Slaids3


Krista Auznieka ārzemju pieredze

Šobrīd mācos kompozīciju maģistratūrā Yale University (ASV). Bakalaura grādu kompozīcijā ieguvu The Royal Conservatory of The Hague (Nīderlande).

Iestāšanās un uzturēšanās

Lai iestātos Hāgas Karaliskajā konservatorijā, bija nepieciešams iesūtīt 3 skaņdarbu portfolio un īsu aprakstu par sevi, mūziku, pēc tam jāsniedz intervija, kurā tad par abām iepriekšminētajām lietām jārunā. Samērā viegli, tomēr primāri viss atkarīgs no mūzikas, ko raksti, tai tomēr ir jābūt labā notācijā un jāparāda, ka apzinies 20. gs. mūziku. Tāpat jāiesniedz IELTS vai TOEFL rezultāti (te gan ar salīdzinoši zemu slieksni – laikam 80), sekmju izraksti.

Lai iestātos Jēlas universitātē, bija nepieciešams portfolio (3 profesionālas notācijas un augstas kvalitātes ieraksti), CV, motivācijas vēstule, 3 rekomendācijas, GRE tests (bez sliekšņa, bet var izrādīties nozīmīgs, kad ir līdzīgi kandidāti), IELTS vai TOEFL (vismaz 90), atbildes uz jautājumiem par karjeras plāniem, akadēmiskās rakstīšanas paraugs. Nīderlandē bija jāmācās 4 gadi, tas maksāja 1800 eiro gadā. Strādāju restorānā un pamazām visu nomaksāju.  ASV mācības maģistratūrā ilgst 2 gadus, un mācību maksa ir 38 000 $ gadā. Šeit es dabūju pilnu stipendiju, daļēji tiek segta dzīvošana, paralēli mācu mūziku skolās, esmu profesora asistents solfedžo maģistrantūrā, mācu kompozīciju bakalaura studentiem, papildus ienākumus gūstu no pasūtījuma darbiem un KKF.

Skolu sistēma, ieguvumi

Foto: Aivars Liepiņš

Foto: Aivars Liepiņš

Hāgā ir ļoti brīva un atvērta skola, laba, lai saprastu, kas esi un ko gribi darīt, esi vidē, kur mūsdienu mūzikas tradīcijas ir ļoti bagātas. Izcili kompozīcijas profesori, kuri nedomā, ka vienīgais veids, kā iemācīties kompozīciju, ir modelēt Brāmsu. Noslodze atkarīga no paša, jo lielākā daļa priekšmetu ir izvēles. Saturs ļoti dažāds un lielākoties atkarīgs no profesora un tā, cik katrs daudz gatavs darīt mājās un lasīt papildliteratūru. Tā bija īsta un cieša komūna, avangards un anarhija, kura iemāca palūkoties uz rietumu kultūru kultivētajam vērtībām ar skepsi – karjera, nauda, ideja par “panākumiem”… Bakalaura laiks ir labs laiks, lai to visu apšaubītu un mēģinātu saprast, ko tas viss nozīmē un vai aiz tā visa ir vēl kas, tāpat noskaidrot, kur tu kā mākslinieks stāvi tajā visā, un kā izveidot karjeru, nodrošinot sevi, tajā pašā laikā nepazaudējot savas mākslinieciskās vērtības.

Jēlā tās ir mācības ar pasaules klases profesoriem un vadošajiem speciālistiem šajā jomā (piemēram, mans kompozīcijas profesors David Lang ir Pulicera prēmijas ieguvējs ar Grammy un Oskara nominācijām), vai muzikologi Michael Friedmann (grāmata 20th Century Eartraining un publikācijas par kontūrām 12-toņu mūzikā), Paul Berry (grāmata Brahms Among Friends: Listening, Performance, and the Rhetoric of Allusion), James Hepokoski (tai skaitā grāmata Elements of Sonata Theory: Norms, Types, and Deformations in the Late-Eighteenth-Century Sonata) un citi. Noslodze liela, katram priekšmetam jāuzraksta vairākas esejas ar 20 lappušu eseju semestra beigās. Tāpat jāraksta mūzika, kas līdzvērtīga koncertprogrammai 2 gadu beigās. No otras puses, priekšmetu izvēle un daudzums ir paša ziņā. Saturs ir bijis izcils, resursu pieejamība, literatūra arīdzan. Ļoti nozīmīga, protams, ir kontaktu veidošana. Katrs skaņdarbs, ko uzrakstu tiek atskaņots, un to dara profesionāli mūziķi. Tāpat profesora asistenta pozīcijas dod prakses iespējas pedagoģijā, un darbs mūzikas skolās tāpat. Caur skolu iespējams strādāt arī citos projektos, kur mūzika tiek atskaņota. Lielākoties tāpēc, ka tās ir maģistra studijas, daudz vairāk laika tiek pavadīts individuāli, jo jāraksta un jāstudē daudz vairāk, lielākajai daļai biedru jau ir sava karjera, kas prasa daudz laika.

