādīties krietni par seklu?

«Lai kas arī šeit Latvijā notiktu, mums tomēr gribas visu, ko iemācāmies tur, atvest arī atpakaļ. Latvijā ir daudz brīnišķīgu mūziķu, kuri kaut ko arī dara – rīko jam session, pasniedz meistarklases utt. Mēs arī vēlamies pilnveidot Latvijas mūzikas dzīvi, palīdzēt tās attīstībā. Kvalitāte, kas ir tur – tas ir jāredz, lai to saprastu! Atveras prāts, un sāc saprast, ko patiesībā nozīmē būt profesionālam, labam mūziķim. Mums ir gandrīz vai pienākums to visu vest uz šejieni, lai mūzikas dzīvi celtu arī šeit. Protams, lielais mērķis ir izsisties Amerikā, kur arī veidot savā ziņā tādu kā bāzi,» ļoti nopietni skaidro Rihards.

Dzīvot šeit un muzicēt tur vai otrādi? «Pasaule ir kļuvusi maziņa, bez robežām, tā vairs nav problēma. Nav tā, ja sēdi Amerikā vai Latvijā, tad malies tikai savā dīķī. Saziņas līdzekļi un iespējas ir šajos laikos tādas, ka pēc izsaukuma varam ātri nokļūt jebkurā pasaules vietā.»


Anetes Liepiņas ārzemju pieredze

Es studēju Vīnes Mūzikas un Teātra Universitātē, Austrijā. Studēju solo dziedāšanu un Pedagoģiju. Un pabeidzu Operetes studiju Vīnes privātajā mūzikas konservatorijā. Izvēlētajā mācību iestādē nokļuvu caur iestājeksāmeniem, kā jau lielākā daļa. Bet atrast skolotāju un īsto specialitāti man palīdzēja Edgars Kramiņš, kā arī profesore Annamaria Rott, kuru es iepazinu konsultācijās, kad apsvēru iespēju stāties izvēlētajā universitātē. Iestāšanās noteikumi nebija grūti. Viss norisinājās 5 kārtās – vācu valoda, mūzikas teorija, klavieres, solo dziedāšana un beidzot pārrunas. Visgrūtākais man bija vācu valodas eksāmens. Tā kā es izvēlējos pedagoģiju papildus dziedāšanai, vācu valodas prasības bija daudz augstākas. Pārējās eksāmena daļas man nesagādāja nekādas grūtības. 11147574_951591224948849_5261434748515001264_o

Šajās studijās jāmācās vismaz 4 gadi, bet ir iespēja studijas pagarināt. Kā Eiropas pilsonim jāmaksā 18,50 € semestrī – studiju maksa bija vēl viens no lielajiem plusiem, kāpēc izvēlējos šo universitāti, bet tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc iestājeksāmenos ir tik liels konkurss. Iegūšu solodziedāšanas un pedagoģijas bakalaura grādu. Par privātās mūzikas Konservatorijas studijām man bija jāmaksā 1000 € semestrī – bija jāstudē tikai gadu, un tagad esmu ieguvusi operetes dziedātājas diplomu. Praktiskas dabas jautājumus atrisināju ar interneta un paziņu, kurus iepazinu vai nu caur studijām, vai darbu, palīdzību. Strādāju gandrīz pilnu slodzi paralēli studijām, tāpēc nācās studijas pagarināt.

Lielākie ieguvumi izvēlētajās studijās ir darba kvalitāte. Esmu ļoti apmierināta ar savu dziedāšanas profesori un koncertmeistari. Tikai pateicoties viņām pēdējos gados esmu tik ļoti izaugusi. Mūzikas teorija šajā universitātē diemžēl nav visaugstākajā līmenī, īpaši dziedātājiem. Slodze ir diezgan liela, bet katrs var brīvi sev izveidot mācību plānu, man tas palīdzēja labāk sakombinēt studijas ar darbu. Skola piedāvā prakses iespējas ne tikai lekciju ietvaros, bet arī ārpus universitātes, diemžēl informāciju par prakses iespējām nevar viegli dabūt. Ļoti bieži nepieciešami paziņas, kas pastāsta par iespējām, vai arī specifiski jāiet pie studiju daļas vadības un jānoskaidro personiski, vai attiecīgajā semestrī ir pieejamas prakses iespējas.

11205978_966470413377672_6503643608614505479_n

Foto: Jürgen Wolf-Hofer

Studentu dzīve manā universitātē sastāv no trenēšanās, mazliet kopā būšanas, mācīšanās, strādāšanas un atkal trenēšanās. Ikviens students šajā universitātē ņem savu izvēlēto profesiju nopietni un trenējas savā galvenajā priekšmetā katru dienu vairākas stundas. Mācību procesā man īpaši palīdzēja RDKS iegūtās mūzikas teorijas zināšanas, klavierspēles zināšanas un diriģēšanas prasmes. Cilvēki šeit ir draudzīgi un atvērti.

Pats grūtākais studiju procesā bija rakstīt zinātniskos darbus vācu valodā. Kopumā, mācoties ārpus Latvijas, esmu ļoti daudz ko ieguvusi. Es tekoši runāju vācu valodā, ikdienā saskaros ar ļoti dažādu tautību un mentalitāšu cilvēkiem, un tas mani ir padarījis atvērtāku pasaulei un ļauj vieglāk pieņemt citādi domājošos.

Ja kāds RDKS students vēlas studēt Vīnē, es ieteiktu apbruņoties ar izcilām vācu valodas zināšanām un drosmi izmēģināt kaut ko jaunu un uzdrīkstēties būt neatkarīgam un patstāvīgam.

Es noteikti ieteiktu studēt Vīnē. Mācību līmenis šeit ir augsts, mūzikas dzīve ir tāda kā nekur citur pasaulē – katru dienu ir izvēle starp vairākām operām un koncertiem, kur studentiem ir pieejamas draudzīgas cenas biļetēm. Un mūzikas vēsture šeit ir taustāma ar roku.

Nākotnē es noteikti vēlētos sastrādāties ar RDKS. Esmu domājusi, ka varētu piedāvāt meistarklases dziedāšanā un uzstāšanās mākslā, kā arī padalīties ar savu pieredzi

Pašlaik es mēģinu pabeigt studijas, pasniedzu Vīnes Mūzikas skolā dziedāšanu un paralēli strādāju Stadtheater Baden kā dziedātāja. Strādāšu tur līdz septembrim, un tad sākšu brīvmākslinieces karjeru ar Beatričes Lomu Operetē Boccaccio, pēc tam dziedāšu Vīnē Ansītī un Grietiņā Grietiņu, kā arī bērnu Burvju Flautā Paminu. Arī pavasarī mani jau gaida divas fantastiskas lomas, un tad jau redzēs, kur un kā man viss pavērsīsies tālāk. Dieva ceļi ir neizdibināmi.


Krista Auznieka ārzemju pieredze

Šobrīd mācos kompozīciju maģistratūrā Yale University (ASV). Bakalaura grādu kompozīcijā ieguvu The Royal Conservatory of The Hague (Nīderlande).

Iestāšanās un uzturēšanās

Lai iestātos Hāgas Karaliskajā konservatorijā, bija nepieciešams iesūtīt 3 skaņdarbu portfolio un īsu aprakstu par sevi, mūziku, pēc tam jāsniedz intervija, kurā tad par abām iepriekšminētajām lietām jārunā. Samērā viegli, tomēr primāri viss atkarīgs no mūzikas, ko raksti, tai tomēr ir jābūt labā notācijā un jāparāda, ka apzinies 20. gs. mūziku. Tāpat jāiesniedz IELTS vai TOEFL rezultāti (te gan ar salīdzinoši zemu slieksni – laikam 80), sekmju izraksti.

Lai iestātos Jēlas universitātē, bija nepieciešams portfolio (3 profesionālas notācijas un augstas kvalitātes ieraksti), CV, motivācijas vēstule, 3 rekomendācijas, GRE tests (bez sliekšņa, bet var izrādīties nozīmīgs, kad ir līdzīgi kandidāti), IELTS vai TOEFL (vismaz 90), atbildes uz jautājumiem par karjeras plāniem, akadēmiskās rakstīšanas paraugs. Nīderlandē bija jāmācās 4 gadi, tas maksāja 1800 eiro gadā. Strādāju restorānā un pamazām visu nomaksāju.  ASV mācības maģistratūrā ilgst 2 gadus, un mācību maksa ir 38 000 $ gadā. Šeit es dabūju pilnu stipendiju, daļēji tiek segta dzīvošana, paralēli mācu mūziku skolās, esmu profesora asistents solfedžo maģistrantūrā, mācu kompozīciju bakalaura studentiem, papildus ienākumus gūstu no pasūtījuma darbiem un KKF.