Grūtības

Bakalaurā lielākās grūtības, protams, bija sevis uzturēšana, un mēģinājumi apvienot darbu ar mācībām, arī pārkāpt pāri tai idejai, ka tev kā mūziķim ir jādara kaut kas pilnīgi cits. Tāpat katrā valstī ir sava vērtību sistēma, ar kuru katrreiz izveidojas savdabīga dinamika, un tas katrā gadījumā nozīmē pārkāpt dažas no savām pārliecībām. Abas šīs pieredzes noteikti lielā mērā mani definē kā cilvēku, kurš esmu.

Dzīvošana dažādās kultūrās veicina atvērtību, iecietību un sapratni, vērtības bez kurām 21. gadsimtā no mājas nemaz nevajadzētu iziet. Šāda pieredze konstanti norāda uz cilvēka subjektīvo dabu, un to, cik tu esi mazs, un cik pasaulē daudz veidu, kā kaut ko darīt. Bet jebkura diskomforta zona veicina radošumu un jaunu ideju plūsmu.

Saikne ar RDKS

Muzikālie pamati no RDKS ir ļoti spēcīgi, īpaši solfedžo un mūzikas teorijā.

Tie kontakti, kas iegūti RDKS izrādās pavisam būtiski pāris gadus vēlāk, kad Latvijas mūzikas vide ir caurvīta ar taviem bērnības klasesbiedriem/ draugiem.

Kas RDKS pietrūka (vismaz manā laikā) bija mūsdienu mūzika, sākot no zēnu kora repertuāra beidzot ar mūsdienu repertuāru mūzikas literatūrā, vēsturē, tāpēc to noteikti iegūtu apgūtu papildus kādam, kas domā studēt ārzemēs.

Sadarbība ar RDKS kaut kādā ziņā notiek jau tagad, strādājot ar daudziem šīs skolas absolventiem. Tāpat ar lielāko prieku vienmēr dalos savās zināšanās gan lekciju, gan meistarklašu veidā, kad esmu Latvijā.

Abas skolas, kurās esmu bijis, noteikti ieteiktu jebkuram RDKS audzēknim un absolventam, kam interesē mūsdienu mūzika un kompozīcija, un pasaules skatījums, kas atšķiras no tā sauktā mainstream.

Nākotnes ieceres

Šobrīd priekšplānā ir maģistratūras pabeigšana maijā un tad opera, ko rakstu Latvijas Radio korim sadarbībā ar dāņu multimediju kompāniju Hotel Pro Forma, kuras pirmizrādes paredzētas Latvijā vasaras beigās un Kopenhāgenā septembrī. Paralēli strādāju pie vairākiem projektiem te ASV, Amsterdamā un Rīgā, tai skaitā rakstu 3 skaņdarbus Latvijas Radio bigbendam un skaņdarbu Albany Symphony grupai koncertam Ņujorkā. 2016. septembrī sākšu studijas Jēlas universitātes doktorantūrā.

http://auznieks.com/


 

Ievas Lavrinovičas ārzemju pieredze

Mācos Igaunijas Mūzikas un Teātra akadēmijā. Skola atrodas Tallinā, un mana izvēlētā specialitāte ir kora diriģēšana. Izvēle par tieši šo skolu nāca visai ātri un “nesāpīgi”. Pabeidzot Rīgas Doma kora skolu, vēlējos paplašināt savu redzesloku, vēlējos apskatīties, kā studenti mācās citās valstīs. Tāpat vēlējos iepazīties ar jauniem pedagogiem un viņu mācību metodēm. Protams, valoda bija viens no iemesliem, kāpēc izlēmu, ka man ir jābrauc. Par spīti visam, gribēju tomēr palikt tuvu Latvijai. Tā kā zināju dažus mūziķus no Igaunijas, izlēmu spert soli tajā virzienā. Kora diriģēšanas specialitāte bakalaurā ilgst 3 gadus. Mācību maksa vismaz pagaidām ir 550 eiro gadā. Iegūstamā kvalifikācija – Bakalaura grāds Mūzikā / Kora diriģēšana. 5M0A9037

Iestājeksāmeni bija gaužām vienkārši. Pēc Doma kora skolas šķita, ka tas ir joks. J Iestājeksāmeni sastāvēja no diriģēšanas, klavierspēles un balss pārbaudes. Tas arī viss. Akadēmija piedāvā diezgan lētu dzīvošanas variantu – dienesta viesnīcu. To īrēt maksā 85 eiro mēnesī. Ir arī iespēja iegūt stipendiju 100 eiro apmērā. Tallina arī piedāvā daudz dažādu iespēju ārzemju studentiem, kuri vēlas papildus nopelnīt kādu naudiņu. Ir tikai jāgrib un jāmeklē. Skolā notiek ļoti daudz koncertu! Tāpat tiek rīkoti citi pasākumi, iepazīšanās vakari, balles utt. Skolā ir ļoti atsaucīga un draudzīga studentu padome.