Skolu sistēma, ieguvumi

Foto: Aivars Liepiņš

Foto: Aivars Liepiņš

Hāgā ir ļoti brīva un atvērta skola, laba, lai saprastu, kas esi un ko gribi darīt, esi vidē, kur mūsdienu mūzikas tradīcijas ir ļoti bagātas. Izcili kompozīcijas profesori, kuri nedomā, ka vienīgais veids, kā iemācīties kompozīciju, ir modelēt Brāmsu. Noslodze atkarīga no paša, jo lielākā daļa priekšmetu ir izvēles. Saturs ļoti dažāds un lielākoties atkarīgs no profesora un tā, cik katrs daudz gatavs darīt mājās un lasīt papildliteratūru. Tā bija īsta un cieša komūna, avangards un anarhija, kura iemāca palūkoties uz rietumu kultūru kultivētajam vērtībām ar skepsi – karjera, nauda, ideja par “panākumiem”… Bakalaura laiks ir labs laiks, lai to visu apšaubītu un mēģinātu saprast, ko tas viss nozīmē un vai aiz tā visa ir vēl kas, tāpat noskaidrot, kur tu kā mākslinieks stāvi tajā visā, un kā izveidot karjeru, nodrošinot sevi, tajā pašā laikā nepazaudējot savas mākslinieciskās vērtības.

Jēlā tās ir mācības ar pasaules klases profesoriem un vadošajiem speciālistiem šajā jomā (piemēram, mans kompozīcijas profesors David Lang ir Pulicera prēmijas ieguvējs ar Grammy un Oskara nominācijām), vai muzikologi Michael Friedmann (grāmata 20th Century Eartraining un publikācijas par kontūrām 12-toņu mūzikā), Paul Berry (grāmata Brahms Among Friends: Listening, Performance, and the Rhetoric of Allusion), James Hepokoski (tai skaitā grāmata Elements of Sonata Theory: Norms, Types, and Deformations in the Late-Eighteenth-Century Sonata) un citi. Noslodze liela, katram priekšmetam jāuzraksta vairākas esejas ar 20 lappušu eseju semestra beigās. Tāpat jāraksta mūzika, kas līdzvērtīga koncertprogrammai 2 gadu beigās. No otras puses, priekšmetu izvēle un daudzums ir paša ziņā. Saturs ir bijis izcils, resursu pieejamība, literatūra arīdzan. Ļoti nozīmīga, protams, ir kontaktu veidošana. Katrs skaņdarbs, ko uzrakstu tiek atskaņots, un to dara profesionāli mūziķi. Tāpat profesora asistenta pozīcijas dod prakses iespējas pedagoģijā, un darbs mūzikas skolās tāpat. Caur skolu iespējams strādāt arī citos projektos, kur mūzika tiek atskaņota. Lielākoties tāpēc, ka tās ir maģistra studijas, daudz vairāk laika tiek pavadīts individuāli, jo jāraksta un jāstudē daudz vairāk, lielākajai daļai biedru jau ir sava karjera, kas prasa daudz laika.

Grūtības

Bakalaurā lielākās grūtības, protams, bija sevis uzturēšana, un mēģinājumi apvienot darbu ar mācībām, arī pārkāpt pāri tai idejai, ka tev kā mūziķim ir jādara kaut kas pilnīgi cits. Tāpat katrā valstī ir sava vērtību sistēma, ar kuru katrreiz izveidojas savdabīga dinamika, un tas katrā gadījumā nozīmē pārkāpt dažas no savām pārliecībām. Abas šīs pieredzes noteikti lielā mērā mani definē kā cilvēku, kurš esmu.

Dzīvošana dažādās kultūrās veicina atvērtību, iecietību un sapratni, vērtības bez kurām 21. gadsimtā no mājas nemaz nevajadzētu iziet. Šāda pieredze konstanti norāda uz cilvēka subjektīvo dabu, un to, cik tu esi mazs, un cik pasaulē daudz veidu, kā kaut ko darīt. Bet jebkura diskomforta zona veicina radošumu un jaunu ideju plūsmu.

Saikne ar RDKS

Muzikālie pamati no RDKS ir ļoti spēcīgi, īpaši solfedžo un mūzikas teorijā.

Tie kontakti, kas iegūti RDKS izrādās pavisam būtiski pāris gadus vēlāk, kad Latvijas mūzikas vide ir caurvīta ar taviem bērnības klasesbiedriem/ draugiem.

Kas RDKS pietrūka (vismaz manā laikā) bija mūsdienu mūzika, sākot no zēnu kora repertuāra beidzot ar mūsdienu repertuāru mūzikas literatūrā, vēsturē, tāpēc to noteikti iegūtu apgūtu papildus kādam, kas domā studēt ārzemēs.