Igaunijas Mūzikas un Teātra akadēmijas liels pluss ir labi instrumenti – katrā klasē ir flīģelis/ļi.

Viens no lielākajiem ieguvumiem, ko esmu saņēmusi no sava pedagoga – domāt individuāli, VIENMĒR realizēt SAVU interpretāciju (nevis katru otro no Youtube), pārzināt mūzikas žanrus un katra laikmeta raksturīgākās īpašības.

To jau mēs mācāmies arī pirms akadēmijas, taču manā gadījumā laikam tas pagrieziena/ saprašanas punkts bija akadēmija. normal_DSC05513~0 Akadēmijā ir daudz profesoru, kuri iedvesmo, un ir arī tādi, kuriem ir vienalga. Ja esi students, tad izvērtē prioritātes un veidu kā iegūt informāciju no abiem! Studiju plāns nav visai noslogots, taču ir daudz iespēju izvēlēties citas nodarbības. Studentam pašam ir jāspēj sakārtot savu grafiku. Tiesa gan – skola nepiedāvā prakses iespējas. Protams, ir akadēmijas orķestris un koris, taču iespēja praktizēt tur ir visai reta. Taču Igaunijā, tāpat kā Latvijā, ir ļoti daudz muzicējošu kolektīvu, kuri alkst jaunu, svaigu un zinošu vadītāju. Svarīgākais ir komunikācija!

Pieredze, mācoties ārpus Latvijas, ļoti ietekmējusi manu personību! Esmu mainījusi savu attieksmi par daudzām lietām un cilvēkiem, par dzīvi kopumā. Tad, kad cilvēks nav mājās, viņš dažkārt jūtas vientuļš, pat tad, ja apkārt ir daudz cilvēku. Un šādos vientuļos brīžos cilvēki daudz ko saprot… Mācīties ārpus dzimtenes bija un joprojām ir izaicinājums; tā ir krāsa! No RDKS apgūtā man noderējis pilnīgi viss, patiesībā pēc Doma kora skolas viss šķiet diezgan vienkārši, īpaši solfedžo!

JA ir interese studēt ārzemēs, tad vienkārši ir jāiet uz priekšu bez vilcināšanās un šaubām! Mans ieteikums – neklausīties cilvēkos, kuri iesaka nebraukt prom, kaut paši nekur nav bijuši!

Šī gada jūnijā absolvēšu Tallinas Mūzikas akadēmiju. Šobrīd strādāju par diriģentu divos kolektīvos – Igaunijas latviešu korī un Tallinas Tehniskās Universitātes kamerkorī. Brīvos brīžos arī pačīgāju čellu. Nākotne? Noslēpums…


Rūdolfa Macata ārzemju pieredze

2013. gadā ieguvu bakalaura grādu kā džeza pianists Amsterdamas mūzikas konservatorijā un šobrīd (2015 – 2017) mācos kompozīciju un mūzikas izpildīšanu Kopenhāgenas Ritmiskajā konservatorijā, kas ietver apmaiņu uz Norvēģijas Mūzikas akadēmiju un Gēteborgas Mūzikas akadēmiju. Skolas piedāvā ļoti plašu mācību programmu pēc individuālas gaumes.

Skola, tas ir kā veikals, tu ieej un izvēlies, kas tev patīk un ko gribi paņemt. Klāsts ir plašs, tāpēc svarīgi ir zināt, kas tev patīk, lai netērētu laiku nevajadzīgām lietām.

Par abām augstskolām biju dzirdējis no vecākiem studentiem un savlaicīgi sācis interesēties. Par formalitātēm, kas jākārto, parasti var uzzināt skolu mājaslapās, un tās nav grūti nokārtot. Amsterdamā bija vieglāk iestāties, un skola ir vairāk Amerikāniska un balstīta kopēšanā. Kopenhāgenā bija grūtāk, tā ir vairāk radoša un balstīta oriģinalitātē, kas mani arī visvairāk interesē. Uzskatu, ka Kopenhāgenas Ritmiskā konservatorija ir labākā skola Eiropā, bet viss, protams, ir relatīvs, galvenais ir zināt, ko vēlies mācīties, bet, lai to zinātu, tev ir savlaicīgi jāatklāj, kas esi un ko gribi pateikt caur mūziku. Manuprāt, svarīgi ir sākt komponēt jau agrā vecumā, tādā veidā tu vari atrast, kas tev patīk un kas tev visvairāk interesē.

Par praktisko pusi – par mācībām Amsterdamā bija jāmaksā, ja nemaldos, tie bija 1600 € gadā, bet Skandināvijā mācības ir par brīvu. Dzīvesvietas atrašanā jābūt drosmīgam un laicīgi jāmeklē, un viss atrisinās. Amsterdamā es strādāju viesnīcā un restorānā, tāpēc ka tādu darbu var visvieglāk un ātrāk dabūt, un tur nevajag zināt vietējo valodu, un šajās valstīs tev piešķir papildus stipendiju par to, ja tu esi strādājošs students. Visgrūtākais ir tas, ka tu visu laiku esi ciemiņš, un tas kādā brīdī var apnikt, atkarīgs no vecuma. Parasti grūtākais ir sākums, kad jāatrod, pie kā palikt, kamēr atrodi savu vietu, tāpat arī paiet laiks kamēr atrodi darbu un iepazīsti vidi. Visu laiku ir jābūt atvērtām ausīm un acīm, jābūt ziņkārīgam, ar karoti neviens neko mutē nebāž.

Bilde ar vienu no maniem skolotājiem Amsterdamā, amerikāņu pianistu Jason Moran

Bilde ar vienu no maniem skolotājiem Amsterdamā, amerikāņu pianistu Jason Moran

Ja salīdzina ar tiem, kuri izvēlas palikt studēt Latvijā, manuprāt, mani ieguvumi ir milzīgi: ārzemēs iegūstu plašāku redzesloku, caur skolu varu aizceļot vēl uz citām valstīm, skolas ir internacionālas, šeit mācās ļoti daudz cilvēku no dažādām kultūrām. Esmu ieguvis kontaktus no visas pasaules, kas paliek visam mūžam. Esmu saticis daudz labu cilvēku un ieguvis daudz draugu. Studentu dzīve skolā rit interesanti, parasti satiec ļoti talantīgus un iedvesmojošus mūziķus. Skolas parasti atved ļoti labus mūziķus, un tev ir iespēja ar viņiem spēlēt.

No RDKS apgūtā mācību procesā ārzemēs noder viss! Jo vairāk mācies, jo gudrāks esi. Uzskatu, ka studijas RDKS ir ļoti labas un ļoti labā līmenī. Džeza nodaļā prasītos, lai mūziķiem liktu komponēt arī stīgām vai kādu darbu korim – tā, lai viss nav tikai ap džeza skolotāju gaumi. Svarīgi ir likt bērniem domāt par mūzikas filozofiju aiz stila, un, manuprāt, svarīgi ir likt komponēt (likt atrast savas akordu secības un domāt oriģinālus ritmus, veidot, meklēt savu stilu). Man patīk tas, ka RDKS kaut kādā ziņā ir skarba un liek daudz darīt, jo tas ir veids, kā izdzīt slinkumu, kas ir būtiski! Svarīgi ir apgūt un trenēt pamatus, kamēr esi jauns, iemācīties brīvi pārvaldīt visas tonalitātes un justies labi dažādos ritmos, kā arī mācīties lasīt notis no lapas. Jo vairāk izdari, kamēr esi jauns, jo ātrāk viss atnāk.

Topošajiem studentiem mans padoms ir laicīgi interesēties par pilsētām un skolām internetā, kā arī pirms stāšanās aizbraukt apskatīties pilsētu, aiziet uz skolu, sarunāt kādu konsultāciju ar kādu no skolotājiem. Novēlu būt strādīgiem, novēlu tiekties pēc izcilības, daudz strādāt un trenēties, lasīt grāmatas, interesēties par citiem mūziķiem un viņu mūzikas filozofiju un atrast to, kas rezonē.

Šobrīd es rakstu mūziku orķestrim, bigbendam, stīgu kvartetam, dažādiem akustiskiem duetiem, trio, korim, kā arī dziesmas ar vārdiem latviešu un angļu valodā. Trenējos spēlēt klavieres un bungas, daudz pētu moderno akadēmisko un improvizēto mūziku. Nākotnē es labprāt Rīgas Doma kora skolā pasniegtu kompozīciju vai mācītu improvizāciju! Mana nākotnes iecere ir nodrošināt sevi un savu iztiku ar kvalitatīvu, augstvērtīgu, patiesu mākslu, kā arī ceru pacelt kultūras līmeni Latvijā.

http://rudolfsmacats.wix.com/music