Sadarbība ar RDKS kaut kādā ziņā notiek jau tagad, strādājot ar daudziem šīs skolas absolventiem. Tāpat ar lielāko prieku vienmēr dalos savās zināšanās gan lekciju, gan meistarklašu veidā, kad esmu Latvijā.

Abas skolas, kurās esmu bijis, noteikti ieteiktu jebkuram RDKS audzēknim un absolventam, kam interesē mūsdienu mūzika un kompozīcija, un pasaules skatījums, kas atšķiras no tā sauktā mainstream.

Nākotnes ieceres

Šobrīd priekšplānā ir maģistratūras pabeigšana maijā un tad opera, ko rakstu Latvijas Radio korim sadarbībā ar dāņu multimediju kompāniju Hotel Pro Forma, kuras pirmizrādes paredzētas Latvijā vasaras beigās un Kopenhāgenā septembrī. Paralēli strādāju pie vairākiem projektiem te ASV, Amsterdamā un Rīgā, tai skaitā rakstu 3 skaņdarbus Latvijas Radio bigbendam un skaņdarbu Albany Symphony grupai koncertam Ņujorkā. 2016. septembrī sākšu studijas Jēlas universitātes doktorantūrā.

http://auznieks.com/


 

Ievas Lavrinovičas ārzemju pieredze

Mācos Igaunijas Mūzikas un Teātra akadēmijā. Skola atrodas Tallinā, un mana izvēlētā specialitāte ir kora diriģēšana. Izvēle par tieši šo skolu nāca visai ātri un “nesāpīgi”. Pabeidzot Rīgas Doma kora skolu, vēlējos paplašināt savu redzesloku, vēlējos apskatīties, kā studenti mācās citās valstīs. Tāpat vēlējos iepazīties ar jauniem pedagogiem un viņu mācību metodēm. Protams, valoda bija viens no iemesliem, kāpēc izlēmu, ka man ir jābrauc. Par spīti visam, gribēju tomēr palikt tuvu Latvijai. Tā kā zināju dažus mūziķus no Igaunijas, izlēmu spert soli tajā virzienā. Kora diriģēšanas specialitāte bakalaurā ilgst 3 gadus. Mācību maksa vismaz pagaidām ir 550 eiro gadā. Iegūstamā kvalifikācija – Bakalaura grāds Mūzikā / Kora diriģēšana. 5M0A9037

Iestājeksāmeni bija gaužām vienkārši. Pēc Doma kora skolas šķita, ka tas ir joks. J Iestājeksāmeni sastāvēja no diriģēšanas, klavierspēles un balss pārbaudes. Tas arī viss. Akadēmija piedāvā diezgan lētu dzīvošanas variantu – dienesta viesnīcu. To īrēt maksā 85 eiro mēnesī. Ir arī iespēja iegūt stipendiju 100 eiro apmērā. Tallina arī piedāvā daudz dažādu iespēju ārzemju studentiem, kuri vēlas papildus nopelnīt kādu naudiņu. Ir tikai jāgrib un jāmeklē. Skolā notiek ļoti daudz koncertu! Tāpat tiek rīkoti citi pasākumi, iepazīšanās vakari, balles utt. Skolā ir ļoti atsaucīga un draudzīga studentu padome.

Igaunijas Mūzikas un Teātra akadēmijas liels pluss ir labi instrumenti – katrā klasē ir flīģelis/ļi.

Viens no lielākajiem ieguvumiem, ko esmu saņēmusi no sava pedagoga – domāt individuāli, VIENMĒR realizēt SAVU interpretāciju (nevis katru otro no Youtube), pārzināt mūzikas žanrus un katra laikmeta raksturīgākās īpašības.

To jau mēs mācāmies arī pirms akadēmijas, taču manā gadījumā laikam tas pagrieziena/ saprašanas punkts bija akadēmija. normal_DSC05513~0 Akadēmijā ir daudz profesoru, kuri iedvesmo, un ir arī tādi, kuriem ir vienalga. Ja esi students, tad izvērtē prioritātes un veidu kā iegūt informāciju no abiem! Studiju plāns nav visai noslogots, taču ir daudz iespēju izvēlēties citas nodarbības. Studentam pašam ir jāspēj sakārtot savu grafiku. Tiesa gan – skola nepiedāvā prakses iespējas. Protams, ir akadēmijas orķestris un koris, taču iespēja praktizēt tur ir visai reta. Taču Igaunijā, tāpat kā Latvijā, ir ļoti daudz muzicējošu kolektīvu, kuri alkst jaunu, svaigu un zinošu vadītāju. Svarīgākais ir komunikācija!

Pieredze, mācoties ārpus Latvijas, ļoti ietekmējusi manu personību! Esmu mainījusi savu attieksmi par daudzām lietām un cilvēkiem, par dzīvi kopumā. Tad, kad cilvēks nav mājās, viņš dažkārt jūtas vientuļš, pat tad, ja apkārt ir daudz cilvēku. Un šādos vientuļos brīžos cilvēki daudz ko saprot… Mācīties ārpus dzimtenes bija un joprojām ir izaicinājums; tā ir krāsa! No RDKS apgūtā man noderējis pilnīgi viss, patiesībā pēc Doma kora skolas viss šķiet diezgan vienkārši, īpaši solfedžo!

JA ir interese studēt ārzemēs, tad vienkārši ir jāiet uz priekšu bez vilcināšanās un šaubām! Mans ieteikums – neklausīties cilvēkos, kuri iesaka nebraukt prom, kaut paši nekur nav bijuši!

Šī gada jūnijā absolvēšu Tallinas Mūzikas akadēmiju. Šobrīd strādāju par diriģentu divos kolektīvos – Igaunijas latviešu korī un Tallinas Tehniskās Universitātes kamerkorī. Brīvos brīžos arī pačīgāju čellu. Nākotne? Noslēpums…


Rūdolfa Macata ārzemju pieredze

2013. gadā ieguvu bakalaura grādu kā džeza pianists Amsterdamas mūzikas konservatorijā un šobrīd (2015 – 2017) mācos kompozīciju un mūzikas izpildīšanu Kopenhāgenas Ritmiskajā konservatorijā, kas ietver apmaiņu uz Norvēģijas Mūzikas akadēmiju un Gēteborgas Mūzikas akadēmiju. Skolas piedāvā ļoti plašu mācību programmu pēc individuālas gaumes.

Skola, tas ir kā veikals, tu ieej un izvēlies, kas tev patīk un ko gribi paņemt. Klāsts ir plašs, tāpēc svarīgi ir zināt, kas tev patīk, lai netērētu laiku nevajadzīgām lietām.

Par abām augstskolām biju dzirdējis no vecākiem studentiem un savlaicīgi sācis interesēties. Par formalitātēm, kas jākārto, parasti var uzzināt skolu mājaslapās, un tās nav grūti nokārtot. Amsterdamā bija vieglāk iestāties, un skola ir vairāk Amerikāniska un balstīta kopēšanā. Kopenhāgenā bija grūtāk, tā ir vairāk radoša un balstīta oriģinalitātē, kas mani arī visvairāk interesē. Uzskatu, ka Kopenhāgenas Ritmiskā konservatorija ir labākā skola Eiropā, bet viss, protams, ir relatīvs, galvenais ir zināt, ko vēlies mācīties, bet, lai to zinātu, tev ir savlaicīgi jāatklāj, kas esi un ko gribi pateikt caur mūziku. Manuprāt, svarīgi ir sākt komponēt jau agrā vecumā, tādā veidā tu vari atrast, kas tev patīk un kas tev visvairāk interesē.

Par praktisko pusi – par mācībām Amsterdamā bija jāmaksā, ja nemaldos, tie bija 1600 € gadā, bet Skandināvijā mācības ir par brīvu. Dzīvesvietas atrašanā jābūt drosmīgam un laicīgi jāmeklē, un viss atrisinās. Amsterdamā es strādāju viesnīcā un restorānā, tāpēc ka tādu darbu var visvieglāk un ātrāk dabūt, un tur nevajag zināt vietējo valodu, un šajās valstīs tev piešķir papildus stipendiju par to, ja tu esi strādājošs students. Visgrūtākais ir tas, ka tu visu laiku esi ciemiņš, un tas kādā brīdī var apnikt, atkarīgs no vecuma. Parasti grūtākais ir sākums, kad jāatrod, pie kā palikt, kamēr atrodi savu vietu, tāpat arī paiet laiks kamēr atrodi darbu un iepazīsti vidi. Visu laiku ir jābūt atvērtām ausīm un acīm, jābūt ziņkārīgam, ar karoti neviens neko mutē nebāž.

Bilde ar vienu no maniem skolotājiem Amsterdamā, amerikāņu pianistu Jason Moran Bilde ar vienu no maniem